Latvijas pašvaldībās vismazākais sieviešu īpatsvars ir Aknīstes novadā – 47,87% no iedzīvotāju kopskaita, liecina Reģionālās attīstības indikatoru moduļa aprēķinātie dati.
Zemgales novadā mazāk par 50% sieviešu ir arī Vecumnieku novadā – 49,93%, Neretas novadā – 49,74%, Jēkabpils novadā – 49,73% un Krustpils novadā – 49,42%. Tikmēr lielākais sieviešu īpatsvars šajā plānošanas reģionā ir Jēkabpilī – 54,29%.
Vidzemes plānošanas reģionā mazākais sieviešu īpatsvars no iedzīvotāju kopskaita ir Vecpiebalgas novadā – 49,11%. Otrs mazākais sieviešu īpatsvars ir Pārgaujas novadā – 49,83%, bet trešajā vietā ir Beverīnas novads, kur no kopējā iedzīvotāju skaita 49,97% ir sievietes. Visvairāk sieviešu ir Valmierā – 54,64% un Cēsu novadā – 54,05%.
Kurzemes plānošanas reģionā trīs novadi ar vismazāko sieviešu īpatsvaru ir Rucavas novads – 49,18%, Durbes novads – 49,55% un Nīcas novads – 49,82%. Lielākais sieviešu īpatsvars šogad ir reģistrēts Liepājā – 54,55% no iedzīvotāju kopskaita.
Latgales reģionā mazākais sieviešu skaits ir Riebiņu novadā – 49,33% un Baltinavas novadā – 49,91%, tikmēr visvairāk sieviešu ir Daugavpilī – 55,08% un Rēzeknē – 54,97%.
Rīgas plānošanas reģionā ir vislielākais sieviešu skaits – tāds ir reģistrēts Rīgā, kur 55,24% no visiem iedzīvotājiem ir sievietes. No Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām mazākais sieviešu īpatsvars ir Jaunpils novadā – 49,59% un Mārupes novadā – 49,67%. Pārējās pašvaldībās sieviešu skaits pārsniedz 50% no iedzīvotāju kopskaita.
