Pagājusi nedēļa kopš LNMM atklāšanas, kad «Bauskas Dzīve» dodas aplūkot jaunās ekspozīcijas. Darbdienas vidū muzejā ir daudz apmeklētāju – galvenokārt jaunieši.
Muzeja kolekcijas iepazīstam kopā ar fotogrāfi Māru Brašmani. No 1984. līdz 2004. gadam Māra šeit strādāja par fotogrāfi. Viņa ieradās no Rundāles pils muzeja, kurā bija fotogrāfe 11 gadus. 2013. gadā, kad muzejs tika slēgts rekon-strukcijai, Māra izveidoja unikālu fotogrāfiju ciklu ar tukšām majestātiskās ēkas telpām.
Kā seni draugi
Jaunajā ekspozīcijā ir maz gleznu, ko Māra nav fotografējusi albumiem, katalogiem, mākslas priekšmetu kolekcijas pasēm, lekciju vizuālajiem materiāliem, fiksējot restaurācijas procesu.
Muzeja satura izpēti sākam ar trešā stāva zālēm, kurās eksponēti Latvijas glezniecības klasiķu darbi. Rodas izjūta, it kā esam atnākuši uz tikšanos ar seniem draugiem. Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Jūlija Federa, Kārļa Hūna un citu vecmeistaru gleznas pēkšņi ir ieguvušas agrāk neredzētu mirdzumu. Šo iespaidu rada gan izstādes iekārtotāju meistarība, gan speciāls apgaismojums, gaismas staru virzot noteiktā leņķī. Pārējā telpa atrodas puskrēslā. Arī agrāk šajās zālēs mājoja klasiķu darbi, bet bija pārāk daudz dienas gaismas un mākslīgā apgaismojuma, kas liedza krāsām iezaigoties.
Māra spriež: «Gaisma ir brīnišķīgi modulēta, gleznu izkārtojums – izcils. Darbi ir jāizvieto, lai tie «skanētu». Vienai gleznai ir spēcīgāka enerģētika, intensīvākas krāsas, citai – blāvākas. Vajadzīga ļoti liela prasme, lai eksponējot to sabalansētu.»
Citu 18. un 19. gadsimta autoru gleznas ir izstādītas vairākās nelielās telpās, kuru sienas tapsētas ar dūmakaini zilganu materiālu. Gaisma iedegas tikai tad, ja ienāk apmeklētājs, un lēnām izdziest, ja kāds pārāk ilgi aizkavējas pie gleznām.
Dziļi ielūkojas
Trešā stāva austrumu spārnā ir eksponēta Latvijas māksla laikposmā starp diviem pasaules kariem. Tie ir modernisti Kārlis Padegs, Jānis Tīdemanis u. c. Atsevišķa ekspozīcija ir veltīta plakātistam, dizaineram Gustavam Klucim un dažiem viņa laikabiedriem, kuri strādāja Krievijā un 30. gadu beigās gāja bojā Staļina represijās.
Māra Brašmane uzsver: «Gustavs Klucis ir vienīgais latviešu mākslinieks, kura vārdu zina visā pasaulē. Lai kā mēs lepotos ar saviem klasiķiem un modernistiem, ārzemnieki viņu darbus nepazīst, toties interese par Kluci ir milzīga.»
Otrajā stāvā izvietotas divas atsevišķas pastāvīgās ekspozīcijas, kas atspoguļo periodu no 1945. līdz 1985. gadam un no 1985. gada līdz mūsdienām. Izstāžu telpā, kur pašlaik aplūkojami konceptuālistu darbi, muzeja fotogrāfei Mārai Brašmanei 20 gadus bija darba kabinets un laboratorija. Viņa skaidro: «Tas bija ar pagaidu sienu norobežots stūris – milzīgs logs ar skatu uz Valdemāra ielu, augsti griesti, akmens grīda. Vienmēr bija ļoti vēsi, bet savu darba kabinetu es iemīļoju. Man bija ekskluzīva iespēja dziļi, dziļi ieskatīties mākslas darbos bildējot, attīstot filmas, kopējot.»
Telpu trūkuma dēļ tolaik muzeja abos stāvos šur tur bija izbūvētas mazas «kabatiņas» speciālistu darba vietām. Apmeklētāji pat nenojauta par tām. Arī lieliskā bibliotēka, ko 1903. gadā projektēja muzeja ēkas arhitekts V. Neimanis, atradās aiz slēgtām durvīm un bija pieejama tikai darbiniekiem.
Vārdi un sižeti
Bibliotēkā mūs sagaida vadītāja Alla Sidorina. Viņa ir diplomēta mākslas vēsturniece un bibliotekāre. Alla stāsta, ka bibliotēku tagad var izmantot ikviens, kurš vēlas vairāk uzzināt par muzejā eksponēto darbu vai autoru, kā arī par jebkuru citu mākslas tematu. Krājumā ir pārstāvēti visi mākslas stili un virzieni, latviešu, ārzemju māksla. Bibliotēkā ir enciklopēdijas, izstāžu katalogi un citi iespieddarbi. Publiski pieejamajā daļā atrodas bagātīgs izdevumu klāsts par latviešu mākslu, speciālā fondā glabājas ļoti vērtīga 18. un 19. gadsimta speciālā literatūra. LNMM pieder visplašākais mākslas grāmatu krājums Rīgā.
Netālu no ieejas bibliotēkā ir eksponēti 20. gadsimta 70. gadu pazīstamu mākslinieku – postmodernisma pirmo vēstnešu – darbi. To vidū ir gleznotāja Imanta Lancmaņa, Rundāles pils muzeja direktora, kompozīcija «Rīga. Suvorova iela». Pie pretējās sienas atrodas Maijas Tabakas hrestomātiskā glezna «Kāzas Rundālē», kas tapa 1974. gadā. Gleznā ir attēlotas mākslinieces draugu Ievas Šmites un Imanta Lancmaņa kāzas Rundāles pilī, kur abi strādāja.
Beidzot atzīst fotogrāfiju
LNMM pastāvīgajā ekspozīcijā pirmo reizi ir iekļauti fotogrāfu Egona Spura, Māras Brašmanes, Intas Rukas, Andreja Granta un Gvido Kajona darbi, kas tapuši 70. – 80. gados. Šo autoru fotogrāfiju lielākā vērtība ir rāms, nesamākslots skatījums uz ikdienas norisēm.
Māras Brašmanes fotogrāfiju cikls ar Rīgas neatkārtojamo kolorītu ir izdots atsevišķā albumā, darbu kolekcijas ar panākumiem eksponētas Latvijā un ārvalstīs. Fotogrāfiju telpā, nedaudz samulsusi, Māra teic: «Es ļoti priecājos, ka fotogrāfija beidzot ir atzīta par līdzvērtīgu mākslas veidu. Egona Spura un Intas Rukas darbi nav tikai attēli, bet dziļi izjusti, vizuāli askētiski stāsti par dzīvi, kuros jaušams mūžības pieskāriens tāpat kā glezniecībā.»
Muzeja pastāvīgās ekspozīcijas visas gleznas, grafikas, skulptūras un fotogrāfijas ir LNMM īpašums – mūsu valsts nacionālā bagātība. Savukārt mainīgās ekspozīcijas tiek veidotas no muzeja īpašumā vai privātkolekcijās esošiem, kā arī autoriem piederošiem darbiem. Līdz šī gada 24. jūlijam var aplūkot Miervalža Poļa personālizstādi «Ilūzija kā īstenība» un Borisa Bērziņa mantojuma kolekciju «Sudrabs/zelts», kas būs atvērta līdz 28. augustam.
UZZIŅAI
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
1905. gadā Valdemāra ielā Rīgā atklāja Pilsētas mākslas muzeju, kas tagad ir Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
2016. gada 4. maijā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenā ēka tika atvērta pēc rekonstrukcijas.
LNMM rekonstrukcijai, restaurācijai un paplašināšanai, ko finansēja Rīgas dome, Eiropas Savienība un Latvijas valsts, izlietoti 24 miljoni eiro.
Nemainot vēsturisko veidolu, muzeja telpas paplašinātas gandrīz divas reizes. Tagad ēkai ir pieci stāvi, jo tiek izmantots pagrabs, mansards, jumta terase, kā arī divi pazemes līmeņi mainīgo izstāžu zālei un gleznu glabātavai.
LNMM ir iekārtota Latvijas mākslas pastāvīgā ekspozīcija no 18. līdz 21. gadsimtam. Pirmo reizi publika var aplūkot gleznas, kas iepriekš glabājās muzeja krājumā un bija skatāmas tikai mākslas albumos.
Avots: LNMM.
