Turpinoties novada vadības kursam uz skolu tīkla optimizēšanu, tiek meklēti visdažādākie risinājumi un pamatojumi tā nepieciešamībai. Tostarp veikti dārgi pētījumi, kā, piemēram, SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» galvenā redaktora Jāņa Turlaja sagatavotais «Priekšlikumi un to pamatojums Bauskas novada izglītības iestāžu attīstības un optimizācijas plānam». Šis pētījums rada zināmu neizpratni, jo galarezultāts liek domāt nevis par pozitīviem uzlabojumiem izglītības sistēmā, gādājot par mūsu skolēnu un bērnu ieguvumiem, bet tieši pretēji – par iznīcību un vēl dziļāku problēmu radīšanu lauku reģionos, ignorējot novada līdzsvarotu attīstību.
Emigrācijas projekts
Pētījuma nepilnība ir vienpusīgs viedokļu atspoguļojums, neiekļaujot optimizācijā iesaistīto mērķgrupu viedokli. Trūkst analīzes, kas sniegtu priekšstatu par situāciju novada skolu tīklā pēc šo priekšlikumu ieviešanas. Līdz ar autora piedāvāto modeli Bauskas novadā tiks īstenots emigrācijas, nevis reemigrācijas plāns. Plānots likvidēt Mežgaļu pamatskolu, Ozolaines pamatskolu, Mežotnes pamatskolu, reorganizēt Jaunsaules pamatskolu, pārējās novada pagastu skolās atstājot vien sākumskolu. Jau pieņemts lēmums par Īslīces un Uzvaras vidusskolas reorganizēšanu. Atlaisto pedagogu skaits ievērojami pārsniegs to, kāds būs nepieciešams novada izglītības iestādēs.
Prognozēs pētījuma autors min 2030. gadu, lai pamatotu sasteigto skolu tīkla reformu. Netiek norādīts katrai izglītības iestādei prognozējamais skolēnu skaits. Pētījumā nav ņemta vērā skolu darba kvalitāte, jo pašvaldības izglītības nodaļa vispusīgu vērtējumu tai nesniedz jau vairākus gadus. Skolas tiek mērītas tikai pēc izdevīguma un resursu efektīva izlietojuma. Kur paliek izglītības pievienotā vērtība, kuras mēraukla ir ikkatra skolēna attīstība un individuālie sasniegumi?
Situāciju nepārzina
Vērtējot izglītības pieejamību, J. Turlajs pauž, ka skolēnam jānokļūst skolā ne ilgāk kā 25 minūtēs no jebkuras novada vietas. Kā risinājumu labai transporta organizācijai viņš min iespēju vairākiem vecākiem algot kaimiņos dzīvojošo šoferi. Jāsecina, ka pētnieks nepārzina lauku sociālo situāciju, kur daudzām ģimenēm šādi izdevumi nav iespējami. Pētījumā nav ņemts vērā, ka pēc reformas pārvadājamo skolēnu skaits pieaugs, tāpat kā pārvadājumu attālumi.
Nav modelēta skolēnu pārvietošana no slēgtajām skolām uz tām, kuras pēc likumā definētā izvēlēsies vecāki, nevis norādīs pētnieks. Ļoti iespējams, ka skolēni no slēgtajām skolām izvēlēsies mācīties citos novados, piemēram, pēc Ozolaines pamatskolas likvidācijas bērni, visticamāk, dosies uz Misas vai Skaistkalnes vidusskolu Vecumnieku novadā.
Pētnieks neņem vērā iespējamās izmaiņas ārvalstu darba tirgū, piemēram, Lielbritānijā jau pieņemts lēmums par ierobežojumiem ārvalstniekiem. Iespējams, daudzi, kas līdz šim vēlējušies doties prom no Latvijas, izlems tomēr palikt dzimtenē un arī bērni turpinās izglītību tepat.
Nav skaidrs, kāpēc pētnieks balstās uz pašreizējo finansēšanas modeli «nauda seko skolēnam», ja to sola mainīt, bet jaunie nosacījumi vēl nav skaidri. Tas nerada pārliecību par pētījuma pamatotību.
Iegulda bez plāna
Skolu iznīcināšana laukos novedusi pie kultūras un sociālo pakalpojumu izsīkšanas, sabiedrības degradācijas un panīkuma. Skola laukos līdztekus izglītībai sniedz plaša spektra pakalpojumus visiem pagasta iedzīvotājiem –, piemēram, Ozolaines pamatskolā ir sociālie pakalpojumi, notiek Vecsaules pagasta kultūras pasākumi u. c. Likvidējot skolu, cilvēkiem atņemtu iespēju būt piederīgiem un vajadzīgiem.
Nepārliecinoši ir mēģinājumi risināt tukšo ēku problēmu, piemēram, Mežgaļu skolu piedāvājot zemessargiem, Mežotnes pamatskolu pārvēršot par sportošanas vietu. Kā var sportot mazajās klašu telpās ar zemajiem griestiem? Pārveidei vajadzīgs apjomīgs finansējums, kāda nav pašvaldības rīcībā.
J. Turlajs uzsver, ka «lielākās izmaksas ir izglītības iestādēs ar mazu skolēnu skaitu». Šāda pieeja ir aplama, jo valsts metodika neiekļauj pašvaldības investīcijas materiāli tehniskās bāzes un infrastruktūras uzlabošanai. Bauskas novada pašvaldība turpina aizņemties naudu izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanai un materiālās bāzes modernizācijai bez skaidra plāna par nākotni.
Aprēķini slēpjami?
Pasliktināt novada skolu tīklu, samazinot lauku ģimeņu dzīves kvalitāti, ir izdevīgi tiem, kas te saredz 1,4 milj. eiro ekonomiju, un cienījamiem pilsētas skolu direktoriem – deputātiem, kam šāds lēmums nodrošinātu skolēnu skaita pieaugumu, kas ir noteicošais kritērijs algas lielumam.
Tomēr arī par ekonomijas aprēķinu nevaram būt pārliecināti, jo gan vecāku, gan domes deputātu vēlme tos saņemt nav piepildījusies. Vecākiem pētījuma prezentācijā vēstīja, ka skaidrojumu var saņemt pie novada administrācijas ekonomistes Zaigas Kārkliņas, kas aizņemtības dēļ varēšot tam atvēlēt piecas, desmit minūtes. Uz deputāta Aleksandra Novicka rakstveida lūgumu saņemt informāciju, sagaidīta vien domes priekšsēdētāja Raita Ābelnieka atbilde, ka tie detalizēti skaidroti deputātu darba sanāksmē. Tā vietā, lai formāli «atrakstītos», būtu taču ļoti vienkārši aprēķinus, ja tādi ir, nosūtīt visiem deputātiem elektroniski. Diemžēl tie līdz šim nav saņemti.
Tā vien šķiet, ka novada vadība cenšas izdabāt politiskajiem līderiem, kuri Latvijas nākotni saredz nedaudzās lielās pilsētās, bet lauku teritorijas pārvērš par milzīgiem lauksaimniecības uzņēmumiem. Visvienkāršāk to izdarīt, likvidējot infrastruktūru, kas cilvēkus vēl notur laukos – mazās skolas ar ģimenisko vidi, kultūras un sociālos pakalpojumus, kā arī nelielās lauku saimniecības.
