Karavīri ar ieročiem Briseles lidostā un ielās, klusie gaiteņi Eiropas Parlamenta (EP) ēkā un unikālais Atomiums. Šie ir daži no spilgtiem iespaidiem, kurus Beļģijas galvaspilsētā nedēļas sākumā – 23. un 24. maijā – baudīja divi «Bauskas Dzīves» lasītāji.
Ceļotāji bija laikraksta un EP deputāta Krišjāņa Kariņa kopīgi organizētā konkursa «Eiropa manā dzīvē» uzvarētāji Gita Vožniaka un Andis Kutra. Briselē viņi ieradās dažus mēnešus pēc lidostā un metro sarīkotajiem terora aktiem. To sekas bija jaušamas lidostā, kur joprojām vēl jāizmanto pagaidu pārvietošanās telpas, tostarp jāiet pa pazemes stāvlaukumu, nepiemērotā vietā jāšķērso neaprīkota brauktuve. Ierodoties lidostā, izlidojošos pasažierus pārbauda īpašās teltīs, no kurām nokļūšana galvenajā terminālī atkal ir pa šaurām, neērtām rezerves ejām. G. Vožniaka gan atzina, ka karavīriem ar automātiskajiem ieročiem nav pievērsusi uzmanību un īpašas neērtības un nedrošību nav jutusi.
Cer uz britu konservatīvismu
EP viesiem bija iespēja uzklausīt vietējo preses pārstāvi Māri Graudiņu, kā arī deputātu K. Kariņu. Sarunas izvērsās par darbu Briselē, par drošību, kā arī par 23. jūnijā gaidāmo referendumu Lielbritānijā. Tajā britu salas iedzīvotājiem būs jāpauž viedoklis, vai Apvienotajai Karalistei palikt ES sastāvā vai izstāties. Pašlaik situācija ir ļoti neskaidra, ES atbalstītāju un noliedzēju skaits ir gandrīz vienāds. Referendumā visu var izšķirt pat pāris desmiti balsu.
M. Graudiņš pauda viedokli, ka britos uzvarēs konservatīvisma gars un viņi nobalsos pret izstāšanos no ES. Cerības par to pauda arī K. Kariņš. Britiem nav raksturīga vēlme riskēt un mesties iekšā nezināmajā. Pašlaik nav izstrādāta teorētiskā bāze, nav skaidri arī praktiskās rīcības soļi, kādā kārtībā valsts varētu izstāties no ES. Ja tā notiktu, ekonomiskajā ziņā lielākie zaudētāji tomēr būtu briti. Apvienotajai Karalistei lielākais produktu noieta tirgus ir tieši pārējās ES valstis. Izejot no šī bloka, Lielbritānijai nāktos saskarties ar ļoti daudziem finanšu riskiem, neērtībām, zaudēt vairumu privilēģiju.
Būtu nelāgs precedents
Lēmums par izstāšanos no ES varētu radīt satraucošu politisko rezonansi. Ja tā notiks, tad ļoti iespējams, ka no Apvienotās Karalistes vēlēsies atdalīties Skotija, kuras sabiedrība un politiķi ir noskaņoti ļoti labvēlīgi – par ES. Tad Skotija, visticamāk, pieprasīs tās atsevišķu uzņemšanu ES.
Šāda britu rīcība varētu stiprināt eiroskeptiķus Francijā, aktivizētos Katalonijas neatkarības pieprasītāji. Šāda vienotās Eiropas idejas šķelšana patiktu daudziem savienības nelabvēļiem, tostarp Krievijai. Tomēr kā secināja K. Kariņš, britu vēlētāju viedoklis joprojām ir neskaidrs, tādēļ 24. jūnija rīts tiks gaidīts ar satraukumu.
Komandas darbs
Pēc neliela politiskā ekskursa vizītes dalībnieki ielūkojās lielajā plenārsēžu zālē, apmeklēja K. Kariņa darba kabinetu, kas izvietots vienas EP ēkas 14. stāvā. «Man interesanta šķita darba organizācija. Kā no rīta deputāts ienāk lielajā kompleksā, tā visu dienu viņš var tur pildīt visdažādākos darbus, neizejot no ēkas. Vēl es pārliecinājos, ka no K. Kariņa kabineta paveras ļoti skaists skats uz Briseli,» tāda bija A. Kutras atziņa.
Savukārt G. Vožniaka ievēroja grīdu apdari telpās. Tā slāpē gājēju soļus, tādējādi EP strādājošajiem netraucē skaņas no gaiteņiem. No sarunas ar K. Kariņu viņa apjauta, cik liela nozīme ir komandai, kas pulcējas ap deputātu. K. Kariņam izdevies sev piesaistīt zinošus, idejām bagātus un strādīgus jaunos cilvēkus. Tādējādi viņš iemantojis citu valstu deputātu ievērību, jo Latvijas deputātam sagatavot uzticētie likumu projekti, pētījumi, informācijas apkopojumi vienmēr ir veikti augstā profesionālā līmenī un laikus.
Atoma modelis
Baušķeniekiem bija pietiekami daudz brīvā laika, lai iepazītu Beļģijas galvaspilsētu. Gan Gitai, gan Andim visspilgtāko iespaidu radīja oriģinālais Atomiums, šis objekts ir 165 miljardus reižu palielināta metāla molekulas kristāla modelis. Savdabīgu ieskatu Eiropas valstīs un pilsētās varēja gūt atraktīvajā Minieiropas parkā.
Apmeklējot dažādu valstu lielpilsētas, Gita cenšas ieskatīties to galvenajās katedrālēs. Briselē viņu sajūsmināja Miķeļa un Gudulas katedrāle, tās fantastiskās logu vitrāžas, kā arī unikālā kokgriezuma kancele. Savukārt Svētā Nikolaja baznīcā pārsteidza līdz šim neredzētais risinājums, ka altāris nav tieši pretī sēdošajiem, bet nedaudz ieslīpi. Leģendas stāsta, ka tas nobīdīts, jo baznīcas cēlājiem patraucējusi tai garām plūstošā upe. Lai dievnams taptu tik liels, kā iecerēts, nolemts altāra daļu nedaudz «pagriezt» uz sāniem.
Cienot beļģu tradīcijas, Gita nogaršojusi gan izdaudzinātās Briseles vafeles, gan pēc speciālām receptēm gatavotos frī kartupeļus. Lielas sajūsmas viņai nav ne par vienu no šiem ēdieniem. Toties Briselē īpaši gatavotās un tūristiem visos vecpilsētas krodziņos piedāvātās mīdijas šķitušas eksotiski garšīgas. Ceļotāju priecēja jūgendstila arhitektūra, kas Beļģijas galvaspilsētā ir daudzviet skatāma. Protams, kā vairumam Briseles viesu, sajūsmu radīja «Grand Place» jeb Rātslaukums un ēkas ap to.
Mazais puisītis
Ekskursiju laikā apskatīts vēl viens Briseles simbols – čurājošais puisītis. Šoreiz gan tas nebija īpaši saģērbts. Kā vairumu tūristu, arī Gitu un Andi pārsteidza šīs statujas niecīgie izmēri, salīdzinot ar milzīgo popularitāti, kas ap to radīta. Vecpilsētas ieliņu labirintā tika uzieta arī čurājošā meitenīte.
Gan turp, gan atceļā braucējus nogādāja aviokompānijas «airBaltic» laineri. Ielidojot Rīgā, nācās atzīt, ka mūsu lidsabiedrība tiešām ir viena no vispunktuālākajām aviokompānijām pasaulē. Lidojums tika veikts teju ar minūtes precizitāti.
Mājupceļā no Rīgas uz Bausku Gita un Andis atzina, ka ir bijis vērts piedalīties laikraksta un EP deputāta K. Kariņa kopīgi organizētajā konkursā. Tās bija divas interesanti un saturīgi Briselē pavadītas dienas, kurās pašiem ne par ko nevajadzēja gādāt.
