Kā mainījusies jūsu un valsts dzīve Latvijas atjaunotās suverenitātes 26 gados?
Ticu jaunatnei
Emerita Buķele no Rundāles novada, bijusī Augstākās Padomes deputāte, kura balsoja par neatkarību:
Neatkarība nozīmē atbildību. Kad toreiz balsojām par Latvijas neatkarību, domājām par brīvību un līdzīgām iespējām ikvienam, bet ne tāpēc, lai daži izmantotu savu pārākumu. Kas no tā ir iznācis, katrs var novērtēt pats. Diemžēl viens brauc ar baltu zirgu, viens ved maisos naudu, bet cits skaita katru centu. Tādu piemēru ir daudz. To mēs toreiz neaizstāvējām.
Tomēr vēl nav par vēlu. Lai labotu situāciju – Dievs, pasarg’, tikai neapstāties! Es saskatu perspektīvu jaunajā paaudzē, kura būs labāka un gudrāka par tiem, kas tagad pie varas.
Arī tie, kuri pašlaik dzīvo un strādā ārzemēs, var mums palīdzēt. Tie ir uzņēmīgi un gudri cilvēki, kas var piedalīties vēlēšanās. No tālienes var pieņemt pareizākus lēmumus. Anglijā ir mans dēls un vedekla, taču viņi noteikti brauks atpakaļ. Mani mazbērni mācās Latvijā, viņi varbūt izglītosies ārzemēs, lai atgrieztos dzimtenē gudrāki un ar lielāku pieredzi.
Man personīgi neatkarība bija jauna iespēja. Mans radošākais darba dzīves posms pagāja padomju laikos, domāju – ja būtu vēlāk dzimusi, būtu izglītotāka un vairāk sasniegusi. Tomēr es centos arī neatkarības laikā darīt ko tādu, kas sagādā prieku un iedvesmo citus. Ceru, man tas kaut nedaudz izdevies.
Ar humoru un prātu
ANDRIS PIZIČS, pensionēts policists Bauskā:
Lielākās pārmaiņas manā dzīvē šajos divdesmit sešos gados ir tādas, ka no miliča esmu kļuvis par policistu. Ja nopietni – esmu daudz ko ieguvis, piemēram, varu brīvi ceļot, brīvi izteikties. Ir arī daudzas iespējas, ko mūsu valsts politiķi ir palaiduši garām. Man šķiet, dzīvot šodien varējām daudz labāk. Esmu šajos gados daudz ko arī mācījies. Skatos uz dzīvi optimistiski, ar sev raksturīgo humora izjūtu, bet vienlaikus arī prātīgi. Kā daudziem, arī man savulaik neliela naudas summiņa «sadega» «Bankā «Baltija»». Tā bija laba mācība – mēģināt izprast finanšu procesus. Tad arī sapratu, ka jāiesaistās pensiju trešā līmeņa programmā, nedaudz veidoju uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu. Tagad pensija ir niecīga, ar to vien galus kopā savilkt nevarētu. Bet šie nelielie papildu ienākumi palīdz. Tas varētu būt mans padoms jaunajiem cilvēkiem – laikus domāt par vecumdienām. Tās parasti piezogas nezin no kurienes un visneīstākajā brīdī.
Lai vai kā, bet 4. maijs būs svētku diena. Ar draugiem to svinēsim, jo tie ir mūsu valsts brīvības svētki. Uzskatu, ka pilsoņa pienākums ir būt savas valsts patriotam, lai cik daudz problēmu un rūgtuma kādu reizi tā mums sagādātu.
Lepojos ar neatkarību
Egija Cēne, Skaistkalnes vidusskolas 11. klases skolniece, Jauniešu Saeimas dalībniece:
Brīvība ir vissvarīgākais ieguvums. Man ir vārda un runas brīvība, mums veikalos visi plaukti ir pilni, varu darīt, ko vēlos, un veidot savu nākotni tādu, kā gribu es.
Laikā, kad 1989. gadā tika virzīta doma par Latviju kā neatkarīgu valsti, mūsu iedzīvotāji zināja, ka atpakaļceļa vairs nebūs un būs jācīnās. Ļoti lepojos ar visiem, kas tolaik nobalsoja par to, lai Latvija ir neatkarīga valsts.
Šo 26 gadu laikā paveikto vērtēju pozitīvi. Apsveicami ir tas, ka mēs esam ES un NATO dalībvalsts, jo, lai arī esam maza zeme, mūsos ieklausās, un tas reizē sniedz mums arī drošību. Ļoti daudz cilvēku aizbrauc strādāt uz ārzemēm, tas gan ir visai skumji. Tomēr viss jau vienmēr var būt labāk, ne tā?
Latvija ir tik spēcīga, cik spēcīgi un varoši esam mēs paši. Manuprāt, ja latvieši vēlēsies kaut ko, tad to arī saņems.
