Iedzīvotāji sašutuši par likumu, kas nosaka auto videoreģistratoru obligāto nodevu fiziskām personām 30 eiro apmērā, pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likumu.
Galvenais mērķis videoreģistratora uzstādīšanai ir atvieglot pierādījumu iesniegšanu ceļu satiksmes negadījumos. Latvijas likumā noteikts – ja nodeva nav samaksāta, videoreģistratorus nav atļauts izmantot, ja samaksāts – drīkst lietot.
Visi videouzņēmumi, arī videoreģistratora ieraksti, ir izmantojami kā pierādījumi Valsts policijā un tiesā neatkarīgi no tā, vai ierīce ir reģistrēta. Vai videoreģistratora ieraksts ir uzskatāms par pierādījumu, atkarīgs no tiesas un konkrētās Valsts policijas amatpersonas viedokļa, izskatot un pieņemot lēmumu konkrētajā lietā, skaidro Datu valsts inspekcijā (DVI).
«Ja jūsu mērķis ir iegūt pierādījumus apdrošināšanas gadījumā un tiek ierakstīts, tad tā ir videonovērošana, un videoreģistrators ir jāreģistrē,» saka DVI pārstāvis Lauris Linabergs. Ja mērķis ir filmēt konkrētu notikumu – tā ir filmēšana, ja tiek novērots ilgstoši un konstatēts pārkāpums – tā ir novērošana.Videoierakstu publicēšana internetā nav atļauta, bet DVI pagaidām par to nesoda. Ja kamera nav reģistrēta, fiziskai personai var piespriest sodu līdz 140 eiro, juridiskai – līdz 11 400 eiro.
Valsts policijas Bauskas iecirkņa vecākais inspektors Aleksandrs Sidorčiks informē, ka reģionā bijuši divi gadījumi, kad pierādījumam izmantots civilpersonas auto videoreģistratora nofilmēts materiāls. «Šādu situāciju nav daudz. Cilvēki mūsu novados reģistratorus izmanto maz. Abos minētajos gadījumos, noskatoties video, tika noskaidrots vainīgais. Ar videoreģistratoru filmētais materiāls, ja tas nerada šaubas par tā īstumu, ir pierādījums, kuru policija izmanto un nodod tālākai lietas izmeklēšanai. Ar nofilmēto materiālu persona var aizsargāt sevi. Rīgā ļoti bieži sāk parādīties gadījumi, kad auto apdzen un tad strauji bez iemesla nobremzē. Bez videoreģistratora noskaidrot patiesos apstākļus un pierādīt autobraucēju nevainību būtu sarežģīti,» komentē A. Sidorčiks.
Daži ieraksti interneta vidē pauž neizpratni par ieviesto nodevu: «Tātad, ja es filmēju ar savu videoreģistratoru, es pārkāpju personu datu aizsardzības likumu! Bet, ja es filmēju ar to pašu videoreģistratoru, kurš ir piereģistrēts, tad nepārkāpju likumu? Sanāk, ja es samaksāju valstij 30 eiro, tad drīkst pārkāpt (filmēt)?! Kas mainās no likumiskā viedokļa, ja es samaksāju?»; «Bet tad jau sanāk, ka arī telefoni ar video funkciju ir jāreģistrē pēc pirkšanas, pretējā gadījumā jāmaksā sods… vai arī visiem video, kas ir interneta vidē, tagad ir pārkāpēji?»; «Nomierinās, tas ir speciāli noorganizēts, lai brīdī, kad vainīgais izrādīsies pārāk svarīgs, neapgāžamos pierādījumus varētu norakstīt nelietojamos ar to, ka nav reģistrēta aparatūra, vai arī ar to, ka materiāls ir samontēts. Un vainīgais var iziet no situācijas sveikā.»
