Bauskā ir diennaktis, kad pilsētai cauri izbrauc pat līdz 17 tūkstošiem transporta līdzekļu, turklāt puse no tiem ir kravas automašīnas un smagā lauksaimniecības tehnika. Bet apvedceļa nav, izskatās, ka tuvāko divdesmit gadu laikā arī nebūs.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē baušķenieki 18. maijā prezentēja savu redzējumu par pilsētas apvedceļa izbūves problēmām, risinājumiem. Pēc pašvaldības sagatavotā pārskata par apvedceļa nepieciešamību komisijas vadītāja Laimdota Straujuma atzina, ka prezentācija bija pārliecinoša un nepieciešams meklēt risinājumu. «Ceru, ka tikām sadzirdēti. Taču vienlaikus mums ir uzdevums atkal un atkal atgādināt par sevi. Mums ir jāsauc jauni konkrēti argumenti, kādēļ apvedceļš Bauskai ir daudz svarīgāks nekā citi objekti «Latvijas Valsts ceļu» prioritāšu sarakstā,» tā tikšanos vērtē domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks.
Mums ir 14. numurs
Valsts akciju sabiedrības «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, atsaucoties uz nepietiekamu nozares finansējumu, atklāja, ka Bauskas apvedceļam prioritāšu sarakstā ir 14. numurs. Tā izbūve varētu notikt no 2028. līdz 2034. gadam.
LVC komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova «Bauskas Dzīvei» uzskaitīja galvenos aspektus projektu prioritāšu noteikšanā. Galvenie rādītāji ir satiksmes intensitātes, valsts galveno autoceļu noslogojuma analīze. Vērā tiek ņemts ekonomiski attaisnojams būvdarbu laiks, projektos ieguldītās investīcijas. Respektēti tiek Rīgas plāni un projekti, kā arī Eiropas regulas. Ņemot vērā šos nosacījumus, pirmajā vietā ir Ķekavas apvedceļš. Turpmākie sarakstā ir ceļi ap Rīgu, apvedceļi Baltezera privātmāju rajoniem. Svarīgāka par Bauskas apvedceļu ir, piemēram, ceļa Grobiņa–Liepāja, rekonstrukcija, kur satiksmes intensitāte ir daudzkārt mazāka.
Jauns tilts pār Mēmeli
Saeimas komisijas sēdē baušķenieki iebilda, ka caur Bausku izbrauc lielāks smagā transporta daudzums nekā caur Ķekavu, jo liela daļa kravas automašīnu Ķekavas aplī nogriežas, lai dotos pa apvedceļu Salaspils vai Jūrmalas virzienā. «Posmā no Rīgas līdz Ķekavai kravas auto skaits pret vieglajām mašīnām ir viens pret 20, bet posmā no Bauskas līdz Ķekavai šī proporcija ir viens kravas auto pret četriem vieglajiem. Tādējādi LVC statistika nav īsti korekta,» norādīja R. Ābelnieks.
Viņš aicināja pārskatīt šo jaunbūvju sarakstu, Bauskas apvedceļam piešķirot augstākas prioritātes numuru. Tika arī uzsvērta nepieciešamība uzcelt jaunu Mēmeles tiltu pirms paredzamā smagsvara transporta plūsmas palielinājuma, kas gaidāms jaunās dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» būvdarbu laikā.
Troksnis traucē dzīvot
«2034. gads apvedceļam – tā ir ņirgāšanās par baušķeniekiem!» tik kategorisku vērtējumu pauda Irina Bahilova, kura Bauskā, Kalna ielā, dzīvo vairākus desmitus gadu. Viņas dzīvoklis ir pagalma pusē, tomēr logus turēt vaļā nevarot nedz dienā, nedz naktī. Ko lai saka tie, kuriem logi ir uz ielu? Jaunie pakešu logu rāmji neko nelīdzot, trok-snis ir tāpat, apliecina Irina. Turklāt vecpilsētā izplūdes gāzes, smakas nekur nevar ātrumā aizplūst. Pēc apstāšanās krustojumā «fūres» ar tādu rēcienu sākot braukt, ka dažreiz kļūstot baisi, stāsta baušķeniece.
«Kravas transporta plūsma spīdzina visu vecpilsētu. Rātslaukumā varētu iziet pasēdēt uz soliņiem, taču troksnis un smaka to liedz. Paziņojums par apvedceļa būves atlikšanu uz gadiem divdesmit atgādina apzinātu cilvēku dzīšanu projām no vecpilsētas,» komentē I. Bahilova.
17 tūkstoš automašīnu
Bauskas apvedceļu gaida arī Ceraukstes pagasta Mūsas ciema iedzīvotāji. Aelita Biķerniece stāsta, ka tranzīta plūsma Mūsas ciemā nav mazāka kā Bauskā. Iedzīvotājiem pie autobusu pieturas ir ļoti bīstami šķērsot maģistrāli. «Troksnis, izplūdes gāzu smaka ir jūtama pat pie upes. It kā dzīvojam laukos, tomēr pilsētas apvedceļu gaidām tāpat kā baušķenieki,» teic A. Biķerniece.
LVC apkopotā informācija liecina, ka autoceļš A7 ir valstī ar vislielāko kravas transporta intensitāti visā tā garumā. Bauskas iedzīvotājiem tas rada īpaši nelabvēlīgus dzīves apstākļus un diskomfortu ne tikai tranzītielas tiešā tuvumā, bet visā pilsētā. Maģistrāles A7 un ceļa Bauska–Dobele krustojumā Bauskas pilsētas centrā saduras plūsmas no 10 000 līdz 17 000 automašīnu diennaktī. Aptuveni puse ir kravas transports un smagā lauksaimniecības tehnika.
Galveno autoceļu attīstības projektu prioritāšu saraksts
|
A4 |
|
A7 |
|
A10 |
|
E22 |
|
A1 |
|
Rīgas |
|
A6 |
|
A6 |
|
A3 |
|
A8 |
|
A9 |
|
A2 |
|
A2 |
|
A7 Bauskas apvedceļa izbūve, |
|
A5 |