Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja iecavniece Agita Hauka pagājušajā nedēļā pārstāvēja mūsu valsti starptautiskā lauksaimnieku konferencē Brno Čehijā.
«Uz Čehiju bija aicināti vairāku valstu lauksaimnieki, lai nozares izstādes laikā darba konferencē apmainītos ar pieredzi ģimenes saimniecību atbalstam un attīstībai,» «Bauskas Dzīvei» stāsta A. Hauka. Viņa sniegusi prezentāciju par Latvijas situāciju, atklājot paaudžu maiņas problēmas, kad daudziem vecajiem zemniekiem nav iespējas ne nodot saimniecības jaunajiem, ne pārdot citam ražotājam, saņemot mūža apgādības garantiju.
Forumā piedalījās kopumā 51 dalībnieks, arī Polijas, Šveices, Lietuvas, Ungārijas, Itālijas un Slovākijas lauksaimnieki. «Nācās secināt, ka citās valstīs mazajām saimniecībām ir līdzīgas problēmas – tām ir mazāki ražošanas resursi un iespējas tikt pie zemes,» stāsta A. Hauka. «Arī citur paaudžu maiņa, vecākiem nododot zemi jaunajiem, neiet tik gludi. Dažās valstīs ir lieli maksājumi valstij, ja zemi nevis pārdod, bet manto. Čehijā saimniecības sadrumstalojas, jo ne vienmēr viens no bērniem var izmaksāt pienākošos mantojuma daļu brāļiem un māsām.»
Ungārijas pārstāves uzsvērušas, ka mazo saimniecību izzušana palielina sociālo slogu, jo to saimnieki biežāk kļūst nevis par darba ņēmējiem, bet pabalstu prasītājiem. Savukārt čehi patlaban apspriež zemes platības ierobežojumu līdz 500 ha vienai saimniecībai, stāsta A. Hauka. To atbalstot arī lielie zemnieki, kas vēlas saglabāt laukos dzīvību un tradīcijas, kā arī īpašumu pieejamību vietējiem saimniekiem.
Diskusijā A. Hauka aprakstīja Latvijas mazo ražotāju pieredzi tirgus apguvē, saņemot apstiprinājumu, ka kooperācija nemaz tik raiti nesokas arī citās valstīs. Nozares dalībnieki secinājuši, ka zemniekus no Eiropas atbalsta pieprasīšanas joprojām atbaida lielā birokrātija, tomēr, kā norādījuši Itālijas pārstāvji, – «ja neizpildi nosacījumus, pats atsakies no naudas».
Pozitīvu pieredzi citiem Latvija, Lietuva un Igaunija var sniegt zemnieku sadarbības jomā, secina A. Hauka: «Latvija maza valsts, un mums ir laba sadarbība ar Zemkopības ministriju un nozares ministru, konsultatīvajā padomē visi risinājumi tiek apspriesti un novesti līdz kompromisam. Tas, pēc bijušās zemkopības ministres Laimdotas Straujumas teiktā, ir «tad, kad visi ir nedaudz nelaimīgi», tātad ir izdevies atrast līdzsvaru,» smaidot citē A. Hauka. «Citās valstīs zemnieki mūs pat apskauž, jo līdz ministram un ierēdņiem viņiem tikt ir grūti, kur nu vēl tikt sadzirdētiem. Šo pieredzi nododam citu valstu zemniekiem, ierādām, kā kopā ar kaimiņiem formulēt prasības un kam Eiropas institūcijās rakstīt vēstules, lai pierādītu savas vajadzības.»
