Bauskas pils ceturtdien, 16. jūnijā, piesaistīja baušķenieku uzmanību līdz šim nepiedzīvotu iemeslu dēļ – uz pili traucās piecas ugunsdzēsēju mašīnas. Glābšanas dienestu dalībnieki pils muzeja apkārtnē uzturējās divas stundas.
Notikuma iemesls bija nevis ugunsgrēks, bet gan mācību trauksme – pilī notika Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Bauskas, Iecavas un Vecumnieku daļas ugunsdzēsēju mācības.
«Imitējām aizdegšanos pils viesnīcas numurā,» informēja VUGD Zemgales reģiona brigādes Bauskas daļas komandieris Vadims Kuzmičs. Viņš apliecināja, ka bija iesaistītas trīs Bauskas daļas tehnikas vienības, viena no Iecavas un vēl viena no Vecumniekiem. Evakuēšanas grupas iznesa divus cietušos, no ēkas evakuēti 22 cilvēki. Izmēģināja arī situāciju, ja pils hidranta spiediens nav pietiekams un vajag sūknēt ūdeni no Mūsas. Tas izdevās.
Bauskas pils ir īpašs objekts, tās teritorijā nav iespējams iekļūt ar ugunsdzēsēju mašīnām, tālab apmācību mērķis bija iepazīties ar pils plānojumu, telpām un sagatavot iespējamo darbību. «Vēlējāmies redzēt un izmēģināt, ko var izdarīt un kā strādāt, ja negadījums pilī tomēr notiek. Tā reizē bija iespēja arī mūsu dienesta darbiniekiem iepazīties ar pili un izpētīt pārvietošanās iespējas,» stāstīja V. Kuzmičs. Mācību laikā ugunsdzēsēju paveiktajam viņš deva vērtējumu «labi».
Pirms mācībām notika sagatavošanas darbi. Mākslīgo dūmu iekārtu atveda VUGD Vecumnieku posteņa komandieris Māris Plēsnieks. Iekārta pamazām piepildīja telpas ar dūmiem – sākumā apkārtējo silueti bija pamanāmi pēc pieciem metriem, tad trim, tad pazuda gandrīz pavisam un pat elektriskās gaismas bija pamanāmas labi ja metra attālumā. Mācību vērotāji atzina, ka filmās redzētās spilgtās liesmas nebūt neattēlo patieso situāciju. Ugunsgrēka reāls skats ir pilnīga tumsa, kad ir grūti orientēties un saprast, kur atrodies un kurp jādodas.
Viena no cietušajiem lomā bija Mārtiņš Vītols. «Skaitījos bezsamaņā. Apkārtni gan vēroju. Redzēt dūmos nevar neko – pat savas kājas neredzi. Pirmais, ko pamanīju, ierodoties ugunsdzēsējiem, bija lukturu gaisma – līdz tam bija pilnīga tumsa,» situāciju apraksta M. Vītols. Viņš vērtē, ka ugunsdzēsēji cietušo atraduši ātri. It īpaši tāpēc, ka pirms tam viņiem nepateica, kurā viesnīcas numuriņā atrodas cietušie – vajadzēja pārbaudīt visus.
Apmācību rezultātā atklātas vairākas problēmas. Viena no svarīgākajām – ugunsgrēka gadījumā glābšana iespējama tikai no iekštelpām, nevis caur logiem, jo pils pagalmā iebraukt nevar, bet saliekamās kāpnes nav pietiekamā augstumā. Visgrūtāk būtu tieši Mēmeles upes pusē, jo tur piekļūt viesnīcas stāvam no ārpuses ir teju neiespējami. Attiecīgi arī dzēšanu var veikt tikai no pils telpām.
«Mūsu mērķis ir nepieļaut, ka izveidojas tāda mēroga ugunsnelaime, kāda atainota apmācību laikā. Pilij ir ļoti laba ugunsgrēka trauksmes sistēma, pašiem laicīgi jāpamana un jānovērš iespējamā ugunsnelaime. Iekšējie ugunsdzēšanas krāni ir labi, viss strādā,» situāciju raksturo pils muzeja saimniecības daļas vadītājs Oskars Leišaunieks. Viņš atzina, ka mācības ir īpaša pieredze, kas ļāvusi reāli novērtēt notiekošo spēcīga piedūmojuma gadījumā.
