Iecavnieki Sanita Malēja un Mihails Dubrovs rūpējas par trim jūrascūciņām – Annu, Beti un Drosmi. Dzīvnieciņiem ir atšķirīgi raksturi, tie kopā ar jauniešiem labprāt brauc ar auto un nedēļu dzīvo pie jūras.
Drosme pie jauniešiem dzīvo gandrīz piecus gadus, no patversmes pirms pusotra gada tai pievienojās māsiņas Anna un Bete. Iecavnieki Annu un Beti pamanīja Cēsu dzīvnieku patversmes «Facebook» profilā, kad tika meklētas mājas piecām jūrascūciņām – divām mammām un trim mazuļiem. Iepriekšējie saimnieki, tikuši pie prāva jaundzimušo pulka, bija nolēmuši no zvēriņiem atbrīvoties, atstājot tos kartona kastē pie patversmes vārtiem. Mazākajiem saimnieki atradās ātri, taču abām mammām mājas tik raiti atrast neizdevās.
«Vairākas nedēļas vērojām abu mammu gaitas, bieži zvanījām uz patversmi, jautājām, kā dzīvnieciņiem klājas. Runāju ar Mihailu, kurš beigu beigās piekrita Drosmītei no patversmes atvest draudzeni,» stāsta Sanita.
Jūrascūciņas parasti ir ļoti komunikablas un labprātāk dzīvo kopā. «No patversmes paņēmām abas jūrascūciņas – vienu sev, otru paziņai. Taču ceļš no Cēsīm uz Rīgu izrādījās pietiekami ilgs, lai saprastu, ka starp abām meitenēm ir īpaša saikne, ko negribējām pārraut. Nolēmām, ka cūciņām jādzīvo kopā, un abas meitenes atceļoja uz mūsu mājām Iecavā,» emocionālo brīdi atceras Sanita.
Pirmās nedēļas jūrascūciņas dzīvoja atsevišķi no Drosmes, jo jaunieši vēlējās pārliecināties, ka tās ir veselas. Mēģinājumi iepazīstināt jaunās iemītnieces ar Drosmīti bija nesekmīgi, draudzīgas attiecības dzīvnieciņiem nav izveidojušās. Drosme pietiekami ilgi bija baudījusi vienīgās princeses statusu. Iespējams, liela loma ir meiteņu atšķirīgajam vecumam – Drosmei tuvojas cūciņas dzīvei ļoti cienījamais piecu gadu slieksnis, Anna un Bete ir aptuveni divus gadus vecas. Kaut arī jūrascūciņas dzīvo atsevišķi, tās apvienojas brīžos, kad kopīgiem spēkiem jādiedelē kārumi.
Jūrascūciņas jau kopš bērnības ir Sanitas mīļākie dzīvnieki, jo vecāki to atļāva turēt pilsētas dzīvoklī. Tagad Sanita priecājas par mazo kustoņu dažādajiem raksturiem un paradumiem. Visas trīs meitenes ir spilgtas personības.
Drosme ir ārkārtīgi mīļa pret saimniekiem, labprāt dzīvojas pa rokām, absolūti uzticas un gluži kā sunītis norāda, kur un kā glāstīt. Paņemta rokās, Drosme vislabprātāk atrodas vienā līmenī ar cilvēka seju. Braucot mašīnā, tā uzrāpjas uz pleca, lai vērotu apkārt notiekošo. Pret citām jūrascūciņām tā ir šerpa un iebilst pret jebkādu saskarsmi.
Betiņa ir visu luteklīte, ziņkārīga, atsaucīga un droša ar ciemiņiem. Taču ļoti izvēlīga ēdienkartē – viņas deguns saož atšķirību starp veikala un lauku āboliem, no kuriem viņa izvēlas tikai pēdējos. Betes mīļākais draugs ir Mihails, ko tā prot aptīt ap pirkstu, lai izprasītu garšīgākos kārumus.
Anna ir ļoti neatkarīga, reti nāk rokās un īpaši nemeklē kontaktu ar cilvēkiem. Tā ir diezgan asa, vienīgā, kas dažkārt brīdinoši iekož pirkstos vai skaļāk izrāda savu neapmierinātību par notiekošo. Savā būrītī Anna var būt diezgan bravūrīga, taču, iznākot pastaigāt pa dzīvokli, iesēžas astē Betei un nesper ne soli prom no māsas. Vislabprātāk viņa dzīvo zem segas.
Jūrascūciņas ir interesantas – tās jūtas pasargātas tad, kad apdraudējums ir neredzams – pietiek aizsegt to acis ar roku, un mazie dzīvnieciņi ir šķietamā drošībā.
Meitenes tiek iesaistītas kopīgās ģimenes aktivitātēs. Tās ļoti labi pazīst ēdiena gatavošanas skaņas, īpaši ledusskapja virināšanu, dārzeņu griešanu un plastmasas maisiņu čaukstoņu. «Tādos brīžos saucam tās par karsējmeitenēm, kas katru maltītes gatavošanu pavada kviecot, graužot būrītim restes un atgādinot, ka arī viņas labprāt tieši tagad ieturētos,» stāsta Mihails.
Siltajā laikā trīs meitenes tiek ņemtas līdzi uz laukiem paēst zālīti, vasarā pat devušās kopīgā atvaļinājumā nedēļu pavadīt pie jūras.
