«Atvērtu atmiņu turēt un neaizmirst tās daudzās dvēseles, kurām par agru bija dzist…» ar šādiem vārdiem 14. jūnijā Bauskā, represēto piemiņas vietā Brīvības bulvārī, izskanēja komunistiskā genocīda upuru dienai veltītais sarīkojums.
«Pirms 75 gadiem, 1941. gadā, no Latvijas izsūtīja 15,5 tūkstošus mūsu labāko iedzīvotāju, ne tikai latviešus. Statistika liecina, ka 81% uz Sibīriju aizvesto bija latvieši, 11% – ebreji, 8% – citu tautību pārstāvju. No Bauskas izsūtīja 90 cilvēku – 27 bija ebreji, pārējie – latvieši. No Codes pagasta izveda astoņus, no Bruknas – deviņus, no Ceraukstes – 13, no Jaunsaules – 22, no Vecsaules – 33, no Īslīces – 33, no Mežotnes – 44, no Panemunes – 26. Atgriezās aptuveni puse. Šodien pieminam visus, kas devās moku ceļā uz Sibīriju – gan tos, kuri atgriezās ar salauztu veselību, gan tos, kuri palika tur mūžīgā piemiņā,» sarīkojumā vēsturiskos faktus minēja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks.
Sēru dienā savās atmiņās ar «Bauskas Dzīvi» dalījās pensionāre Minna Manuša, kura bija atnākusi uz atceres pasākumu Bauskā. Asarām acīs viņa sacīja: «Trīs ģimenes uz Sibīriju izveda 1949. gadā – tie bija lieli saimnieki, pie kuriem strādāja mana mammīte. Viņi vairs neatgriezās. Nekādu ziņu par šiem cilvēkiem nebija. Atliek vien minēt, vai viņi gāja bojā ceļā, vai Sibīrijā. Zinu tikai to, ka aizveda uz kaut kādu staciju, iesēdināja vilcienā, un tā viņi pazuda.»
«Lai mīlētu savu zemi, jāzina tautas vēsture. Tā nav bezpersoniska. To veidojam mēs un arī tie ļaudis, kuriem liktenis bija lēmis izstaigāt Sibīrijas plašumus,» sarīkojuma noslēgumā sacīja tā vadītāja, Bauskas kultūras centra speciāliste Līga Stankeviča.
