Gleznainas, bet koku aizsegtas ainavas, nemitīga transporta plūsma un lielveikala reklāma pāri visam. Tās ir dažas problēmas, par kuru novēršanu pilsētā domās ainavu arhitektu plenēra dalībnieki.
Bauskas novada domes rīkotā ainavu arhitektu plenēra pirmajā darba sanāksmē otrdien, 7. jūnijā, Rātsnamā tikās nozares speciālisti – studenti un praktizējoši ainavu arhitekti. Viņi iepazinās ar Bauskas vēsturisko attīstību, pilsētbūvniecības virzieniem un kultūrvēsturisko mantojumu. Bauskas novada Būvvaldes arhitekte Sandra Smolija ieskicēja mūsdienu tendences, ģeogrāfijas zinātņu doktors Andris Klepers stāstīja par Bauskas zīmola izveides iespējām.
Priekšlasījumu mērķis bija sagatavot plenēra dalībniekus uzdevumiem, kas viņiem būs jāpaveic līdz semināra nākamajai nodarbībai
20. jūnijā. Tad piecas darba grupas prezentēs savu redzējumu piecu pilsētvides objektu attīstībai.
Ainavu aizsedz koki
Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis, demonstrējot plaši zināmo 1701. gada gravīrā skatāmo Bauskas ainavu, nosauca to par ideālu pilsētas vizuālo tēlu. Protams, vēsturiskā pilsētas daļa «apaugusi» ar jaunāko laiku apbūvi. Tomēr vēsturiskais centrs nav nospiests ar jauno arhitektūru, tādēļ tas īpaši jāsargā. «Tomēr ir viena risināma problēma – Bauskas vecpilsētas ainava ir aizaugusi ar kokiem. No dažiem skatu laukumiem ainavu aizsedz koki un krūmi. Nepieciešams saudzīgs, bet gudrs risinājums,» pārliecināts M. Skanis.
Plenēra dalībnieks, Latvijas Lauksaimniecības universitātes 3. kursa students, topošais ainavu arhitekts liepājnieks Austris Vainekīts, «Bauskas Dzīvei» atklāja savu viedokli: «Koki pilsētā ir problēma daudzviet, ne tikai Bauskā. Zinot to ekoloģisko nozīmi, katra koka nociršana rada rezonansi sabiedrībā. Taču pilsētā visam – ēkām, kokiem, mašīnām – ir sava vieta. Ir iespējams ainavu veidot, kokus nevis nocērtot, bet saudzīgi samazinot, tādējādi iekļaujot koptēlā.» A. Vainekīts piebilda, ka līdz sešu gadu vecumam dzīvojis tagadējā Rundāles novada Svitenes pagastā un no bērnības atceras Bauskas kafejnīcu «Gliemezītis» un autoostu.
Pilsēta «Rimi»
Būvvaldes arhitekte Sandra Smolija uzskata, ka pilsētā trūkst labiekārtotu publisko zonu – parku un skvēru. Savulaik, nepārdomāti risinot īpašuma jautājumus, daudzas centra teritorijas nonākušas privātpersonu ziņā. Tas liedz veidot vides objektus, iekārtot mūsdienīgas zaļās zonas.
Spilgtākais negatīvais piemērs ir pilsētas centrs, kurā lepni slejas lieltirgotavu rinda, ar milzu sarkaniem burtiem «Rimi» virs tās. Veikalu priekšā plašs stāvlaukums, gleznainā dīķa vietā pārpurvojies zāliens. S. Smolija pauda cerību, ka plenēra dalībnieki piedāvās idejas tirgotāju zīmola mazināšanai pār pilsētu. Protams, risinājumi iespējami vien uz tiem dažiem zemes pleķīšiem, kas pieder pašvaldībai.
Tukšais Rātslaukums
Arhitekte neviennozīmīgi vērtē tukšo, bruģēto Rātslaukumu. Šis tukšums atbilst laukuma vēsturiskajam veidolam, taču mūsdienu realitātē tas daudziem nav pieņemams.
Pašlaik aktuāls ir jautājums, ko darīt ar laukuma daļu gar Plūdoņa ielas malu. Arī tas senāk bija pilnīgi tukšs. Atjaunojot tā vēsturisko izskatu, būtu jānocērt arī ielas malā augošās liepas. «Vai mēs spēsim izmantot tik daudz bruģētu laukumu?» retoriski vaicāja S. Smolija.
Jāmācās izmantot
Vēl viena Bauskas problēma – milzīgā kravas transporta plūsma caur vecpilsētu. Plenēra dalībniekiem dots uzdevums sagatavot priekšlikumus, kā šajā nemitīgajā automobiļu rindā braucējiem likt pamanīt Bauskas īpašo šarmu, novērtēt pilsētu ārzemniekiem, kas Latvijā ierodas no Lietuvas puses.
Ainavu arhitekte Helēna Gūtmane «Bauskas Dzīvei» uzteica pilsētas vizuālo bagātību, aicinot meklēt šī laika realitātei atbilstīgus risinājumus: «Tas ir īpašs, taču izpildāms uzdevums – rast ainavā līdzsvaru starp transporta plūsmu un pilsētas mentalitāti. Tuvāko desmit, varbūt pat divdesmit gadu laikā tranzīta transports no Bauskas tēla neizzudīs. Ir jāiemācās no šī trūkuma paņemt pozitīvo, gūt labumu.»
Lai vietējie jūtas labi
Oriģinālu skatījumu par Bauskas zīmola izaicinājumiem sniedza SIA «Nocticus» valdes priekšsēdētājs Andris Klepers. Viņš rosināja veidot pozitīvu, vietējiem ļaudīm labvēlīgu dzīves vidi: «Ja pilsētā lieliski jūtas vietējie iedzīvotāji, tad pie viņiem ierodas viesi, rodas interese. Tas ir vislabākais zīmols, vēstījums par pilsētu.»
A. Klepers ieteica nenoliegt izplatītās leģendas, stāstus par Bausku, bet gan sadzīvot ar tiem un izmantot tos. «Ja reiz visi zina par mistisko tanti no Bauskas, zina dzejolīti par laimīgo cilvēku, kas brauc no Bauskas nepiekauts, ja tagad tiek izplatīta ziņa par Bausku kā fūru galvaspilsētu, tad ir bezjēdzīgi to noliegt un visiem skaļi vēstīt, ka tā nav. Daudz lietderīgāk ir izmantot esošos zīmolus savā labā. Protams, nemitīgi jādomā jauni pilsētas pieteikumi, jāizmanto Bauskas personības – Imants Lancmanis, Vilis Plūdons, Kārlis Zālītis, Lāsma Kugrēna, Māris Skanis kā bāze pilsētas popularizēšanai,» tāds bija zīmolvedības speciālista padoms.
