Dienā, kad karstuma dēļ asfalts kusa – 31. maijā –, «Bauskas Dzīve» devās braucienā pa Vecumnieku novada tūrisma un atpūtas vietām, lai redzētu, kā tās ir sagatavojušās vasaras sezonai.
Brauktuvju stāvoklis samērā labs. Nelielu diskomfortu radīja asfaltētā ceļa posms Bārbele–Skaistkalne. Kūstošais piķis uz asfalta radīja lēzenas bedres. Toties pašvaldības pļavu un mežu ceļu posmi bija labi izbraucami.
Bez pieteikšanās
Lai apbraukātu visus Vecumnieku novada tūrisma objektus, nepietiktu ne vienas, ne divu dienu. Apmeklējām piecas atpūtas vietas, kuras atradām vecumnieki.lv un tourism.bauska.lv mājaslapā. Bauskas tūrisma informācijas centra mājaslapā ziņas ir pilnīgākas un, galvenais, atrodamas arī kartes ar precīzām norādēm, kur jābrauc. Izvēlamies objektus, kuriem nav nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.
Ierodoties Vecumnieku ciemā, apskatām tur izlikto Vecumnieku pagasta karti. Izrādās, tajā atzīmētas vēl vairākas viesu mājas un atpūtas vietas, kas portālos neparādījās. Tie ir «Surģenieki», «Viesturmuiža», «Satekas», telšu vieta Ķeiru karjerā.
No izvēlētajiem objektiem sava mājaslapa internetā ir tikai diviem. Savukārt tikai vienā interneta vietnē ir karte, kur norādīts, kā līdz objektam nokļūt. Tāpēc vispirms dodamies uz bišu dravu «Dzintarlāse».
«Lācīšiem» pa pēdām
Vecumnieku pagasta saimniecībā «Birzzemnieki» bišu drava «Dzintarlāse» viesos gaida ekskursantus, kuri gatavi piedalīties degustācijās, baudot medu, ar tā piedevām gatavotus stipros alkoholiskos dzērienus un vīnu. Piedāvā arī ugunskura vietu, zivju makšķerēšanu, ir telšu vieta.
Saimniecība patiesi atrodas meža vidū, bet apmaldīties grūti – «lācīši» rāda ceļu. Tās ir trīs speciālas norādes lācīšu izskatā, kas atrodas trīs pagriezienos un neļauj aizbraukt greizi. Bišu dravā saimniekus nesastopam, tomēr ir cilvēki, kas gatavi pastāstīt un sniegt informāciju, kā sazināties ar saimniekiem. Sētā ir vairākas jaunas celtnes – var just, ka ciemiņi šeit ir gaidīti.
Arī Skaistkalnes pagasta «Upescelmiņos» viesu mājā saimnieku nav. Toties vārti ir vaļā, un ciemiņi var apstaigāt un izbaudīt sakopto pagalmu. Ja ir vēlme saimniekus pagaidīt, turpat var pasēdēt. Atšķirībā no «Dzintarlāses» te tikai viena norāde, kas apliecina, ka apmeklētāji nav apmaldījušies, – virs mājas ieejas durvīm stāv uzraksts «Upescelmiņi».
Vēlāk mēģinām sazināties ar abu saimniecību pārstāvjiem, izmantojot mājaslapās norādītos numurus. Ar pirmo mēģinājumu nevienu sazvanīt neizdodas. Bišu dravas īpašnieks Nikolajs Urbāns gan ātri atzvana. Viņš pastāsta, ka pārsvarā gaida nelielas tūristu grupas. «Bija iebraucis lielais «ekolainers» ar 60 ekskursantiem. Mums nav, kur likt tik daudzus. Dalījām divās grupās, daudziem cilvēkiem nācās gaidīt,» atceras N. Urbāns. Plašākas tūrisma aktivitātes kavē tas, ka naktsmītņu vietā var piedāvāt tikai telts vietu. Ja izdosies nākotnē piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu un sakārtot ēku, tad varēs nodrošināt arī naktsmītnes un tūrisma piedāvājumu paplašināt, apliecina «Dzintarlāses» saimnieks.
Uzbūvē jaunu ēku
Visvieglāk bija atrast viesu māju «Slokas» – norāde ir gan uz ceļa, gan pie pagrieziena uz atpūtas vietu. Lai arī pagalmā dzirdama auto dūkoņa no lielceļa, tomēr pārsvarā valda putnu dziesmas un meža šalkoņa. Atpūtas vietas saimniece vēlāk pastāsta, ka rītos un vakaros bieži vien tuvumā staigājot stirnu buciņi, kas jau pieraduši, ka viņus fotografē.
Saimniece Sintija Sloka-Andersone informēja, ka sezonas atklāšana paredzēta tikai šīs nedēļas beigās. Iemesls ir vairāki iesāktie darbi. «Līdz šim vienīgā atpūtas māja varēja darboties tikai vasarā. Bija domas par siltināšanu, bet izrēķinājām, ka vienkāršāk uzcelt jaunu, un tā arī izdarījām,» stāsta saimniece. Tagad jaunajā ēkā viesus uzņems arī ziemā. S. Sloka-Andersone teic, ka cilvēki zvana un interesējas par naktsmāju piedāvājumiem arī sniegotā laikā. Ir tādi, kas brauc uz Baldones kalnu slēpot un izvēlas palikt pa nakti kādā no tuvākajām naktsmājām.
Īpašnieki nav piesaistījuši Eiropas Savienības naudu. Izpētot pašreizējās iespējas pieteikties uz finansējumu, saimnieki secinājuši, ka mazai viesu mājai tas nav izdevīgi. Vienkāršāk bez lielas birokrātijas un daudzu dokumentu aizpildīšanas būvniecību veikt pašiem.
Atpūtas vietas noslogojums esot pietiekami liels, lai būtu pārliecība, ka arī otrai ēkai klienti atradīsies. Palīdz gan Rīgas tuvums, gan pašu paveiktais. Īpašnieki reklamējas arī ārzemēs, un ir atdeve – viesi no citām valstīm reizēm te apmetas uz mēnesi un vairāk. Izdevies arī panākt, lai navigācijas programma «Waze» pareizi atved automašīnas uz viesu māju.
Kādam «niezējuši» nagi
Viesu namiem un tūrisma objektiem Vecumnieku novadā jāpiedāvā kaut kas īpašs, lai piesaistītu tūristus. «Mums nav tādu īpašu ekstru, kas lielu skaitu apmeklētāju ievilinātu meža vidū,» pauž atpūtas vietas «Sutras» saimniece Maija Sutra Bārbeles pagastā. Lai arī tūristu vasarā ir gana daudz, tomēr atpūtas vieta varētu uzņemt vairāk. «Sutras» piedāvā naktsmītnes, pirti, ugunskura vietu, sportiskās aktivitātes, makšķerēšanu un pašu galveno «rozīnīti» – šūnakmens piramīdu, kuru dziednieki uzskata par ārstējošu. Saimniecība ir ļoti sakopta. Daļa pļavas tomēr nav nopļauta – tas darīts pēc to apmeklētāju lūguma, kuri dodas ievākt zāļu tējas. Bieži viesi ir meža zvēri – dīķī zivis ķer gārnis, nāk mežacūkas, stirnas, lapsas, brieži. «Vide mums tīra – dīķis pilns ar zaļajām vardēm, un zem pirts dzīvo zalktis,» stāsta saimniece.
Jāatzīst, ka «Sutras» atrast nebija viegli – uz ceļa Vecumnieki–Bārbele norādes neatradām un tikai ar bārbeliešu atbalstu uzzinājām, kur jābrauc. Pēc tam jau ceļa zīmes saliktas labi un nomaldīties nevar. «Pie zīmes «Brukna 12» bija izlikta norāde «Sutras». Kādam nagi «niezēja» un to noplēsa,» sarūgtināta ir M. Sutra. Atbraucējus «Sutrās» sagaida suns Ruperts un kaķis Felikss – abi ir draudzīgi apmeklētājiem un labs papildinājums atpūtas vietai – gan nomierina, gan izklaidē.
Uz zvaniem neatbild
Pēdējā pietura ir Rukšu ezera atpūtas vieta Bārbeles pagastā, un tā sagādā nelielu vilšanos. Norāde uz ceļa Bārbele–Skaistkalne ir labi pamanāma, ir arī zīme, kas ved uz atpūtas vietu. Tā gan savu laiku ir kalpojusi – drošības pēc vispirms izkāpjam no mašīnas, lai pārliecinātos, vai braucam pareizi.
Atpūtas vietā saimniekus nesastopam. Nopļautas pļavas vidū ir skaists atpūtas nams. Tomēr apkārtējā vide rada pamestības izjūtu – smilšu volejbola laukums izskatās nekopts, un trūkst košumaugu, kas bija plašā klāstā iepriekšējās atpūtas vietās. Pie ezera izlikts uzraksts «Privātīpašums. Nepiederošajiem ieeja aizliegta», netālu krūmos mētājas zīme «Rukšu ezers. Aizsargājamais objekts». Zvanām uz tūrisma mājaslapā norādīto telefona numuru – tur neatbild.
Komunikācijas trūkums ir viens no lielākajiem traucēkļiem tūrisma attīstībai. Uz to norāda arī aptaujāto viesu māju īpašnieki. Nereti gadās, ka ciemiņu ir vairāk nekā naktsmītnēs vietu, tad mēģina sazvanīt citas viesu mājas. Diemžēl ir arī negatīva pieredze – atbild tikai vienā vai divās atpūtas vietās no tām, kas norādītas tūrisma portālos.
Brauciena gaitā radies pozitīvs iespaids – Vecumnieku novada atpūtas vietas priecē ar sakoptu vidi un atpūtas piedāvājumiem tūristiem. Atpūtas vietu stiprā puse ir tīra vide, iespēja tuvāk vērot meža iemītniekus, izmantot sporta spēļu iespējas un baudīt klusas meža vai lauku noskaņas.
