Mežotnes pilskalna svētku regulārie apmeklētāji teic – te šogad maz rosības, jaunu izdarību, nav tirgotāju.
Savukārt tie, kas ieradušies pirmo reizi, atzinīgi novērtē iespēju pabūt skaistā vietā klusā sarīkojumā.
Mežotnes pilskalns atrodas Rundāles novadā, Lielupes krastā, un no tā paveras krāšņs skats uz ūdeņiem, Mežotnes pili un Mazo Mežotnes pili. Pilskalna desmito svētku divu dienu programmā 21. un 22. maijā bija izzinošas lekcijas, teatralizētas kaujas un folkmūziķu uzstāšanās.
Saglabā ideju
Mežotnes pilskalna svētki ir iespēja satikties savējiem. Seno tērpu, kauju rekonstrukcijas klubu dalībnieki te var demonstrēt jaunāko veikumu. Tiem, kurus interesē vēsture un ar to saistītās darbošanās, te ir iespēja izmēģināt roku loka šaušanā, rotu darināšanā un uguns iedegšanā. Līdzdarbojoties ikviens var mācīties izprast savas tautas senatni, gaisotni, kas valdījusi pirms daudziem simtiem gadu, stāsta festivāla organizatore, zemgaļu kultūras biedrības «Upmale» vadītāja Elīna Kūla-Braže.
Svētku rīkotāja apliecina: «Mums ir pasākuma ideja, kuru cenšamies uzturēt nu jau desmito gadu. Vēstures rekonstrukciju festivāli notiek daudzviet, mēs meklējam savu īpatnību, šķiet, esam to atraduši.»
Sarūk izglītības līmenis
Senvēstures pētnieks, Zemgaļu svētku organizators Tērvetē Normunds Jērums atzīst – Mežotnes pilskalns ir ideāli piemērots šādu pasākumu organizēšanai. Šis ir viens no senākajiem, varenākajiem kultūrvēsturiskajiem centriem Latvijā, te savulaik dzīvoja Upmales valsts vadoņi un viņu tauta. Tādēļ ir svarīgi, lai vismaz reizi gadā te pulcētos ļaudis, lai izzinātu senatni, censtos apjaust tā laika cilvēku dzīvi.
N. Jērums Mežotnē nav pirmo reizi, taču arī viņš vēlētos gan vairāk apmeklētāju, gan amatnieku. Varbūt nebija pietiekamas reklāmas, aktīvāk bija jāizvērš mārketinga kampaņa. Jāapzinās, ka netālu atrodas Tērvete, kur notiek līdzīgs pasākums. Tajā ik gadu pulcējas divi līdz trīs tūkstoši apmeklētāju.
«Es negribu neko pārmest Mežotnes svētku rīkotājiem, jo nelabvēlīga situācija ir visā valstī. Diemžēl sarūk cilvēku izglītības līmenis, arvien mazāk paliek to, kurus nopietni interesē seno laiku vēsture. Pie manis nesen bija 40 vidusskolēnu, un neviens neko nezināja pastāstīt par Tērvetes seno vēsturi, par latviešu ciltīm, to vadoņiem. Tāda ir skumjā realitāte,» atzīst N. Jērums.
Nevajag cilvēku pūļus
Taču vairāki Mežotnes pilskalna svētku apmeklētāji, kas bija ieradušies, «Bauskas Dzīvei» pozitīvi vērtēja šeit valdošo gaisotni. Jelgavnieks Oskars Bričs kādreiz dzīvojis Mazmežotnē. Tagad uz svētkiem viņš te ierodas bieži, to pamatojot: «Man patīk, ka te ir maz cilvēku, nedārdina elektroniskās skaņu iekārtas. Te tiešām var dzirdēt dabu, izjust vēsturi.»
Students no Rīgas Didzis Lapsa ir uzvilcis etnogrāfisku tērpu, jo uzskata, ka šādā pasākumā tas lieliski iederas, viņš teic: «Man patīk izzināt dažādas lietas, arī vēsturi. Interesanti bija vēstures lasījumi, kuros nebija daudz klausītāju. Tādēļ valdīja pavisam cita gaisotne. Uzzināju arī ko jaunu, piemēram, kā aitas vilna pārtop dzijā. Varbūt pat labi, ka te nav lielu pūļu.»
Domā par jauninājumiem
Svētkus Mežotnes pilskalnā regulāri atbalsta Rundāles novada dome. Pašvaldības vadītājs Aivars Okmanis atzīst, ka svētki te nepieciešami arī ne tik lielam cilvēku pulkam. Tā tiek popularizēts Mežotnes un Rundāles vārds, cilvēki rosināti vairāk domāt par vēsturi.
«Šī ir vieta, ar ko mēs novadā lepojamies. Mēs domājam, ko te varētu pilnveidot. Ceram saņemt Eiropas Savienības līdzfinansējumu, lai izstrādātu tehnisko projektu Ziemeļu ieejas atjaunošanai. Lai šie svētki pastāvētu un lai apmeklētājiem būtu vēlēšanās atgriezties, jādomā kas jauns. Ja īstenosim projektu, pēc gadiem te vēl būs, ko redzēt,» sola pašvaldības vadītājs.
