Divas iecavnieku grupas vienas dienas braucienā guvušas spilgtus iespaidus jūras pilsētā Liepājā un netālajā Baldonē, iepazīstot, iespējams, zūdošas vērtības.
Siltas gaismas labirintos
Edvarta Virzas bibliotēkas un Zorģu ciemata aktīvākie lasītāji ekskursijā 6. maijā iepazina Liepājas jauno «pērli» – koncertzāli «Lielais dzintars». Spilgtu iespaidu radījusi iekštelpu silti dzeltenā gaisma, ko dod stikla fasādes tonējums, kā arī mūsdienīgā koncertzāle, ko var pielāgot dažādām vajadzībām, «Bauskas Dzīvei» stāsta zorģenieces Sarmīte Avota un Anita Koziča.
Anita piebilst, ka bez gida galerijās kā labirintā iesācējs var apmaldīties. Savukārt Sarmītei piemērotāka krāšņajai būvei liktos jūras mala, nevis pilsētas centrs ar padomjlaika dzīvokļu mājām.
Tikšanās ar tautas tradīciju kopēju grupu «Atštaukas» bijusi silti sirsnīga, taču apbēdināja ziņa, ka dāmām par pašu iekārtoto etnogrāfisko ēku un pagalmu nākas cīnīties ar mūsdienu komerciju. «Kad sievas aizies, ar viņām pazudīs daļa mūsu mantojuma,» uzskata S. Avota.
Atgriešanās pārsteidz
Teju zaudētas vērtības iespaidu radījusi Trīsvienības katedrāle, kas izceļas gan ar citur neredzētu arhitektūru un interjeru, gan lielākajām ērģelēm pasaulē. Dievnams acīmredzami grūst, vien ģipša skulptūras vietumis stiprinātas, atjaunotas dažas detaļas, radot paviršas aizmirstības iespaidu.
«Ērģeles patlaban restaurē, taču svarīgi atjaunot baznīcas ēku, kas izturējusi kara bombardēšanu. Svarīgāk, lai pašvaldības un turīgie ļaudis ieguldītu vēstures vērtību saglabāšanā, nevis jaunos lielveikalos,» teic S. Avota.
E. Virzas bibliotēkas vadītāja Anda Rācenāja Liepājā savulaik studējusi, tāpēc atgriešanās pārsteidza: «Pilsēta ir ļoti mainījusies. Patika pastaigas pa mazajām ieliņām, centru, piejūras parku, kur daudz sakopts. Dziļas emocijas raisīja Spoku koka dziesmas un dižjūra, saplaukušās liepu alejas. Brauciens tāls, taču ir tā vērts.» Citas ceļotājas piebilst, ka Liepājā vērts apskatīt arī Karostu.
Mežaparka šalkas
Braucienu uz Baldoni cita iecavnieku kompānija saplānoja spontāni, meklējot izklaidi Mātes dienā. Brīvdienās nav apskatāma tur strādājošā Latvijas Universitātes observatorija, toties Baltā pils, ko savulaik mūzikas skolai atvēlējusi īpašnieku ģimene, un bijušās sanatorijas parks ar sēravotu ir pievilcīgi objekti.
Baldone ir skaisti sakopta, ietves, dobes, soliņi, celiņi riteņbraucējiem atbilst kūrortpilsētas statusam, stāsta ceļotāji. Sēravots veldzē atnācējus ar dzidru un vēsu ūdeni, kaut sākumā aromāts šķiet netīkams. Nojume virs avota izskatās gluži kā «vecajos, labajos laikos», tomēr ķirzaciņas skulptūru var apskatīt tikai fotogrāfijā.
Iespaidīgi nomācošas ir grūstošās sanatorijas ēkas – gan senākā ar kolonnām rotāto baseina telpu, gan padomjlaika deviņstāvu korpuss mūsdienu grafiti izraibinātām sienām. Vēl viena vērtība, ko neprotam saglabāt, secina iecavnieki. Toties parkā egles šalko gluži kā īstā mežā, zied pavasara puķes, kūko dzeguze un smaržo pēc plaukstošās vasaras.
