Pārsniedzot pusgadsimta slieksni, codiete Indra drīz saņēma dāvanu – mazdēlu savas meitas ģimenē. Puikam augot, piedzīvoti gan sirsnīgi mīļi, gan uzjautrinoši brīži.
Meklē dzīvesvietu
Mazdēls visai agri iepazina attiecības ar pretējo dzimumu, smejas vecmāmiņa. «Sešu gadu vecumā Ansis vienudien pārnāca no bērnudārza un paziņoja meitai – mammu, es precēšos ar Lindu! Es tūlīt pievienojos kompānijai, jo mani ļoti interesēja, kas ir nākamā «mazvedekla». Meitene no bērnudārza grupas, zināmas ģimenes atvase – tad jau viss kārtībā!» smīkņā Indra.
Saruna ar to nebeidzās. Ansis sāka mammai un vecmammai skaidrot, ka topošajai ģimenei tomēr esot viena liela problēma – kur lai dzīvo? Indras meita bilda, ka Ansim vecāku mājās taču ir sava istaba. «Tad mēs sākumā vēl varēsim padzīvot te? Paldies, mammu!» puika bijis stipri atvieglots.
Pēcāk viņš ar vecmāmiņu apspriedis iespēju kādu laiku apmesties pie viņas, uz ko Indra visnotaļ nopietni atbildējusi, ka tad būs jāuzņemas daļa mājas rūpju. Mazdēls tam bijis gatavs, piebilstot, ka ilgi vecmammai «uz kakla nesēdēs», jo plāno celt pats savu māju – esot jau noskatījis vietu netālu tepat dzimtajā pagastā.
Brīvi cilvēki
Pēc pāris nedēļām tomēr Ansis pārnācis no bērnudārza visai saskumis: «Linda apprecējās ar manu draugu Artūru no mūsu grupas.» Apdomājies un pastaigājies pa āru, pēc pāris stundām mazdēls Indrai tomēr paziņojis – «labi vien ir, es esmu brīvs!», ar atvieglojumu atgāžoties krēslā pretī vecmāmiņai.
Pēc mēneša Ansim apritēja septiņi gadi. Ģimene rīkoja zēnam dzimšanas dienas ballīti, ļaujot ielūgt tos viesus, ko vien pats vēlas. Indra ar meitu gaidīja, ka Ansi «pievīlusī» Linda ciemiņu sarakstā netiks iekļauta. Taču dažas dienas pirms svinībām puika paziņojis: «Zini, mammu, Linda ar Artūru izšķīrās, un es uzaicināju arī viņu.» Kad māte painteresējusies, vai draugs Artūrs ar to būs mierā, atskanēja pārliecināta atbilde: «Mēs taču esam brīvi cilvēki!»
Profesija par uzvārdu
Savukārt iecavniecei Dainai gadu gaitā gadījušies divi jocīgi piedzīvojumi ar pasta sūtījumu adresēm. Dainas ģimene dzīvo divu ielu stūrī, un mājas numurs tikpat labi varētu būt kā vienas, tā otras rindā. Kāda attālāka draudzene, reiz paviesojusies pie Dainas ģimenes un pēc laiciņa rakstot vēstuli, īsto ielu un pilnu adresi nav atminējusi, tāpēc drošības pēc uzrakstījusi: «Jakaišu ģimenei Skolas un Dzirnavu ielas stūrī».
Cita paziņa reiz vēstuli adresējusi «Dainai Dārzniecei», par uzvārdu uzdodot iecavnieces profesiju, ar kuru viņa labi zināma arī ārpus novada robežām. Pasts tomēr strādā precīzi – abas vēstules saņemtas, izlasītas un atbildētas, nosmej iecavniece.
