Pavasara atmoda ceļ mūs spārnos. Putnu balsis «izskalo» mūsu dzirdi, plaukstošas koku un krūmu lapas un pirmie ziedi kairina nāsis, un košas krāsas priecē acis. Pavasarī atbrīvosim arī savas sirdis no negatīvām domām! Samērosim savu lielo Es ar apkārtējo vēlmēm un iespējām.
Visvairāk sūdzību dzirdam laikraksta redakcijā un dažādus negāciju uzvirmojumus lasām interneta portālu komentāros. Piemēri: «Krauķu bari brēc un ķēzī visiem uz galvas, bet deputāti neviens neko nedara. Par ko tur visiem algas maksā! Tagad viņi sadomājuši taisīt troksni, biedēt suņus, mazus bērnus un cietsirdīgi postīt ligzdas. Es to nespēju pieņemt!»
«Kaimiņiene šomēnes saņēma lielāku pensiju. Kad pastniece atnāca pie manis, no viņas dabūju to pašu eiro daudzumu, ko iepriekš. Kāpēc viņai maksā vairāk, bet man, kā bija, tā palika tas pats mazumiņš?! Es to nevaru pieļaut!»
«Tūrisma centrā noteica aptaujas veiksminiekus. Skatos sarakstos – viens priekšnieks, otrs priekšnieks, bet mana uzvārda tur nav. Tas nekas, ka es nemaz nepaņēmu to anketu un neaizpildīju. Tik un tā Es ar to nevaru samierināties!»
«Lasu, ka atkal remontēs to šoseju, pa kuru visi «biezie» brauc uz ārzemēm. Ar savu autiņu tur izbraucu labi ja divas reizes gadā, ne tur bedres asfaltā, ne kāda cita vaina. Ceļš uz manu lauku privātmāju gan pēc katrām lietavām ir vienās lāmās. Bet to jau neviens neremontēs. Kāpēc Es atkal esmu apdalīts?»
Var saprast cilvēku sāpi un daudzkārt patiešām pieļauto netaisnību. Tomēr atkārtoti aicinu samērot savu lielo Es ar apkārtējo vēlmēm, iespējām un ievilkt krūtīs spirgto pavasara gaisu, izvēdināt sirdi un ļauties plaukšanas brīnumam. Tad pasaule vērsies košāka un svaigāka un «milzu» netaisnība saruks sīkāka.
