Bauskas muzejam 2017. būs jubilejas gads – apritēs 70 gadi kopš tā dibināšanas. Līdz muzeja dzimšanas dienai – nākamā gada 1. janvārim – tiks publicēta rakstu sērija, kas veltīta gan pilsētas vēsturei, gan cilvēkiem, uzsverot vērtības un liecības, ko glabā Bauskas muzejs.
Kopēja biedrība
Doma par sava novada muzeju radās Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā. 1934. gada novembrī pēc vietējo Bauskas skolotāju un sabiedrisko darbinieku iniciatīvas tika nodibināta Rundāles – Bauskas muzeja biedrība nolūkā ierīkot Rundāles pilī nacionālu muzeju, kas aptvertu visa Bauskas apriņķa vēsturi.
Muzejā bija paredzētas vēstures, tēlojošo mākslu un lauksaimniecības nodaļas, kā arī Bauskas senatnes pētīšana. Muzeja biedrības valdē tika ievēlēts Bauskas pilsētas galva Eduards Kasparsons, lauku pašvaldību vecākais V. Vinters, Bauskas Valsts ģimnāzijas direktors Pēteris Andersons, skolas pārzinis J. Vīksne, sabiedriskie darbinieki Cīrulis, V. Linga un mākslinieks Arnolds Nullītis.
Tā laika prese ļoti atzinīgi novērtēja šo iniciatīvu. Jaunizveidotā biedrība aktīvi aicināja cilvēkus līdzdarboties, sāka vākt vēsturiskus priekšmetus un gādāt līdzekļus muzeja iekārtošanai. Viena no pirmajām organizācijām, kas nāca talkā, bija Bauskas saviesīgā biedrība (1924–1936), kuras darbības prioritāte bija kultūras veicināšana, muzeja iekārtošanai ziedojot 25 latus.
Reģistrē pilsētā
Kaut arī biedrība strādāja enerģiski, daudz kas muzeja iekārtošanā nebija panākts. Laika gaitā nodoms par muzeja izvietošanu Rundāles pilī tika pilnībā atmests, jo tur bija jāremontē telpas un biedrībai trūka līdzekļu. 1936. gada septembrī pilsētas valdes sasauktajā Bauskas organizāciju un biedrību pārstāvju un iestāžu vadītāju apspriedē Rundāles – Bauskas muzeja biedrības priekšnieks P. Andersons paziņoja, ka biedrības valde nodomājusi ierīkot vitrīnas un izstādīt dažādas biedrības rīcībā esošas senlietas bijušās Bauskas Valsts vidusskolas zālē Vienības ielā 8 (tagad – Rīgas iela).
Pilsētas galva E. Kasparsons biedrībai solīja pilsētas atbalstu, cik iespējams. Arī pati biedrība bieži aicināja citas Bauskas apriņķa biedrības, pašvaldības un cilvēkus ziedot līdzekļus muzeja izveidošanai, lai 1937. gada nogalē to varētu oficiāli atklāt.
Tā kā mainījās plāni par Rundāles pili, Preses un biedrību departamenta biedrību nodaļa saskaņā ar likumu par bezpeļņas biedrībām un to savienībām paziņoja, ka ar sabiedrisko lietu ministra 1938. gada 6. oktobra lēmumu līdzšinējā Bauskas – Rundāles muzeja biedrība pārreģistrēta par Bauskas muzeja biedrību ar valdes mājokli pilsētā.
Pašu rokām
Liels pavērsiens notika 1938. gadā, kad Rundāles pili bija plānots pārveidot par valsts muzeju. Rundāles pils tika pārņemta Valsts aizsardzībā un nodota Valsts vēstures muzeja pārziņā. 1939. gadā noritēja lielāka pils sakopšana un restaurēšana, lai sagatavotu to turpmākajiem uzdevumiem – valsts vēstures muzeja, valsts arhīva, valsts dabas bagātību pētīšanas institūta muzeja vajadzībām, baznīcu mākslas un dekoratīvās mākslas muzeju ierīkošanai.
Taču plāna pilnīgu izpildi apturēja PSRS okupācija un turpmākie kara gadi. Arī Bauskas muzeja biedrībai neveicās, kā iecerēts, nespējot līdz Latvijas neatkarības zaudēšanai īstenot ieceri par pilsētas muzeja izveidi. Lai gan morālais atbalsts no sabiedrības puses bija liels, materiālajā ziņā situācija bija pavisam bēdīga. Nebija savākts tik daudz līdzekļu, lai muzeju atvērtu pienācīgā izskatā. Viss bija tikai un vienīgi pašu rokās ar nelielu atbalstu no pilsētas valdes un apriņķa organizācijām.
Likvidācija un uzplaukums
Līdz ar padomju varas ienākšanu Latvijā 1940. gada vasarā dažādu komisiju vadībā tika sākta Latvijas biedrību likvidēšana, un to sarakstā bija iekļauta arī Bauskas muzeja biedrība. «Latvijas PSRS Augstākās padomes prezidija ziņotājs» 1940. gada decembrī oficiāli paziņoja par Bauskas muzeja biedrības likvidāciju, un iekrātie līdzekļi Bauskas muzeja izveidei tika konfiscēti.
Vislielāko sarūgtinājumu izjuta viens no lielākajiem entuziastiem Bauskas muzeja radīšanā, pašmāju mākslinieks un Bauskas Valsts ģimnāzijas skolotājs Arnolds Nullītis. Kā iekšēji pārliecinātam, nelokāmam latvietim padomju armijas iebrukums Latvijā viņam izjauca daudz nozīmīgu plānu, tostarp Bauskas muzeja radīšanu.
Pēc Otrā pasaules kara padomju valdība līdztekus kara seku likvidācijai sāka pievērsties zinātnes un izglītības jautājumiem. Par to liecina lielais kultūras un zinātnisko iestāžu tīkls, kas neilgā laikā ar Izglītības tautas komisariāta palīdzību bija savests kārtībā un atjaunoja darbību. Liela loma bija muzeju atjaunošanai, piemēram, par godu 1945. gada 1. maijam plašākai publikai tika atvērts Centrālais Valsts vēstures muzejs Rīgas pilī.
Arī Bauskas muzejam vairs nebija ilgi jāgaida, un 1946. gada nogalē Latvijas PSR Ministru padomes Kultūras un izglītības iestāžu komiteja uzdeva Bauskas apriņķa kultūrizglītības nodaļas vadītājam S. Milašam organizēt Bauskas novada pētīšanas muzeju. Tā vadību 1947. gada 1. janvārī uzticēja Rundāles muzeja direktorei O. Kuršinskai, ierādot telpas Rīgas ielā 6. Līdz ar to 1947. gada 1. janvāris ir Bauskas muzeja oficiālā dzimšanas diena. Vēlāk Bauskas muzejs pārcēlās uz Padomju ielu (tagad – Kalna iela) 16, 1950. gadā – uz pašreizējām mājām Kalna ielā 6.
