Rundāles pilī 24. maijā notika svinības par godu pils pamatakmens ielikšanas 280. jubilejai.
Svētku goda viesi bija princis Ernsts Johans Bīrons un viņa dzīvesbiedre Elizabete, barona Ulriha fon Bēra atraitne Doroteja, Prūsijas princis Oskars ar sievu un bērniem. Viņu ģimene pirmo reizi apmeklēja Rundāles pili.
Medību kabinetā – hercoga pokāls
Svētku galvenais notikums bija jaunu izstāžu atklāšana. Tematiskā ekspozīcija «No gotikas līdz jūgendstilam» tika papildināta ar klasicisma stilam Eiropā veltītu telpu, bet divās zālēs ir izstādīts barona Ulriha fon Bēra un viņa sievas Dorotejas dāvinājums – 22 dzimtas portreti un citas relikvijas.
Rundāles pils 280. jubilejā no Dorotejas fon Bēras saņēma vēl vienu dāvanu – 23. portretu. Vienā no hercoga privāto apartamentu telpām ir sākta medību kabineta iekārtošana. Tajā atrodas dažādu mākslinieku gleznas par medību tēmu un vitrīna ar 18. gadsimta medību ieročiem, kas ir dekoratīvās mākslas izteiksmīgi paraugi.
Atklājot jauno kabinetu, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis noņēma simbolisko pārsegu no izcila 18. gadsimta mākslas priekšmeta. Tas ir 60 centimetru augsts apzeltīts sudraba pokāls ar gravējumu, kā arī ar mednieku un briežu figūriņām. Nostāsts vēsta, ka Polijas karalis Augusts II šo kausu ir dāvinājis hercogam Ernstam Johanam Bīronam. Unikālo priekšmetu Rundāles pilī varēs aplūkot vienu gadu. Pēc tam medību kauss atgriezīsies privātkolekcijā Vācijā.
Rāda klasicisma daudzveidību
Ieskatu jaunajās izstādēs svētku viesiem sniedza Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.
Ekspozīcijas «No gotikas līdz jūgendstilam» jaunākā telpa ataino priekšstatu par klasicisma izpausmēm. Klasicisms bija mākslas virziens, kas tiecās pēc antīkās mākslas ideāliem, nomainot pirms tam valdošo baroka un rokoko stilu. Eiropā klasicisms bija vadošais stils līdz pat 19. gadsimta 40. gadiem. Latvijā tas kļuva aktuāls samērā vēlu – 18. gadsimta beigās.
Rundāles pils muzeja direktors, iepazīstinot ar klasicisma ekspozīciju, skaidro, ka stila izpausmes Eiropas dažādās valstīs bija atšķirīgas. Nelielajā izstāžu telpā ir eksponēti interjera priekšmetu paraugi, kas parāda stila atšķirības Anglijā, Vācijā, Krievijā, Francijā un Latvijā.
Klasicismu Vācijā ilustrē porcelāns, kas tapis Meisenē, Berlīnē un Frankentālē. Pēc Kurzemes hercoga Pētera pasūtījuma Berlīnes Karaliskajā porcelāna manufaktūrā ap 1790. gadu sāka ražot tā dēvēto Kurzemes servīzi, kas joprojām palikusi manufaktūras sortimentā un kļuvusi par klasicisma stila porcelāna standartu. Ledustrauks ir viens no Rundāles pils muzeja vērtīgākajiem klasicisma porcelāna paraugiem. Klasicismu Latvijā pārstāv Rundāles pils krēsls, kas tapis Kurzemes hercoga Pētera laikā, terīne, kuru 1793. gadā darinājis kāds Kuldīgas sudrabkalis, un melni glazētu podiņu krāsns ar reljefu vāzes motīvu.
Mākslas stilu vēstures ekspozīcija, kas ir Rundāles pils muzeja speciālistu īpašs lolojums, studentiem, skolēniem un citiem interesentiem piedāvā ekskluzīvu iespēju šo jomu iepazīt hronoloģiski secīgā, vēsturiski precīzā un vizuāli ļoti izteiksmīgā veidā, nostiprinot un papildinot literatūras avotos gūtās zināšanas.
Izpilda barona pēdējo gribu
Īpašs un ļoti personisks stāsts Imantam Lancmanim ir par Kurzemes baronu fon Bēru dzimtu. Viņu un Ēdoles muižas pēdējā īpašnieka Aleksandra fon Bēra dēlu baronu Ulrihu fon Bēru (1923–2011) saistīja ilgstoša draudzība. Izpildot vīra pēdējo vēlēšanos, Doroteja fon Bēra Rundāles pils muzejam uzdāvināja dzimtas portretu kolekciju un citas relikvijas.
Uzrunā pils jubilejas viesiem Doroteja fon Bēra sacīja, ka viņas ģimeni un Rundāles pils muzeja direktoru vienoja dziļa izpratne par mākslas vērtībām, ļoti augsta atbildība par to nodošanu nākamajām paaudzēm. Bēru dzimta Latvijā dzīvojusi vairāk nekā 300 gadu. «Mans dzīvesbiedrs allaž atgādināja, ka Latvija nav tikai senču dzimtene, bet arī viņa mājas. Īsi pirms Otrā pasaules kara Ulrihs absolvēja Kuldīgas vācu ģimnāziju un drīz tika iesaukts vācu armijā. Vīra lielā mīlestība pret dzimto vietu arī mani rosināja labāk iepazīt Latviju. Esmu bezgala aizkustināta, ka Rundālē mēs atradām domubiedrus un izcilus mākslas pazinējus,» atklāj Doroteja fon Bēra.
Savukārt Imants Lancmanis uzsver: «Latviešu un baltvācu likteņi ir cieši savijušies – tas ir dialektisks ceļš. Ulrihs fon Bērs pārstāvēja sava laikmeta baltvācu jauno paaudzi, kas to ļoti labi apzinājās. Mūsu sarunās barons ne reizi nepauda rūgtumu par Ēdoles pils apsaimniekošanas neveiksmīgajām programmām, neko nepārmeta. Viņa senčiem no 16. gadsimta beigām līdz pat 1920. gada agrārajai reformai piederēja Kurzemē lielākais zemes īpašums ar Zlēku, Ugāles, Ēdoles, Vērgales un Popes muižu. Skaistā Zlēku muiža jau sen ir gājusi bojā. Esmu bezgala pateicīgs Dorotejai fon Bērai par vīra pēdējās gribas īstenošanu, ģimenes vēsturisko portretu kolekcijai ļaujot atgriezties Latvijā.» Fon Bēru dzimtai, kas dzīvo Vācijā, nācās iesaistīties tiesvedības procesos, lai saņemtu atpakaļ ģimenes relikvijas, jo daļa no tām bija nokļuvusi pie citiem īpašniekiem.
Pils Baltajā zālē baroka mūzikas koncertu sniedza kokļu ansamblis «Kārta», jaunā, talantīgā soliste Monta Martinsone un baroka vijolniece Lāsma Meldere-Šestakova.
Restorāna virtuvē – franču pavārs
Par svētku maltīti otrdien gādāja pils restorāna darbinieki, pavārmākslas studenti un kulinārijas konsultants no Francijas Bruno Šaperons. Viņš jau septiņus gadus brauc šurp tieši uz pils dzimšanas dienas svinībām. Par godu Rundāles pils 280. jubilejai visas svētku nedēļas garumā kopā ar pils restorāna šefpavāri Santu Dubrovsku un Jelgavas Amatu vidusskolas pavāru specialitātes pasniedzējas Ainas Tālumas audzēkņiem Bruno gatavoja svētku maltītes.
Pils restorāna direktore Sanita Millere pastāstīja, ka sadarbība ar B. Šaperonu ilgst kopš 2009. gada. «Bruno mūs priecē ar kulinārijas zināšanām, kas pārtop gardās un skaistās svētku vakariņās. Visu svētku nedēļu mēs uzņemam daudzus viesus, kuri bauda restorāna gatavotos ēdienus. Mēs ar Bruno dalāmies savos kulinārijas noslēpumos, apvienojamies un radām ko vēl nebijušu un ļoti baudāmu,» sadarbību raksturo S. Millere.
Bruno sarunu ar «Bauskas Dzīvi» iesāk ar ēdieniem nesaistītu tēmu, viņš teic, ka Latvijas ceļi ir kļuvuši gludāki. Francūzis slavē Rundāles pils restorānu par dabisku produktu izmantošanu ēdienos, kas visur citur Eiropā ir kļuvis par lielu retumu. «Mani pārsteidz latviešu spēja saglabāt dabisko laikmetā, kad visu pārņem tehnoloģijas, kuras ienāk arī virtuvē. Rundālē es jūtos kā mājās. Mani priecē mūsu sadarbība, un kopā būšanas prieks mani iedvesmo radīt jaunus un gardus ēdienus,» stāsta Bruno Šaperons. Viņš uzteic pils restorāna spēju pastāvēt ārpus galvaspilsētas Rīgas. «Daudzi domā, ka glauni un šiki restorāni ir tikai Rīgā, bet Rundāles pils restorāns šo mītu apgāž. Ar latviešiem sadarboties ir viegli. Mēs saprotamies ar žestiem un garšu kārpiņām,» smaidot teic franču kulinārijas speciālists. Viņš novērojis, ka latvieši strādā lēni, bet kvalitatīvi un rūpīgi.
«Radīt baudāmu ēdienu izdodas vien tad, kad procesā ir jūtamas emocijas un labs komandas kopdarbs. Tad rezultāts būs profesionāls,» uzskata francūzis. Kopā ar viņu pilī viesojās tulce Agate Strade.
