Siltajos gada mēnešos jāvērš uzmanība biodrošībai mājas cūku pasargāšanā no bīstamās dzīvnieku infekcijas slimības Āfrikas cūku mēra (ĀCM). Pavasara un vasaras mēneši ir paaugstināts ĀCM bīstamības periods, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).
Atbildīgs īpašnieks
Lai gan rudenī un ziemā jauni Āfrikas cūku mēra saslimšanas gadījumi mājas rukšiem nav konstatēti, mežacūku populācijā vīruss joprojām cirkulē. Katru nedēļu tiek reģistrēti aptuveni astoņi jauni saslimšanas gadījumi ar ĀCM mežacūkām. Tas nozīmē, ka mēra vīruss ir izplatīts vidē un vismazākā nevērība biodrošības ievērošanā var ne tikai ienest to saimniecībā, bet arī stimulēt tā izplatību tālāk Latvijas teritorijā.
Bioloģiskā drošība ir pasākumu komplekss, kuru ievērojot var pasargāt dzīvniekus no sasirgšanas ar infekcijas slimībām un maksimāli samazināt to izplatīšanos apkārtējā teritorijā. Par biodrošības pasākumu ieviešanu un izpildi novietnēs, kurās tur un audzē cūku sugas dzīvniekus, un dezinfekcijas līdzekļu iegādi atbildīgs ir dzīvnieku īpašnieks vai turētājs.
Ceļ žogus un dezinficē apģērbu
Vecumnieku novada Valles pagasta piemājas saimniecībā «Bandenieki» tur mājas cūkas. Saimniece Aija Bilēviča stāsta, ka ĀCM izplatība viņu pagaidām nesatrauc – piemājas saimniecība atrodas tālu no meža. «Teorētiski kontakts ar meža dzīvniekiem nav iespējams,» apliecina Aija. «Bandeniekus» divas reizes gadā pārbauda PVD. «Ievērojam visus drošības un higiēnas normatīvus. Izmantojam dezinfekcijas līdzekļus apaviem un apģērbam. Īpašu tīrību ievēro mans dēls, kurš ir mednieks. Viņš gādā, lai mežā izmantotie rīki un apģērbs nenonāktu cūku tuvumā,» skaidro piemājas saimniecības īpašniece. Viņasprāt, lai cik rūpīgi ievērotu dažādus piesardzības pasākumus, risks pastāvēs vienmēr. «Slimību var ievazāt putni vai barošana ar graudiem. Gadīties var visādi. Protams, gada siltākajos mēnešos esam īpaši piesardzīgi, bet mēri kontrolēt nav mūsu varā. Mans prāts ir mierīgs, un es sevišķi neuztraucos. Kā būs, tā būs,» sarunā ar «Bauskas Dzīvi» atklāj A. Bilēviča.
SIA «Uzvara-Strauti» valdes loceklis Andrejs Šaburovs stāsta, ka ĀCM draudi ir jau vairākus gadus. «Mūsu pusē slimība nav nonākusi, un ceru, ka tas tā arī paliks. Nedrīkst zaudēt modrību, un jāturpina ievērot drošības pasākumus. Eiropas Savienība ir izstrādājusi programmu, kura cūkaudzētājiem jārespektē. To mēs arī darām – lietojam dezinfekcijas līdzekļus, teritoriju norobežojam ar žogu un veicam citas ar drošību saistītas darbības. Vai sērga pletīsies plašumā? Grūti spriest. Tas jājautā vides speciālistiem,» komentē A. Šaburovs.
Trīs riska zonas
Eiropas Komisija šī gada sākumā, pateicoties Baltijas valstu un Polijas kompetento uzraudzības iestāžu iniciatīvai, mīkstināja uz trešo teritoriju attiecināmos ierobežojumus, proti, ievērojot striktus nosacījumus, ir atļauta mājas cūku pārvietošana, tostarp uz citām Āfrikas cūku mēra skartajām ES dalībvalstīm.
Ja šajā vasarā mājas rukšiem netiks konstatēti jauni saslimšanas gadījumi ar Āfrikas cūku mēri, PVD aicinās Eiropas Komisiju atcelt trešo ierobežojumu teritoriju, tādējādi atvieglojot cūku un cūkgaļas produktu apriti.
Āfrikas cūku mēra dēļ Latvijā ir noteiktas trīs veidu ierobežojumu teritorijas – pirmā jeb riska teritorija, kurā ĀCM gadījumi nav konstatēti, taču teritorija robežojas ar otro un trešo zonu. Inficēta teritorija apzīmēta kā otrā riska zona. Tajā konstatēta mežacūku saslimšana ar ĀCM. Kritiskajā jeb trešajā teritorijā ĀCM konstatēts gan meža, gan mājas cūkām.
No mūsu puses novadiem karantīnas riska jeb pirmajā zonā atrodas vienīgi Vecumnieku novads.
Āfrikas cūku mēris līdz šim ir skāris 53 novadus Latvijā. Nāvējošā slimība šogad konstatēta jau 411 mežacūkām, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā pērn līdzīgā laika periodā, kad ĀCM tika fiksēts 162 mežacūkām.
UZZIŅAI
Kā pasargāt cūkas?
Mājas cūkas nedrīkst turēt āra aplokos, jānovērš to kontakts ar savvaļas un klaiņojošiem dzīvniekiem;
nedrīkst pieļaut savvaļas putnu iekļūšanu cūku novietnēs un barības uzglabāšanas vietās;
nedrīkst lietot pakaišus, ja pastāv aizdomas, ka tiem varētu būt piekļuvuši savvaļas dzīvnieki;
cūkām nedrīkst izbarot zaļbarību, arī pagalmos pļauto zāli, termiski neapstrādātus kartupeļus, sevišķi, ja cūku novietne atrodas tuvu mežam;
kopjot dzīvniekus, jāizmanto tikai šim darbam paredzēts apģērbs un apavi, kuri netiek valkāti ārpus novietnes;
pie ieejas novietnē jānodrošina apavu dezinfekcija, kā arī novietnē jāveic regulāri tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi;
ja cūkas izskatās neveselas, nekavējoties jāizsauc veterinārārsts;
ĀCM ir neārstējama dzīvnieku infekcijas slimība, ar kuru slimo gan mājas, gan meža cūkas;
pēdējais saslimšanas gadījums ar ĀCM mājas cūkām konstatēts 2015. gada septembrī;
pērn ĀCM dēļ bija jāiznīcina 213 mājas cūkas, bet gadu iepriekš – 2014. gadā – 564 mājas cūkas.
