Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas sinode liegusi sievietēm kļūt par mācītājām. Kā to komentējat?
Kaitējumu nesaskata
MADARA MASLOVA, BIBLIOTEKĀRE BAUSKĀ:
Esmu luterāne, kaut gan aktīvi baznīcas norisēs neiesaistos. Esmu dzirdējusi par liegumu ordinēt sievietes, taču mani tas konkrēti neskar un manu ikdienu nekādi neietekmē. Tāpēc arī īpaši nesatraucos par šādu lēmumu.
Mani izbrīna tas, ka liegumu kļūt sievietēm par mācītājām pieņēmusi tieši luterāņu baznīca, kas allaž bijusi piekāpīgāka dažādām novitātēm.
Es saprotu, ka baznīca ir dogmatiska, konservatīvās vērtībās balstīta institūcija. Daudzās no šīm nostādnēm, piemēram, jautājumā par homoseksuālismu, es baznīcas nostāju varu izprast. Taču šis, manuprāt, nav tas gadījums, kad baznīcai vajadzētu tik spītīgi nostāties savā pozā un nepiekāpties.
Nesaskatu, kādu kaitējumu baznīcas dzīvē varētu radīt mācītāja sieviete. Baznīcai tomēr jābūt vēr-stai ar seju pret cilvēkiem un sabiedrību, jāizprot un jāatbalsta viņu vēlmes. Sabiedrību veido arī sievietes, kālab viņas tā ierobežo baznīca, es nesaprotu.
Sievietes balss ir tikpat svarīga
Ieva Graufelde, prāveste, kalpo Zviedrijā:
Prāveste Graufelde par sieviešu ordināciju izsakās atbalstoši: «Atbalstu cilvēkus, kas saņēmuši Dieva aicinājumu, sadzirdējuši Dieva balsi un atsaucas, sakot: «Es te, sūti mani!» Mēs esam Dieva aicināti redzēt un atbalstīt savu līdzcilvēku. Sievietes perspektīva ir svarīga, jo tas bagātina izpratni par Svētajiem rakstiem. Sievietes balss ir tikpat svarīga kā bērna vai vīrieša. Abi dzimumi ir vajadzīgi, lai būtu veselums. Atbalstu, jo no pieredzes esmu redzējusi, kā sievietes strādā. Viņu kalpošana ir unikāls pienesums, kas kuplina baznīcas darbu visās jomās.»
Prāvestes Graufeldes viedoklis pārpublicēts no delfi.lv.
Pozitīvs «nē»
ROBERTS OTOMERS, Vecumnieku un Valles evaņģēliski luterisko draudžu mācītājs:
Bībeles pamatojums tam, ka mācītāja amatā var ordinēt tikai vīriešus, rodams 1. vēstulē korintiešiem14:34-37: «(..) sievas lai draudzes sapulcēs klusē, jo viņām nav ļauts runāt (..), jo sievai ir apkaunojoši runāt draudzes sapulcē (..), jo tā ir Kunga pavēle.»
Gandrīz 2000 gadu kristīgā Baznīca visā pasaulē ir sekojusi šai Kristus pavēlei. Tikai pēdējos gadu desmitus daļa luterāņu baznīcu pasaulē, liberālās teoloģijas ietekmētas, atkāpušās no šīs pavēles Svēto rakstu autoritātes, sākot ordinēt sievietes. Un tam līdzi nākušas smagas sekas šajās baznīcās: morāles vērtību degradācija, viendzimuma pāru svētīšana un laulāšana, cilvēku masveida izstāšanās no baznīcas. Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca nevēlas iet šajā virzienā.
Šī Kristus pavēle ir dota, nevis lai sievietes diskriminētu, bet lai pasargātu no nastas, kas viņām nav jānes. Aizliegums paredz, ka sievietes nedrīkst mācīt draudžu dievkalpojumos. Mūsu baznīcā ir ļoti daudz vietu, kur kalpo sievietes: svētdienas skola, diakonija, draudžu padomes u. c.
Virsvaldes sekretārs R. Ganiņš sinodē sacīja: «Es ļoti mīlu savu sievu, bet, ja jau tiek uzsvērta sieviešu līdztiesība, tādā gadījumā jābūt konsekventiem līdz galam. Piemēram, ja mums uz mājām kāds atvedīs 50 kilogramu kartupeļu, tad pusi nesīšu es, bet pārējos 25 kilogramus – sieva. Mācītāja amats ir daudz, daudz grūtāks nekā 25 kilogramu kartupeļu nešana.»
