Rundāles pils Baltajā zālē 11. jūnijā atkal koncertēs Liepājas simfoniskais orķestris (LSO), ar kuru pirms dažiem gadiem pils muzejs noslēdza sadarbības līgumu. Arnolda Šēnberga klavierkoncertu atskaņos soliste Pina Napolitano – izcila itāliešu pianiste.
Šomēnes jaunajā Liepājas koncertzālē simfoniskais orķestris ir nodarbināts ierakstu sesijā, lai izdotu A. Šēnberga, B. Bartoka un citu
20. gadsimta komponistu skaņdarbu albumu. Par to informē LSO mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītāja Daina Vanaga.
Celtniecību uzrauga ēkas autors
Pagājušajā nedēļā Bauskas, Iecavas un Vecumnieku novada bibliotekāres organizētā ekskursijā apmeklēja Liepājas koncertzāli «Lielais dzintars». Tas bija pieredzes apmaiņas un mācību brauciena kultūras pro-grammas galvenais akcents. Ekskursiju vadīja koncertzāles gide Līga Engelmane. Viņa ir Senās mūzikas festivālu koncertu pastāvīga apmeklētāja Rundāles pilī.
Jaunās koncertzāles idejas autors ir LSO bijušais galvenais diriģents Imants Resnis. Vēstures avotos ir atrodama ziņa, ka jau 1898. gadā Liepājas pilsētas valde pieņēma lēmumu par jaunas koncertzāles celtniecību un pat sāka vākt naudu. Liepājā 2002. gadā notika koncertzāles projekta skiču starptautisks konkurss, kurā piedalījās daudzi Latvijas un ārvalstu arhitekti. Par uzvarētāju kļuva pazīstams austriešu arhitekts Folkers Gīnke.
Kad esam nokļuvuši līdz septītā stāva vestibilam, Līga Engelmane pa logu rāda pavisam netālu esošu pievilcīgu namiņu ar barokāliem akcentiem. Tā ir viesnīca «Lībava», kurā arhitekts Folkers Gīnke uzturējās gandrīz visu jaunās koncertzāles būvniecības laiku, tikai retu reizi aizbraukdams uz Austriju. Viņš pats skrupulozi uzraudzīja visu būvniecības procesu.
Iecere ir īstenota visaugstākajā kvalitātē. To atzīst gan arhitektūras un akustikas eksperti, gan mūziķi un klausītāji. Ne velti Folkers Gīnke saņēma 2015. gada Latvijas Arhitektūras gada balvu. «Lielais dzintars» ieguva arī atzinību par ēkas akustiskajiem risinājumiem.
Pārsteidzoša akustika
Koncertzālei ir septiņi stāvi un divi pazemes līmeņi, kuros izvietotas noliktavas, orķestra nošu bibliotēka, restorāna virtuve. Ēka ir LSO mājvieta. Pirmā stāva vestibilā, kura devīze ir «Civita nova» (‘Jaunā pilsēta’ – latv. val.) tiek rīkotas mākslas darbu izstādes un dažādi publiski pasākumi. Otrajā stāvā atrodas kamerzāle, restorāns un eksperimentālā skatuve. Stāsta Līga Engelmane: «Katrai telpai ir vairākas funkcijas. Kamerzālē, kurā ir 200 vietu, notiek arī semināri, bet eksperimentālo skatuvi ar 100 vietām kamerstila iestudējumiem izmanto Liepājas teātris. Sestajā stāvā ir iekārtota baletzāle. Ļoti ceram, ka no šī gada septembra zāli pilnvērtīgi sāks izmantot Liepājas baleta studija.»
Ar panorāmas liftu uzbraucot septītajā stāvā, var aplūkot izteik-smīgu Liepājas ainavu un saredzēt jūru, kā arī nokļūt Lielās zāles otrajā balkonā. Zālē ir tūkstoš vietu. Simfoniskā orķestra mūziķiem tikko ir sācies ierakstu sesijas starpbrīdis, tāpēc ekskursanti drīkst sarunāties, gidei uzdot jautājumus. Vislielākā interese ir par akustiku. Skaidro Līga Engelmane: «Sienu plaknēm ir vertikāli, šķautņaini izvirzījumi, bet pie zāles griestiem piestiprināti divi tā dēvētie akustiskie vairogi. Viens ir kustīgs, bet otrs – statisks. Pašlaik tiek meklēts vairoga augstums, kas vislabāk der skaņu ieraksta veikšanai. Akustiskajos koncertos visā zālē ir ideāla skaņa. Akustika mainās, kad izpildītāji izmanto mikrofonus. Tad vēlams sēdēt vidū, jo uz to ir orientēts skandu novietojums.»
Mūziķi uz skatuves sarunājas. Stāvot otrajā balkonā, dzirdam ikvienu vārdu. Orķestranti demonstrē arī dažu instrumentu skaņas. Akustika ir pārsteidzoša. Koncertzālē klausītājiem jācenšas uzvesties pavisam klusu, jo katrs vismazākais troksnītis ir dzirdams uz skatuves.
Gaismas spēles interjerā
Lielajā zālē nav logu, bet dienas gaisma ieplūst pa cilindriskām caurulēm, kas iemontētas griestos un vienlaikus ir arī telpas dekoratīvi akcenti. Tikpat atjautīgs risinājums ir izmantots augšstāvu vestibilu izgaismošanai. Pie griestiem atrodas margrietiņas zieda formas spoguļatstarotāji, kas absorbē caur stikla sienām ieplūstošo dienas gaismu. Akustiskos risinājumus un apgaismes sistēmu izstrādājuši pasaules līderi savā nozarē – vācu profesors Karlheincs Millers un firma «Bartenbach» tās dibinātāja Kristiāna Bartenbaha vadībā.
Sienas visos stāvos ir baltas, bet koka parkets – tumši matēts. Vienīgā vieta, kur «Lielajā dzintarā» parādās krāsas, ir Lielās zāles krēslu sekcijas ar pievilcīgiem toņu salikumiem. Dizaina autors ir arhitekts Folkers Gīnke.
Starpstāvu interjeru arhitektoniskā pievilcība vislabāk izpaužas saulainās dienās, kad interjerā var apbrīnot gaismu spēles. Konstrukcijas kļūst ļoti vieglas, gandrīz ažūras, iemirdzoties maiga dzintara tonī. Liepājas koncertzāli ekskursijās apmeklē daudz liepājnieku, kā arī grupas un individuāli ceļotāji no Latvijas un ārzemēm.
UZZIŅAI
Liepājas jaunā koncertzāle atvērta 2015. gada novembrī.
Kopējās izmaksas ir 30 miljonu eiro. No tiem 85% ir Eiropas Savienības finansējums.
Koncertzāle atrodas uz pašvaldības zemes, to apsaimnieko SIA «Lielais dzintars».
Ēkas veidols ir traktēts kā dzintarā iekausēta mūzika.
Avots: www.greatamber.lv.
