Valdības piešķirtais papildu atbalsts piena ražotājiem atvieglos izdzīvošanu, taču neatrisina problēmas ar pārstrādi un noieta tirgu.
Eiropas Savienības (ES) valstīs pēc kvotu atcelšanas saražotā piena apjomi strauji pieaug, liecina Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Lopkopības nodaļas vadītājas Silvijas Dreijeres apkopotie dati.
Pārstrāde sadrumstalota
Lauksaimnieks Jānis Bite norāda – valstīs ar līdzsvarotu sistēmu gan piena ražotāji, gan pārstrādātāji no kvotu atcelšanas gada laikā ieguvuši, neraugoties uz Krievijas embargo radītajām eksporta grūtībām. Viņa vērtējumā, Latvijā nozarei un jo īpaši fermu īpašniekiem traucē sadrumstalotā pārstrāde, kas lielākoties ir ārzemju īpašnieku rokās.
Vietējā kooperatīva «Trikāta» bankrota dēļ ap 18 tūkstošiem eiro kopumā, iespējams, būšot spiesti norakstīt zaudējumos Vecumnieku novada Bārbeles pagasta «Vērdiņu» un «Silavēju» fermas saimnieki. Saimniecības «Vērdiņi» vadītājs Valdis Rusiņš «Bauskas Dzīvei» pauž – radies iespaids, ka pārstrādes rūpnīcas «Latvijas Piens» dibinātāja kooperatīva maksātnespējas procesā pašlaik visvairāk nopelna administratori, bet zemnieki ir nenodrošinātie kreditori, kuriem neesot lielu cerību atgūt ieguldīto.
«Ja šo naudu atgūtu, varētu dzīvot mierīgi, jo mums nav kredītu. Zinu fermas, kas slēgtas tieši tāpēc, jo kredīti prasa regulārus maksājumus un spiež ļoti smagi, bet ieņēmumi ir sarukuši,» skaidro V. Rusiņš, «tas, ka mums nav kredītu, ļoti palīdz, par fermas likvidāciju varam nedomāt.»
Iznīcina konkurentus
Pašlaik Bārbeles saimniecībās slauc ap 200 govju, citu biznesa virzienu neesot, taču graudus lopu barošanai astoņu mēnešu garumā V. Rusiņa komanda izaudzē pašu laukos. Te vāc iespējami daudz siena, atlikušajam laikposmam iegādājas rapšu raušus un graudu maisījumu.
«Ja nekas ļaunāks nenotiks, noturēsimies,» saka V. Rusiņš. Viņš uzskata, ka iepirkuma cenas nospiešana ir kādu ārvalstu lielo tirgus spēlētāju ietekme, kas vēlas Latvijas piena ražotājus pārņemt, līdzīgi kā pie mums tika likvidēta cukura ražošana.
«Novājinot mazākos ražotājus, tos var pārpirkt un mazināt konkurenci. Atbildība jāprasa no politiķiem, jo pārtika ir valsts stratēģiskā nozare – uz vietas jāražo 60 – 85%. Ja to iznīcina, valsts kļūst ļoti viegli ievainojama dabas katastrofu vai citu nepatikšanu dēļ,» vērtē lauksaimnieks.
Daudz ieguldījuši
Valdības lēmumu par papildu atbalsta piešķiršanu piena ražotājiem zaudējumu kompensācijai V. Rusiņš vērtē kā neizbēgamu soli, lai kaut nedaudz izlīdzinātu situāciju, jo Latvijas zemniekiem ir arī mazākas nozares subsīdijas.
Jau vēstīts, ka valdība atbalstījusi Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikumu piena ražotāju zaudējumu kompensācijai no valsts budžeta atvēlēt ārkārtas atbalstu – 6 197 000 eiro. To iecerēts izmantot piena iepirkuma cenas krituma daļējai kompensēšanai.
Bauskas novada Vecsaules pagasta lopkopības saimniecības «Poteri» saimniece Aija Rutkovska ne situāciju ar zemajām iepirkuma cenām, ne valsts ārkārtas atbalstu nevēlas komentēt, «Bauskas Dzīvei» vien atzīstot: «Mēs strādājam un darām visu, ko varam. Par saimniecības likvidāciju nedomājam, jo esam tik daudz tajā ieguldījuši.»
Cits pircējs
Kad vēl bijušas cerības par «Trikātas» atkopšanos, bārbelieši pusi piena nodevuši rūpnīcai «Latvijas Piens», kur maksātnespējīgā partnera vietu tagad ieņēmis sekmīgi strādājošais graudu kooperatīvs «Latraps». Taču no pagājušā gada oktobra viss slaukums tiek pārdots jaunajai Bauskas rūpnīcai «Baltic Dairy Board» (BDB).
Jau vēstīts, ka ražotnē plānots inovatīvi pārstrādāt sūkalas. Uzņēmuma mājaslapā bdb.lv, kas vēl ir izstrādes stadijā, ziņots, ka ražotājs sadarbībā ar Investīciju un attīstības aģentūru piedalījies ārvalstu pārtikas nozares forumos Itālijā, Vācijā, Francijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, ASV u. c. BDB akcijas no pagājušā gada novembra tiek kotētas «Nasdaq» Rīgas Biržā.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) formulējusi vairākus priekšlikumus, kas palīdzētu mazināt krīzi nozarē, iesakot izmantot «Itālijas modeli», proti, vienoties ar bankām par maksājumu atlikšanu uz 40 mēnešiem piena saimniecībām, nosakot piena fondu un hipotēkas moratoriju. Lauksaimnieki iesaka arī piešķirt samaksu par likvidētajām saimniecībām, samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) piena produktiem, atbalsta maksājumus piesaistīt piena kvalitātei. Zemnieki iesaka noteikt piena pakas cenas sadalījumu – 40% saņem ražotājs, pa 30% – pārstrādātājs un tirgotājs, kā arī uzlikt papildu nodevu ievestajai piena produkcijai proporcionāli ES vidējai svaigpiena iepirkuma cenai.
UZZIŅAI
Apjoms kāpj, cena krīt
Šogad janvārī un februārī ES vidēji saražots par 7,4% svaigpiena vairāk nekā tajā pašā laikposmā pērn.
Visvairāk kāpis piena ražošanas apjoms Īrijā – par 35,6%, Polijā saražots par 10,3% vairāk.
Latvijā ir lielākais piena ražošanas kāpums Baltijas valstīs – plus 7,4% janvārī un februārī, plus 8,45% martā.
Vidējā piena iepirkuma cena ES šī gada pirmajos trijos mēnešos bija 29 eirocenti/kg.
Zemākās iepirkuma cenas ir Latvijā un Lietuvā – 21,42 eirocenti/kg februārī, 20,88 un 20,41 eirocents/kg martā.
Igaunijā piena cena februārī bija 23,20 eirocenti/kg, martā – 22,59 eirocenti/kg.
Augstākā cena ir Kiprā – 58 eirocenti/kg, Maltā – 56 eirocenti/kg, Grieķijā – 40 eirocenti/kg.
Dati: LLKC, Lauksaimniecības datu centrs, EK Piena observatorija.
