Amatniecības centrā «Bauskas skapis» 10. maijā notika stāstu cikla «Baušķenieks – parastais» pēdējā nodarbība.
Kopumā kopš februāra notikuši četri stāstnieku vakari, atceroties spilgtas personības, kas aizrautīgi nodevās darbam vai vaļaspriekiem, pauda projekta koordinatore, Amatniecības centra metodiķe Indra Liepa, pateicoties visiem sarunu dalībniekiem.
Pēdējā nodarbība bija veltīta muzejniekiem. Tajā piedalījās Bauskas muzeja direktore Baiba Šulce, speciālistes Ilga Balode, Ilva Strautzele, Agnija Ruhocka, bijušais muzeja darbinieks Raitis Ābelnieks. Klausītāju vidū bija Daina un Jānis Mičuļi, kuri uzdeva jautājumus par muzeja darba specifiku.
Bērnības atmiņas atklāja I. Liepa: «Es un māsa Zinta esam uzaugušas Bauskas muzejā. Mūsu tēvs Laimonis Liepa bija muzeja direktors, vēlāk Rundāles pils muzeja pirmais direktors. Vakaros tētis no bērnudārza neveda mūs mājās, bet gan uz muzeju, kur allaž vajadzēja pabeigt steidzamus darbus. Mēs abas dabas nodaļas ekspozīcijā ložņājām starp mežacūku un citu zvēru izbāžņiem. Tētis iedarbināja mūzikas lādīti. Bieži mājās devāmies tad, kad citi bērni jau gulēja.» Ilgus gadus Rundāles pils muzejā strādāja Indras mamma Valērija. Šis muzejs bija Indras pirmā darbavieta.
Baiba Šulce Bauskas muzejā strādā kopš 1980. gada. Viņas kolēģi – restaurators Roberts Baltgalvis un galdnieks Jānis Jozeps – bija darbīgi vīri pensijas gados. Galdnieks, ko mīļi dēvēja par Jozepiņu, palicis atmiņā kā liels jokdaris. Muzeja uzraudze tolaik bija literāta Reiņa Ādmīdiņa mamma – inteliģenta, izglītota un labestīga.
Muzejnieki rīkoja zinātniskās ekspedīcijas Bauskas apkārtnes pagastos – vasarā lauku ciemos vāca vēsturiskus priekšmetus, intervēja iedzīvotājus un pierakstīja atmiņas. Tā krājums papildināts ar vērtīgiem atradumiem un nemateriālām liecībām.
B. Šulce atminas: «Svitenē lauku sētā lopbarības spainī ieraudzīju grebtu koka karoti. Vaicāju saimniecei, vai to var uzdāvināt muzejam, bet viņa kategoriski iebilda – tā esot ļoti nepieciešama saimniecībā. Taču viņai esot tautastērps. Šķiet neticami, ka zemgaliete bija ar mieru šķirties no tādas relikvijas, lai paturētu nieka karoti! Tolaik Bauskas muzeja krājumā nebija neviena autentiska tautastērpa brunču parauga. Svitenieces dāvinājums bija ļoti vērtīgs.»
Iepriekšējās tikšanās bija veltītas Bauskas skolotājiem, mediķiem, amatierteātra aktieriem un režisoriem. Sarunu audioieraksti tiks atšifrēti, rediģēti un digitalizēti.
