Baušķeniece Ilga nereti iekuļas dažādās situācijās, kurās jāpieņem radikāli lēmumi.
Filmu cienīgs sižets
Lai nokļūtu pie vecākiem Bauskas novada Codes pagastā, Ilga bieži izmanto sabiedrisko transportu. Kā jau dāmai pieklājas, līdzi vienmēr ir somiņa. Kā gadījās, kā ne, reiz dažādām dzīves situācijām nepieciešamo lietu glabātavu Ilga nejauši atstāja autobusā…
Izkāpusi Codes pieturā, baušķeniece saprata, ka somiņa palikusi sabiedriskajā transportā uz krēsla. Ilga jutās briesmīgi, iedomādamās, ka jau nākamajā pieturā kāds pasažieris ar viņas somiņu, kurā atradās maks ar dokumentiem un citas ikdienā svarīgas lietas, netraucēts izkāps.
Lielajā satraukumā sieviete nevilcinājās un rīkojās pārdroši – viņa metās uz šosejas, lai apturētu pretim braucošo automašīnu. Uz Ilgas roku vēzieniem reaģēja pats pirmais automobilis. Izmisusī sieviete, daudz nedomādama, iesēdās blakus šoferītim un iesaucās: «Laižam pakaļ tam autobusam!» Vadītājs pret tikko sastaptās svešinieces lūgumu izturējās pārsteidzoši mierīgi un sievietes prasīto izpildīja. Sekoja gluži vai filmās demonstrēta pakaļdzīšanās. Nākamajā pieturā autobuss tika apsteigts, un Ilga atguva savu somu.
Nomierinājusies viņa juta gandarījumu, ka mūsdienās sastopami atsaucīgi cilvēki, kuriem nav bail vizināt sievieti, kas šosejas vidū cenšas apturēt auto.
Sakautrējas no kungiem
Ilga ar radikāliem lēmumiem ir uz «tu». Reiz, sagaidot autobusu Bauskas autoostā, viņa nekādi nespēja salocīt tikko iegādātu lietussargu. Vairākkārtēji mēģinājumi to izdarīt izrādījušies neveiksmīgi. Tā vietā, lai kaut vienam no turpat līdzās stāvošajiem desmit kungiem lūgtu palīdzību, Ilga izlaisto lietussargu atstāja autoostā pie soliņiem. Viņa nevēlējās nokavēt autobusu un radīt neērtības citiem.
Pēc dažām stundām atgriežoties, Ilgas naivās cerības par jaunā lietussarga esamību tajā pašā vietā bija nepamatotas – lietussarga, protams, tur vairs nebija. Dodoties mājup, viņa domāja tikai vienu: «Kāpēc es nepalūdzu palīdzību kādam kungam?»
Dēls saņem dūšu
Reiz, Rīgā iepērkoties, Ilgai nācies nedaudz noziegties. Drēbju veikalā abas ar māsu bija noskatījušas skaistu blūzi. Ilga devusies to uzlaikot. Lai arī izmērs bijis īstais, ar tērpa novilkšanu nav veicies. Māsa visādi centusies Ilgu atbrīvot no blūzes, bet nekā.
Aptuveni pēc pusstundas kabīnē ielūkojies Ilgas pusaugu dēls. Puikam šķitis, ka 30 minūtes vienas blūzes laikošanai ir par daudz. Ieskatoties kabīnē, viņš ieraudzījis mammu ar māsu sēžam uz grīdas un smejamies līdz asarām. Ilga nekādi nespēja atbrīvoties no «gūsta». Nezinādama, ko iesākt, viņa ieplēsa drēbi un laimīgi izkļuva no neērtās situācijas.
