Eiropas Parlamenta aprīļa sesijā Strasbūrā apstiprināta jauna direktīva, kas regulēs Pasažieru datu reģistra (PDR) izmantošanu Eiropas Savienībā (ES). Tās mērķis ir novērst un sekmīgāk izmeklēt nopietnus noziegumus – cilvēktirdzniecību, narkotiku kontrabandu, terorismu.
Legalizē situāciju
Jaunie noteikumi prasīs lidsabiedrībām nodot dalībvalstu iestādēm pasažieru datus par visiem lidojumiem starp ES un trešajām valstīm.
Iecavas novada uzņēmumu pārstāvjus, kas regulāri ceļo uz ārzemēm darba darīšanās, jaunie nosacījumi nesatrauc.
Zorģu kokapstrādes ražotnes SIA «Spals» vadītājs Jānis Nudiens «Bauskas Dzīvei» saka: «Jau tagad visus var izsekot, pēc telefona datiem zināms, kas kur bijis, kur gājis vai braucis. To dara visu laiku, tikai tagad legalizēs, un pret to nevar būt iebildumu.» Pēdējā dienesta ceļojumā šogad Jānim nekur neesot bijis nekādas apdraudējuma izjūtas.
SIA «Paint Eco» eksporta menedžere Ilze Hofmane ar aviotransportu ceļo ne tikai darba komandējumos, bet ar lidsabiedrību «auklēm» arī bērnus sūta ciemos pie ārzemēs dzīvojošās māsas. «Nekad neesmu izjutusi nekādu apdraudējumu, ceļojot ar lidmašīnu. Esmu droša arī par bērniem, jo par viņiem labi rūpējas. Es nekad nevedu neko sliktu, man nav ļaunu nodomu, varbūt tāpēc nejūtu ne vismazākās šaubas.»
Nesen Ilze bijusi uz nozares izstādi Minhenē, un pat bijusi pārsteigta, ka nekur nav pārbaudīta viņas personība: «Kā Iecavā ieliku pasi somiņā, tā pēc atgriešanās turpat arī izņēmu. Saprotu, ka mani nepārbauda Rīgā, bet arī Frankfurtes lidostā pietika vien ar iekāpšanas karti. Biju pārsteigta, ka neviens nepārbauda, vai biļetes pircējas Ilzes Hofmanes vietā nelido kāda cita, kam varētu būt nelāgi nodomi. Ja manā vietā lidotu kāds cits, šķiet, to pat nepārbaudītu. Politiķi runā par aizsardzību, bet svarīgi to nodrošināt praksē. Es drīzāk gribētu lielāku kontroli ceļojumos arī Eiropas Savienības rezidentiem, jo viņu vidū ir cilvēki ar nelāgiem nolūkiem, kā to pierādīja nesenie terorakti Parīzē un Briselē.»
Identificēs aizdomīgos
Eiropas Parlamenta ziņotājs Timotijs Kerkhoups preses konferencē uzsvēra, ka Pasažieru datu reģistra tapšanai veltīti pieci gadi, un tas ir visplašākais kopējais dokuments ar svarīgu ietekmi, kādu jebkad pieņēmušas ES dalībvalstis.
«Mēs esam pieņēmuši jaunu instrumentu cīņai ar teroristiem un kontrabandistiem. Vācot pasažieru datus, ar tiem daloties un analizējot, mūsu izlūkošanas iestādes varēs konstatēt aizdomīgas uzvedības modeļus, kam pievērst uzmanību. PDR nav risinājums visām problēmām, bet dalībvalstis, kurām ir nacionālās PDR sistēmas, ir vairākkārt pārliecinājušās par to efektivitāti,» pauda T. Kerkhoups.
Skaidrojot žurnālistiem datu izmantošanu, ziņotājs aprakstīja piemēru, kā augsti profesionāli drošības speciālisti PDR sistēmā varēs noteikt kādas konkrētas personas regulāros ceļojumus katru reizi ar citu ceļabiedri, pēc tam pārbaudot aizdomas par cilvēku tirdzniecību.
Šādu PDR izmantošanu sarunā ar Latvijas žurnālistiem minēja Latvijas deputāts Roberts Zīle, norādot, ka cilvēku kontrabanda patlaban noziedzīgajām grupām ienes lielāko peļņu – pērn, pēc Eiropola aplēsēm, tie bijuši 3 – 6 miljardi eiro, bet narkotikas nelegālajiem darboņiem vairs nav «rentablas», jo to kontrabandas risks ir daudz lielāks.
Jaunie noteikumi prasīs lidsabiedrībām nodot dalībvalstu iestādēm pasažieru datus par visiem lidojumiem starp ES un trešajām valstīm. Dalībvalstis var paplašināt direktīvas darbību arī uz iekšējiem ES lidojumiem, ja par to informē Eiropas Komisiju (EK), vākt datus arī no tūrisma firmām.
Sola drošu glabāšanu
Dalībvalstīm divu gadu laikā pēc dokumenta apstiprināšanas Eiropas Padomē jāizveido pasažieru informācijas nodaļas, kam jāpārvalda gaisa pārvadātāju savāktie dati. Informācija būs jāglabā piecus gadus, bet pēc sešiem mēnešiem dati tiks anonimizēti – no tiem izņems informāciju, kas ļauj identificēt indivīdu – vārdu, adresi un kontaktinformāciju. Pasažieru informācijas nodaļas būs atbildīgas par PDR datu apmaiņu ar citām dalībvalstīm un Eiropolu. To darīs vienīgi, lai novērstu, atklātu, izmeklētu terorisma vai citu smagu noziegumu.
Deputāti parlamenta debatēs gan norādīja, ka Eiropas valstīs jau ir teju 20 dažādi reģistri, kurus apvienojot iegūtu PDR līdzīgu sistēmu, taču to turētāji ir negribīgi datu savietošanā. Savukārt citi uzsver – Eiropai šāds reģistrs ir vajadzīgs, turklāt līdzīgs jau darbojas ASV un vairākās citās pasaules valstīs.
T. Kerkhoups atzina, ka PDR tapšanas gaitā bija pamatotas bažas par iedzīvotāju datu vākšanu un glabāšanu, tomēr viņš uzskata, ka «tā nodrošina datu aizsardzības garantijas proporcionāli riskam, kam pašlaik esam pakļauti». Viņš uzsvēra, ka ar datiem drīkstēs strādāt tikai augsti kvalificēti un uzticami drošības speciālisti un viņi pievērsīs uzmanību tieši aizdomīgajiem pārvietošanās modeļiem. Pēc sākotnējā glabāšanas perioda beigām datiem varēs piekļūt, tikai ievērojot ļoti stingrus nosacījumus, visas PDR manipulācijas būs jāreģistrē.
UZZIŅAI
Pasažieru datu reģistrs
PDR Latvijā iekļaus:
pasažiera vārdu un uzvārdu;
pasažiera dzimšanas datumu;
pasažiera pilsonību;
pasažiera izmantotā ceļošanas dokumenta tipu un numuru;
valsts robežas šķērsošanas vietu, caur kuru pasažieris ieceļos Latvijā;
lidojuma numuru;
gaisa kuģa izlidošanas un ielidošanas laiku;
kopējo pasažieru skaitu gaisa kuģī;
pasažieru sākotnējo iekāpšanas punktu.
PDR atbildīgā iestāde ir Valsts robežsardze.
PDR izmantos noziedzīgu nodarījumu atklāšanai, tādu kā:
cilvēku tirdzniecība;
dalība noziedzīgā organizācijā;
kibernoziegumi;
bērnu pornogrāfija;
ieroču, munīcijas, sprāgstvielu u. c. tirdzniecība.
Avoti: Eiropas Parlamenta informācijas birojs Latvijā, Drošības policija.
