Kad pļavās, ceļmalās un grāvjos kuplo zāle, kad lapās viz jāņuzāļu vijīgais zīds un balto bērzu ēnā kā sveces paceļas reibinošās naktsvijoles, klāt ir Līgo svētki – gaišākās, skaistākās un jautrākās svinības mūsu zemē.
Ulmaņa priekšzīme
Vasaras saulgrieži Latvijā jau gadsimtiem ir dabas skaistuma, ziedu reibuma, dziesmu un sapņu svētki. Starpkaru periodā pilsētnieku ikdienā iezagās steiga un rutīna, tālab ikviens, kam dienas bija jāvada pilsētas mūros, šos svētkus centās sagaidīt laukos pie radiem. Visapkārt bija jūtams maģisks senču gars, ko veicināja saulgriežu tradīciju kopšana un Kārļa Ulmaņa režīma sludinātā laikmeta pamatvērtība – nacionālisms.
Jau sirmā senatnē Līgo svētki bija brīvās vienības svinības. K. Ulmaņa propagandētā nacionālisma dēļ latvju tauta pie jāņugunīm jutās ļoti vienota, tā laika prioritāte bija līgošana pēc senču parauga. Kārlis Ulmanis rādīja priekšzīmi un katru gadu apciemoja zemnieku sētas dažādos novados.
Visskaistāk saulgriežus svinēja laukos, kur godā tika celtas senās tradīcijas. Pēcpusdienā gaidot līgotājus, glāstošs mīļums apņēma katru sētu. Pagalmi un celiņi bija uzposti un nogludināti, soli sienmalē noberzti balti kā audekli. Pie durvīm kuplas meijas, un istabas smaržoja pēc tikko ceptiem gardumiem.
Zāļu vakars Rīgā
Populāra tajā laikā kļuva pulcēšanās pilsētu un pagastu robežās, kur tika svinēta tautiska Līgo diena. Svētkus bieži vien ievadīja Zāļu vakars. Tas notika arī Rīgas Centrāltirgū.
Tiklīdz aizvērās paviljonu lielās durvis un namamātes ar iepirkumiem izklīda, sākās nebēdnīgs kalmju karnevāls. Ielu malās rindojās jāņuzāļu, vainagu, meiju un papīra cepuru pārdevēji. Skanēja nebēdnīgas dziesmas, iestājoties tumsai, tirgus un apkārtējās ielas dūca kā milzīgs bišu spiets. Rīdzinieki, kas darba pienākumu dēļ vasaras burvību nevarēja baudīt lauku sētā, par desmit vai divdesmit santīmiem to darīja Rīgā.
Līgo svētku maģija valdīja pilsētā. Svinētāju galvas rotāja zaļu ozolu, sarkanu āboliņu un baltu biškrēsliņu vainagi, ko ar ratiem bija atveduši laucinieki. Smaržoja meijas un jāņuzāles.
Bauskā un apriņķī
Vienoti un līksmi Līgo svētki tika aizvadīti arī Bauskā un tās apkārtnē. Arī šeit gādāja par pilsētniekiem. Līgo vakara organizēšanā ļoti aktīvi iesaistījās Ugunsdzēsēju biedrības ugunsdzēsēji un 13. Bauskas aizsargu pulks ar aizsardžu pulciņu. Uz Pilsparku nāca gandrīz visi Bauskas iedzīvotāji – tur bija pilns ar jāņubērniem. 1939. gadā Līgo svētkus pilskalnā rīkoja Bauskas strādnieku arodbiedrība. Notika brīvdabas uzvedums, viesojās Tekstilrūpniecības strādnieku arodbiedrības dramatiskā kopa. Tam sekoja saviesīgā daļa, tika izmēģināti spēki tradicionālajās kalmju kaujās.
Līgo vakarā un Jāņu dienā dažādi sarīkojumi notika visos Bauskas apriņķa pagastos. Tie bija kupli apmeklēti un ritēja pacilātā gaisotnē. Ceraukstes aizsargi un aizsardzes Pāces parkā rīkoja Līgo svētkus ar dziesmām un dejām, ar spēlēm un aplīgošanu. Uz ievērojamākajām svinību vietām vairākas reizes dienā kursēja īpaši autobusi, kas baušķeniekus pēc tam nogādāja arī mājās.
Bornsmindē un Mežotnes pilskalnā
Īpaši iecienīta līgošanas vieta mūspusē bija parks pie Bornsmindes muižas jeb bijušās Ziedoņa dārzkopības skolas. Svinības stiprināja un uzturēja tautisko garu. Līgo svētkos tur pulcējās simtiem apkārtnes un Bauskas latviešu, pie speciāli veidota jāņuguns «altāra» gada īsākā nakts tika aizvadīta ļoti līksmi.
Daudzi saulgriežos pulcējās teiksmainajā Mežotnes pilskalnā, kur tika rīkoti plaši svētki brīvā dabā. Maģiskajā svētku laikā ikviens varēja noskatīties dažādus uzvedumus. 1937. gadā vietējā izglītības biedrība sarīkoja Laursona inscenējumu «Jāņa tēvs lāga vīrs». Izrādē piedalījās galvaspilsētas aktieri un Brusubārdas koris.
Svētkus atklāja dzejnieks Edvarts Virza, kurš ideoloģiski romantiskā garā sacīja: «Pēc kārtības atjaunošanas mūsu valstī šis senais latviešu ķēniņu kalns spēj sapulcēt savā virsotnē dziedātājus un svētku viesus, tāpat kā senatnē viņš te sapulcēja savus karavīrus. Ja vēl ir spēks kaulos – nekaunaties būt priecīgi, jo tās nebija bēdas, kas latviešu ļaužu straumi izvadīja cauri gadusimteņiem, lai to atkal atgrieztu svētkus svinēt šī kalna virsotnē, bet dzīvesprieks.» Dzejnieks sacīja, ka pēc daudzām vētrām, kuras gājušas pār latvju zemi, stiprā zemgaliešu roka uzcēla vienības «altāri», kas pārvērsts mūsu vienotajā uzvaras «altārī».
Līksmus un maģiskus Līgo svētkus!
