Vecumnieku novada Bārbeles ciemā 25. aprīlī īpaši atzīmēja Bārbalas vārda dienu. Pasākuma laikā ciema centra pļavā iestādīja vēl divus kokus, kas simbolizē Bārbeles vēsturiskos notikumus. Ir iecere ciema centrā veidot dižaudzi ar kokiem, kuru stādi ņemti no īpašām kultūrvēsturiskām vietām.
Sarīkojumu organizēja Bārbeles bibliotēkas vadītāja Brigita Krauze un vietējā tautas nama pārstāvji. Ar dziesmām kuplināja Bārbeles folkloras kopa «Tīrums». Pašu sacerētās vārsmas lasīja dzejnieces Brigita Kārkliņa, Sarmīte Gausiņa-Elksne un Austra Ālmane. Kad cilvēki klusēja, tad apkārtni ar pavasara dziesmām pieskandēja putni.
Bārbalas svētki ir pagājušajā gadā iesāktās tradīcijas turpinājums. Pirms gada sarīkojums bija veltīts Rainim. Un tad iestādīti pirmie kociņi kā simboli ciema vēsturei. «Ozols nāca no «Griķmalējiem» – Raiņa mātes mājām. Jasmīns no «Tadenavas» – Raiņa dzimtās puses,» atklāj B. Krauze.
Šogad uz svinībām bija sanākuši ap 30 apmeklētāju, turklāt ļoti dažāda vecuma – gan tādi, kas tikko no bērnu ratiņiem izkāpuši, gan ar pavisam sirmām galvām. B. Krauze un jaunā bārbeliete Kristiāna Jirjena atgādināja iedzīvotājiem ciema vēsturi un pagātnes leģendas. Īpašu uzmanību pievērsa dievietes Bārbalas tēlam – senatnē kazu un aitu aizbildnei.
«Vecās tradīcijas pazūd, vēsture aizmirstas. Ir prieks, ka veidojas šāds pasākums, kas ļauj ne tikai atmiņām atjaunoties, bet arī uzzināt ko jaunu par dzimto pusi,» teic Bārbeles pagasta pārvaldes vadītāja Ērika Našeniece.
Šī gada īpašie koki – liepa no Pilveru pilskalna, kas minēts kā pirmā apdzīvotā vieta Bārbeles pusē, un kļava no Bārbeles sēravota, kur savukārt izveidota pirmā ārstniecības iestāde Latvijā un Baltijā – vēl hercoga Jēkaba Ketlera laikos. Ozolu stādīja bārbelietes Larisa Romanovska un Vija Kļaviņa.
Liepu uzticēja iestādīt mazpulcēniem, kuri savulaik kopuši Pilveru pilskalnu. Mazpulcēnu vadītāja Voldemāra Barena atbalstīti, kociņu iedēstīja Edgars Jesevičs un Rihards Dievaitis. V. Barens pastāstīja, ka mazpulkā pašlaik darbojas deviņi skolēni.
«Tā šajā pļavā veidojas dižaudze. Ne tāpēc, ka kokiem jābūt dižiem, bet gan tāpēc, ka tie ir no dižām vēstures un kultūras vietām,» pauda Bārbeles bibliotēkas vadītāja.
Sarīkojums beidzās ar «garšīgo tradīciju» – klimpu zupu. Šoreiz klimpas bija gatavotas no biezpiena. Ē. Našeniece aicināja tradīciju turpināt un uz nākamā gada svētkiem atnest klimpu receptes, lai varētu baudīt dažādas zupas.
B. Krauze pastāstīja par vēl vienu ticējumu, saistītu ar dievieti Bārbalu un klimpu zupu – vajagot ēst uzreiz divas klimpas reizē, tad arī kazas un aitas dzimšot pa divām. Tā uz pozitīvas nots cerībā, ka apkārtējie ganāmpulki nākotnē pieaugs lielākā skaitā, arī noslēdzās Bārbalas dienas svinības Bārbelē.
