Ceļosim! Liepāja sniedz visdažādākās izklaides un baudas.
Nedēļas nogalē devāmies uz rietumiem – uz Liepāju, pa ceļam piestājot mazpilsētā Skrundā. Īsajiem pavasara un vasaras izbraucieniem no sirds iesaku šo maršrutu, kurš vakarā var vainagoties ar koncerta apmeklējumu jaunajā koncertzālē «Lielais dzintars».
Burvis Bauskā un Skrundā
Skrundā ir brīnišķīgi atjaunota muižas ēka ar restorānu, viesnīcu, vietējā muzeja ekspozīciju. Taču mūs visvairāk saista kāds ar Bausku vienojošs motīvs – tēlnieka Ģirta Burvja veidoti mākslas objekti pilsētiņā. Kā zināms, Saules dārzā Bauskā uzstādīts viņa savdabīgajā stilā veidotais dzejnieka Plūdoņa piemineklis.
Jau pie Skrundas tās īpašā robežzīme mums liek piestāt un fotografēt. Tā izskatās it kā senatnīgi un tomēr vienlaikus mūsdienīgi eleganti. Tumši beicēts koks un metāls. Nerūsoša tēraudā ar lāzeru izgrieztās daļas, simbolizējošas pilsētas ģerbonī esošo robežupi Ventu un tiltu pār to. Pret ceļu pavērstos zīmes sānos labi saredzams uzraksts «Skrunda». Darbs ar lāzeru nerūsošā tēraudā jau vedina domāt, ka tas ir Burvja radīts.
Vienojošā stilistikā ieturēts ir arī mākslinieka veidotais, pilsētas centrā skatāmais pulkstenis – vides objekts «Laika upe». Strādnieki nule kā nobeicējuši koka daļas, kas atgādina senas laivas. «Skrundas pulkstenī «Laika upe» tēlaini atveidota ideja par laiku, kas ietverta pilsētas senajos simbolos – robežupē un tiltā pār to, vienojošā arī paaudzes. Esam kā ceļinieki laikā, katrs savā, bet reizē arī vienā laivā,» sacījis Ģirts Burvis.
Pie «Laika upes» tā vien gribas atnākt un nofotografēties, tāpat kā bieži esmu ievērojusi ļaudis – gan vietējos, gan tūristus – bildējamies Saules dārzā pie Plūdoņa.
Vakariņas ar modes vēsturnieku
Liepāja mani allaž pozitīvi pārsteigusi, tas turpinās. Viens no īpašiem apmeklējuma objektiem ir muzejs, kur vēl līdz 17. jūlijam skatāma Liepājas ostas vēsturei veltīta izstāde «Liepāja – Helifaksa – Ņujorka». Tā stāsta par nozīmīgu posmu Liepājas pilsētas un ostas attīstības vēsturē – emigrantu kustību caur Liepājas ostu. Gandrīz 30 gadus Liepāja bija viens no vadošajiem iedzīvotāju izceļošanas centriem Krievijas impērijā. Varat iedomāties, ka kuģu satiksme savienoja Liepāju ar Brēmeni, Rostoku, ar Ņujorku un Kanādas ostu Helifaksu!
Un bizness plauka – uzņēmīgi cilvēki ar emigrāciju nopelnīja, dibināja emigrantu pārvadāšanas firmas, organizēja emigrantu vervēšanu Krievijas impērijas nabadzīgākajās guberņās. Kādas paralēles ar mūsdienām!
Iespaidīga un interesanta ekspozīcija, turklāt tā ir bez maksas, tāpat kā visa muzeja apskate. Pati ēka ir arhitekta Maksa Paula Berči celta 1900. – 1901. gadā, un tā vien jau ir apskates vērta, interjers brīnišķīgs. Un personāls dara visu, lai apmeklētāji te justos komfortabli. Ir iekārtojuši omulīgu kafijas saloniņu – kad pēc apskates jūties noguris, pagatavo sev kafiju un atpūties skaistās mēbelēs skaistā interjerā… Bauda.
Ko vēl tie muzejnieki izgudrojuši?! 13. maijā Liepājas muzejā varēs pavakariņot kopā ar pasaulslaveno modes vēsturnieku Aleksandru Vasiļjevu. Varbūt kāds baušķenieks arī vēlas izsmalcinātas vakariņas patīkamā sabiedrībā, novērtējot 20. gadsimta sākuma interjeru, skaistas mūzikas melodijas un kūrorta modes tērpu izstādi. Protams, apmeklētāju skaits ierobežots, un lēts šis pasākums nav, bet ideja un iespēja ir vismaz atšķirīga no visa ierastā.
Ekspozīcija «Kūrorts. Mode. Liepāja» Liepājas muzejā apmeklētājiem būs skatāma no 14. maija līdz 28. augustam. Aleksandrs Vasiļjevs rādīs savu jaunāko kolekciju – kūrortu tērpus un aksesuārus Liepājas kūrorta vēstures kontekstā.
Kungi un sivēni
Liepājas oranžais koncertnams «Lielais dzintars» no ārpuses rada neparastības iespaidu, savukārt interjers – kā jau mūsdienās, industriāli nekāds. Par ergonomiku arī nav pārāk daudz domāts, tomēr akustika lieliska. Piektdienas vakarā klausījāmies Riharda Štrausa mūziku brīnumjaukā Liepājas simfoniskā orķestra izpildījumā. Tieši nākamajā dienā liepājnieki ar šo programmu viesojās Rundāles pilī. Tā jautri baušķeniecēm sanāca.
No sērijas «tā gadās» bija mūsu meklējumi pēc kafejnīcas «Trīs kungi». Tur piedāvā Liepājas īpašo ēdienu – menciņus. Līdz «kungiem» tikām tikai nākamajā dienā, jo vispirms mums pa ceļam trāpījās kafejnīciņa «Trīs sivēni».
Vēl kāds pārsteigums – Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle, kurā līdz šim nebiju bijusi. Tur skatāma žilbinoša rokoko stila loža, kas veidota mūspusē zināmajam Kurzemes hercogam Ernstam Johanam Bīronam. Grezna, liela, ar bīdāmiem stikliem aizstiklota. Un vēl – pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas, tikai pamazām tiek restaurētas.
Latvijā ir daudz pārsteigumu, kā arī vietu iedvesmai, baudiet!
