Visā valsts teritorijā kopš maija sākuma tiek noteikts meža ugunsnedrošais laikposms, kad, atrodoties mežā, jāievēro īpaša piesardzība.
Lai mazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas, ir noteikti daži aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un arī kriminālatbildību, informē Valts meža dienests (VMD).
Jāievēro nosacījumi
Līdz ar meža ugunsnedrošā laika iestāšanos Valsts meža dienests organizē dežūras ugunsnovērošanas torņos. No šiem torņiem tiek pārlūkots mežs, un, ja virs koku galotnēm var redzēt dūmus, tad ir iespējams noteikt, kurā vietā deg. Tāpēc svarīgi, lai bez saskaņošanas ar administratīvajā teritorijā esošo Valsts meža dienesta struktūrvienību nenotiktu nekādi dedzināšanas darbi, kas rada lielus dūmus, lai netiktu maldināti ugunsnovērošanas torņu dežuranti un lai neizsludinātu viltus trauksmi.
Meža izstrādātājiem ir jāievēro prasība, ka ugunsnedrošajā laikā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju. Savukārt meža īpašniekiem ir jārūpējas, lai ceļi un stigas būtu atbrīvoti no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai nepieciešamības gadījumā ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Meža īpašniekiem ir arī jāzina, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas viņu pienākums ir uzraudzīt ugunsgrēka vietu.
Ļaunprātīga dedzināšana
Šajā pavasarī sniegs nokusa agri, to apstiprina arī ļoti lielais kūlas ugunsgrēku skaits, un tas arī ir iemesls salīdzinoši lielajam skaitam meža ugunsgrēku.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Bauskas daļas komandieris Vadims Kuzmičs informē, ka Bauskas nodaļa šogad meža ugunsgrēkus dzēsusi dažas reizes.
«Par laimi, meža ugunsgrēkus nākas dzēst salīdzinoši reti. Šogad ar liesmām cīnījāmies Iecavas un Bauskas novadā,» informē komandieris.
Galvenais mežu degšanas faktors – ļaunprātīga dedzināšana. «Meža ugunsgrēks rodas, cilvēkam nometot izsmēķi vai no pērnās zāles dedzināšanas,» skaidro V. Kuzmičs. Viņš aicina iedzīvotājus pārliecināties par ugunsdrošību pirms ugunskuru kurināšanas un noteikti apskatīties, lai pēc degšanas ugunskura vieta ir kārtīgi apdzēsta.
«Protams, ir sava veida riski, kuri sekmē meža pašaizdegšanos, tomēr tas ir retums. Degšana var sākties no stikla pudelē esoša ūdens atstarošanās pret sauli. Cilvēkus aicinu pasekot līdzi savām gaitām mežā, to tuvumā. Aicinu nesmēķēt un nenomest neko pretdabisku meža tuvumā,» teic Bauskas daļas komandieris.
Zaudējumi – pusmiljons
Eksperti aprēķinājuši, ka Latvijā viena meža ugunsgrēka gadījumā ik gadu uguns skar vidēji 1,3 ha meža zemes. Meža ugunsgrēku dēļ meža videi tiek nodarīti zaudējumi vidēji ap 425 000 eiro gadā. Par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu var piemērot gan administratīvo atbildību, gan arī kriminālatbildību. Fiziskai personai naudas sods paredzēts no 30 līdz 350 eiro, bet juridiskai personai 70 līdz 700 eiro apmērā. Kriminālatbildība iestājas par tīšu un ļaunprātīgu meža dedzināšanu.
Pēc Valsts meža dienesta operatīvās informācijas, kura sniegta maija vidū, šogad ir reģistrēti jau 255 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto platību 150,2 hektāri, tajā skaitā jaunaudzes nodegušas 71,9 hektāru platībā.
