Bauskas Rātsnams savu 400 gadu jubileju sagaidījis ar bagātīgi atjaunotu interjeru. Piektdien, 6. maijā, oficiālajā telpu atklāšanā piedalījās kultūras ministre Dace Melbārde, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, pašvaldības amatpersonas, daži deputāti, kā arī restauratori.
Svinīgajā Rātsnama 400 gadu jubilejas un tā vēsturiskā interjera atklāšanas pasākumā emocionālu ieskatu ēkas vēsturē teica I. Lancmanis. Viņš uzsvēra, ka ēkai, ko sāka būvēt 1616. gadā, ir 400 gadu vēsture, kura savu kulmināciju sasniegusi šogad.
«Pieminekļiem arī ir savi likteņi. Ir ēkas, kuras kaut kādu nelaimīgu notikumu dēļ iet bojā, un mēs tās vairs nekad neieraugām. Taču ir ēkas, kurām lemts atdzimt. Bauskā ir noticis brīnums – pilsētā ir divas šādas celtnes. Viena no tām ir Bauskas pils, kurai tagad pievienojies arī Rātsnams. Ar atjaunoto Rātsnamu Bauska ir atgriezusies Eiropā,» sacīja I. Lancmanis.
Viņš uzteica mērķtiecību, ar kādu strādāts, ne tikai izbūvējot Rātsnamu no jauna, bet sagādājot ēkai cienīgus interjera priekšmetus. «Jauki arī tas, ka te tiks īstenota viena no rātes skaistākajām funkcijām – laulību reģistrācija. Tomēr Bauskas pašvaldībai ir vēl divi darbi jāpaveic, lai rātslaukums atgūtu savu īsto telpisko veidolu. Ir jāatjauno ēka, kas reiz bija Plūdoņa un Kalna ielas krustojumā, un jāaizpilda tukšums bijušās sinagogas vietā,» ar vēlējumiem turpmākajiem darbiem savu uzrunu noslēdza I. Lancmanis.
Kultūras ministre D. Melbārde uzteica pašvaldības neatlaidību, rodot iespēju gūt naudu ēkas atjaunošanai arī no Eiropas Savienības finansējuma. Par tālredzīgu viņa nodēvēja pašvaldības rīcību, uzticot atjaunošanas darbus jaunajai paaudzei, Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņiem. «Tie ir jauni cilvēki, kuri, ceļojot pa pasauli, stāstīs par savu veikumu un pieminēs arī Bausku. Tādējādi ļaudis no tuvām un tālām zemēm uzzinās, kāds interesants objekts te ir aplūkojams,» tā D. Melbārde.
Telpu aprīkojuma izgatavošanā, kā arī vēsturisko priekšmetu iegādē izsolē un kopiju izgatavošanā iesaistījās uzņēmums «Intarsija». Bija darbi, kuru izpildē firma aicināja vietējos amatniekus.
Vairākus gaismas ķermeņus Rātsnamam izgatavojis baušķenieks Juris Balakāns. Ēkas svinīgajā atklāšanas pasākumā viņš nedaudz mulsa, stāstot, ka greznākie un lielākie lukturi ir citu meistaru roku darbs. «Es izgatavoju astoņas griestu lampas pirmajā stāvā. Pildot šo pasūtījumu, man lieliski palīdzēja pieredze darbā ar metālu. Esmu priecīgs, ka varēju būt noderīgs savas pilsētas Rātsnama atjaunošanā,» «Bauskas Dzīvei» atzina J. Balakāns. Ēka meistaram šķiet ļoti grezna, piemērota laulību ceremonijām. Ar labvēlīgu ironiju viņš pauda žēlumu, ka pašam savulaik laulību reģistrācija notikusi ne tik greznās telpās.
Bauskas mūzikas skolas skolotājai Jolantai Veršinskai bija uzticēts pielabot unikālo 16. gadsimtā Holandē darināto gobelēnu. Lai arī pirms izsoles restauratori mākslas darbu bija atjaunojuši, darba ar gobelēnu netrūka arī J. Veršinskai. Audumā izmantotie vilnas diegi bija labi saglabājušies, taču zīda diedziņi daudzviet bija padiluši. «Tad nu es kā tāda cītīga lāpītāja ļoti rūpīgi un uzmanīgi strādāju. Šajā darbā vajadzīga liela pacietība. To esmu ieguvusi, strādājot ar skolēniem,» ar smaidu secināja J. Veršinska.
Pirms šī svinīgā pasākuma ar Bauskas Rātsnama interjeru iedzīvotāji varēja iepazīties tūrisma sezonas atklāšanā 4. maijā. Tad ekskursijas interesentu grupām vadīja Bauskas tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure. Savukārt 6. maijā Bauskas Rātsnama interjera projekta vadītājs, SIA «Intarsija» pārstāvis Dainis Bruģis, izvērsti pastāstīja par mākslas vērtībām, kuras radušas mājvietu atjaunotajā Bauskas Rātsnamā.
