Bauskas novada jauktie kori «Četri vēji», «Mēmele» un «Grenctāle» maija pēdējā sestdienā Alūksnē piedalījās Vidzemes un Latgales koru un pūtēju orķestru svētkos «Uguns sirdī kursies Tev!». Alūksnes Pilssalas estrādē vienuviet saplūda ap 2000 dziedātāju un mūziķu – vairāk nekā 70 koru un 24 pūtēju orķestri no Latvijas novadiem.
Pūtēju orķestru pulkā bija 14 kolektīvi no Vidzemes un desmit pūtēju orķestri no Latgales.
Labi sagatavojušies
Lai dziedātu Alūksnē, bez jau zināmajām klasikas pērlēm koriem bija jāapgūst astoņas jaunas dziesmas. Dažas no tām, iespējams, skanēs XXVI Vispārējos latviešu dziesmu un XVI Deju svētkos 2018. gada jūlijā.
Lielkoncerta mēģinājuma raitums – stundu pirms paredzētā laika dalībnieki varēja doties pusdienās – liecināja, ka amatierkolektīvi programmu sagatavojuši ļoti labi. Jāpiemin arī pārsteigums, maltīti lūkojot – mūspuses ļaudis pieraduši, ka Bauskā, pilskalna estrādes tuvumā, svētku vai koncertu laikā ēdinātāju piedāvājuma cenas «kāpj debesīs». Savukārt Alūksnes Pilssalā bija tik daudz vietējo ēdināšanas firmu, ka bez lielas gaidīšanas varēja labu otro ēdienu nopirkt par četriem eiro.
Vairāki pūtēju orķestri pēcpusdienā muzicēja Alūksnes ielās un strūklakām rotātajos parkos, lai pēc tam ar ragu mūziku sagaidītu gājiena dalībniekus. Mūzikas svētkus Pilssalas estrādē atklāja ministru prezidents Māris Kučinskis, kurš pagodināja ar parādīšanos un noklausījās visu koncertu.
Senās vērtības un jauni darbi
Kori un pūtēju orķestri muzicēja gan atsevišķi, gan kopā, kas nav tik ierasti. Programma bija sakārtota ar pamatdomu – apliecināt mīlestību pret savu tēvzemi. Koncerts sākās ar Baumaņu Kārļa «Dievs, svētī Latviju!» un patētisko J. Mediņa un V. Plūdoņa «Tev mūžam dzīvot, Latvija!», tajā skanēja arī E. Dārziņa un Raiņa «Lauztās priedes», L. Garūtas «Mūsu Tēvs», M. Brauna un Raiņa «Saule, Pērkons, Daugava» un J. Vītola «Gaismas pils».
Svaigi un skaisti skanēja Ē. Ešenvalda un A. Cīruļa «Aicinājums» ar Latvijas Nacionālās operas un baleta solistes Marlēnas Keines solo, J. Lūsēna un M. Zālītes «Sapnis un mīlestība», Ā. Šķepasta un F. Bārdas «Zvaigznes», M. Brauna un J. Petera «Mīla ir kā uguns», J. Lūsēna un I. Zanderes «Rieta lūgšana» komponista Jāņa Lūsēna grupas pavadījumā.
Jaunas krāsas latviešu tautasdziesmām «Čuči, guli līgaviņa!» un «Ko gaidīji, sērdienīte?» piešķīla G. Rūses un I. Mežaraupa apdare. Pašā izskaņā maza pērle – Alūksnes koru ilggadējā virsdiriģenta Edgara Račevska komponētais skaņdarbs «Ezerlāse» ar novadnieka Aleksandra Pelēča vārdiem. Visbeidzot pārsteigums, kad uz skatuves svētku dalībniekus sveicināt nāca maestro Gido Kokars, kuram šogad apritēs 95 gadi.
Turpina tradīciju
Koncerts bija ļoti sirsnīgs, atzina kora «Grenctāle» dziedātāja Anastasija Bolše. Viņa «Gaismas pili» pirmoreiz lielajos Dziesmu svētkos dziedājusi 1965. gadā, tikko 18 gadus veca, un visu mūžu bijusi uzticīga korim «Grenctāle». Nepilnu gadu tajā ir Monika Gromova, kura no 1971. gada dažādos koros dziedājusi bez pārtraukuma. A. Bolše un M. Gromova atzīst, ka gribētu piedalīties Latvijas simtgades Dziesmu svētkos. «Tā kopības izjūta ir fantastiska, pat elpojam vienā ritmā,» teica Anastasija.
Korim «Grenctāle» ne pirmo reizi bija pievienojies rīdzinieks Mārtiņš Jansons. «Esmu malēnietis, no Litenes, koros esmu dalībnieks no 1954. gada, 1955. gadā dziedāju tikko uzceltajā Mežaparka estrādē. Nu jau 30 gadus esmu jauktajā korī «Rīdzene». Ar «Grenctāli» mūs vieno diriģents Vitolds Rijnieks, kurš šos dziedātājus slavē par sirsnību. Kad uzzināju, ka ir iespēja atbraukt uz Alūksni, nekavējos pievienoties. Man te bija arī īpaša tikšanās ar pirmās klases audzinātāju 1947. gadā Stāmerienas pamatskolā – tas bija Gido Kokars,» atklāj M. Jansons.
Ceraukstietis Jānis Mikulāns koros dziedāt sācis pagājušā gadsimta 60. gados, bet ar «Grenctāli» kopā ir 14 gadu. Viņa sacerētās dziesmas koris dziedājis ne reizi vien, tās skanēja arī aprīlī koru skatē. Brunavietis Ainis Mēnesis korī «Grenctāle» dzied kopā ar sievu Helēnu, dēlu Jāni un meitu Aiju Varkali. Vidējā meita dzied Rīgas jauniešu korī «Anima». Būs, kas turpina koru dziedāšanas tradīciju, pārliecināts Ainis Mēnesis.
Izmantojot brīvos brīžus, svētku dalībnieki centās kaut nedaudz apskatīt Alūksni. Jāatzīst, ka tā ir ļoti skaista. Īpaša jau pati Pilssala – lielākā no Alūksnes ezera salām, uz kuras atradusies Livonijas ordeņa pils. Pilssala ir alūksniešu iecienīta atpūtas vieta, kur atrodas arī stadions, vasarā ezerā notiek ūdensmotosporta sacensības. Pilssala ir ļoti iemīļota pastaigu un tikšanās vieta, kopš uzbūvēts gājēju tilts, kas vakarā mirdz krāsainās gaismās, tur skan jauka mūzika. Svētku laikā bija iespēja ar plostu vizināties pa Alūksnes ezeru, un šo prieku saulainajā dienā izbaudīja daudzi kori, pieskandējot ūdens klaidu ar dziesmu.
Būs dziesmota vasara
Svētkus organizēja Alūksnes novada pašvaldība un Latvijas Nacionālais kultūras centrs ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Tas bija viens no šīs vasaras dziesmotajiem pasākumiem. Jau rīt, 4. jūnijā, Cēsu pils parka estrādē sadziedās Latvijas sieviešu un vīru kori. 18. jūnijā Tukuma Durbes estrādē notiks Latvijas Senioru koru svētki, kurp pošas Bauskas koris «Sarma». 2. jūlijā Kuldīgā būs Kurzemes dziesmu svētki, kuriem gatavojas mūspuses jauktie kori «Iecava», «Kamarde» un «Mežotne». 22. un 23. jūlijā Apes novada Gaujienā skanēs Jāzepa Vītola mūzikas dienas, turp dosies sieviešu kori – Vecsaules «Skalve» un Rundāles novada «Runda». 17. septembrī Ērgļu novadā, Jurjānu Andreja memoriālajā muzejā «Meņģeļi», notiks XI Latvijas koru saiets, uz kuru pieteicies Bauskas jauktais koris «Dzīle».
