Baušķenieki Arturs Kupčiuns un Ilona Dramačonoka rūpējas par pundurtrusi, kas ļoti veikli ļepato pa māju un lūko iespējas piekļūt neatļautām vietām.
Izlemj stāvlaukumā
Arturam un Ilonai ļoti patīk suņi, jaunieši labprāt iegādātos četrkājaino draugu, vienīgi dzīvoklis tam nav piemērots, taču kaķi aprūpēt viņi nevēlas.
Pundurtrusis mājās ienācis pavisam nejauši. «Kādā nedēļas nogalē Ķekavā iepirkāmies. Ejot garām zooveikalam, ievērojām būri ar brūnu pundurtrusīti. Dzīvnieks bija tieši tāds, kādu vēlējāmies. Apskatot mīluli, viens otru ķircinājām un spriedām, ka tūlīt pat pundurtrusis jāiegādājas,» stāsta Arturs.
Dodoties uz automašīnu, abi vēlreiz atskatījušies uz veikalā esošo dzīvnieku. Lielveikala stāvlaukumā, sēžot automašīnā, sākušās nopietnas diskusijas. «Vērtējām, vai dzīvnieks mums piemērots, vai spēsim par to rūpēties. Nospriedām, ka tiksim galā, un vienā pirkumā iegādājāmies pundurtrusīti, būrīti, speciālo barību, sienu, pudeli ūdenim un citas lietas,» piedzīvojumā dalās jaunieši.
Puika
Baušķenieki pārdevēju izprašņāja par dzīvnieka kopšanu un barošanu. «Uzzinājām, ka mūsu trusītis uz veikalu atvests tieši todien, kad to iegādājāmies. Tā nu mēs devāmies mājās ar dzīvnieku. Visu ceļu līdz pat Bauskai domājām vārdu, kaut īsti nezinājām pūkaiņa dzimumu. Apskatot dokumentus, sapratām, ka pie mums ir piecas nedēļas vecs puika. Iekārtojām būri un ķērāmies pie vārda izvēles. Vienbalsīgi nolēmām, ka jauno mīluli sauks Čārlijs,» stāsta Arturs.
Sākumā trusēns bijis ļoti bailīgs, pirmo vakaru pavadījis būrī ieliktajā kurpju kastē. Ar katru nākamo dienu tas kļuvis drošāks un drīz vien iemācījies padzerties no pudeles.
Nepārtraukti jālūko, lai trusis nesastrādā nedarbus. Čārlijs jau iemanījies saviem spēkiem izkļūt no būra un ielēkt gultā.
Jāceļ barikādes
Internetā jaunieši lasot par pundurtrusīšu kopšanu, barošanu, niķiem un dresēšanu. Jau sapratuši, ka būrī vienmēr jābūt sienam un ūdenim, barība varot nebūt visu laiku pieejama. «Čārlija lielākais kārums ir siens. Pūkainim vēl jāiemācās nokārtoties kastītē, pagaidām tas ne vienmēr izdodas. Mēs smejamies – ar kaprīzajiem trušiem jābūt pacietīgiem,» smaidot noteic baušķenieki.
Smieklīgākie notikumi saistīti ar Čārlija akrobātiskajiem trikiem, kad tas izlec no būrīša un cenšas nokļūt aizliegtajās vietās. Nākas veidot barikādes, lai nedaudz ierobežotu telpu, jo dzīvnieks kļūst arvien kustīgāks un izmanīgāks.
«Esam devuši dažādas spēļmantiņas, bet neviena tam nav iepatikusies,» atzīst Čārlija saimnieki. Vakaros Čārlijs viņus sagaida, stiepjoties pie būrīša malām. Jaunieši trusīti allaž uzrunā, cerot, ka reiz tas atsauksies. «Kad pārnākam, atļaujam dzīvnieciņam skraidīt pa istabu un izsmejamies par Čārlija izgājieniem. Trusīti divās nedēļās esam ļoti iemīlējuši,» noteic Arturs un Ilona.
