Izlasot laikraksta «Bauskas Dzīve» 15. jūnija numurā Bauskas novada pašvaldības deputātu Aleksandra Novicka un Aivijas Kursītes rakstu «Optimizācijas «pamatojuma» meklējumos» ar skarbo kritiku par karšu izdevniecības «Jāņa sēta» pētījumā paustajiem priekšlikumiem Bauskas novada izglītības iestāžu attīstības un optimizācijas plānam, sapratu, ka tik destruktīvus un sabiedrību musinošus rakstus bez atbildes atstāt nevar. Turpinājumā centīšos atbildēt kaut uz daļu no tajā izteiktajiem pārmetumiem.
Tehnoloģijas un izglītoti ļaudis
Arī mani kā Latvijas patriotu uztrauc iedzīvotāju skaita dramatiskā samazināšanās gan emigrācijas, gan zemās dzimstības dēļ. Tomēr es apzinos, ka tās ir sekas nevis kādu mistisku ļaundaru darbībām, bet globalizācijas procesam, kas 21. gadsimtā diktē attīstības nosacījumus lielākajā pasaules daļā. Šim procesam ir gan pozitīvās, gan negatīvās puses.
Pārvietošanās brīvība pasaules attīstītajā daļā ļauj cilvēkiem ne tikai ceļot, bet arī izvēlēties mācību un darba vietu atbilstīgi spējām un interesēm. Lai nodrošinātu preču un pakalpojumu konkurētspēju globālajā tirgū, uzņēmējiem jācenšas ražot aizvien kvalitatīvākus produktus par zemāku pašizmaksu, pamatā to panākot ar moderno tehnoloģiju un aizvien izglītotāka darbaspēka palīdzību. Tie, kas tam spēj pielāgoties, arī bauda globalizācijas labumus. Es priecājos par katru eksportējošu Latvijas uzņēmumu, kam tas ir izdevies. Tieši šajos uzņēmumos ir Latvijas nākotne.
Latvijai ir paveicies, un, lai arī mēs esam attīstītāko pasaules valstu «astes» galā, tomēr mēs dzīvojam ievērojami labāk nekā 80% pasaules iedzīvotāju. Mani uztrauc, ka aizvien vairāk talantīgo jauniešu, kuri izvēlas studēt vai strādāt ārzemēs, neatgriežas Latvijā, nesaredzot sev šeit tādas izaugsmes iespējas kā valstīs, kuru sabiedrība gūst lielākus labumus no globālās ekonomikas, jo izprot, kā tā darbojas.
Izšķērdība izglītības sistēmā
Mūsu sabiedrība noveco, un prognozes liecina, ka 2030. gadā darbspējas vecuma iedzīvotājiem nāksies uzturēt pusotru reizi lielāku pensijas vecuma iedzīvotāju skaitu nekā tagad. Pieaugot veco ļaužu īpatsvaram, ievērojami pieaugs slogs ne tikai uz sociālo aprūpi, bet arī uz hroniskā līdzekļu trūkumā esošo veselības aprūpi. Pirmais, kas šādā situācijā būtu jādara valstij, jārūpējas par efektīvu nodokļu izlietojumu, un skaudrā patiesība, uz ko vairākkārt norādījuši arī attīstītāko valstu eksperti, ka vislielākais nesaimnieciskums Latvijā valda tieši izglītības sistēmā.
Skolu un skolotāju noslodzē Latvija Eiropā stabili ieņem pēdējo vietu. Līdz šim politiķiem ir trūcis dūšas sistēmas sakārtošanai, meklējot skolotāju algu palielināšanai un nozares modernizācijai aizvien jaunus miljonus, palielinot slogu uz to iedzīvotāju un uzņēmēju daļu, kas godprātīgi maksā nodokļus, bet nerisinot problēmu pēc būtības. Tā rezultātā investīcijas, kas būtu jaunu darbavietu pamatā Latvijā, nevis ienāk, bet aizplūst kopā ar darbspējīgajiem iedzīvotājiem.
Iedzīvotāju skaits sarūk
Kopš 2000. gada iedzīvotāju skaits Bauskas novadā ir samazinājies par 20%, bet, piemēram, Brunavas pagastā – par 30 procentiem. Lielākā daļa no šī samazinājuma ir iedzīvotāji, kuri darba meklējumos pārcēlušies tuvāk Rīgai vai emigrējuši. Un šis nav stāsts par darbavietām, ko apmaksā nodokļu maksātāji pustukšajās lauku skolās, kur seši septiņi bērni klasē nav nekas neparasts, tomēr jāatceras, ka to skološanai tiek tērēti pat divreiz lielāki līdzekļi nekā pārdesmit kilometru attālumā esošajā Bauskā. Ilgstoši dotētās Mežgaļu skolas varā nav bijis pasargāt Brunavas pagastu no iedzīvotāju trešdaļas zaudēšanas 15 gadu laikā.
Vēl bēdīgāku situāciju, izvērtējot apstākļus, ieraudzījām ap Ozolaines skolu, no kuras tikai astoņu kilometru attālumā atrodas daudz piemērotākās telpās izvietotā Vecsaules skola. Lai imitētu Ozolaines skolas nepieciešamību, ar pašvaldības autobusu pa grantsceļu liela daļa skolēnu tai tiek vesta no Dāviņiem, lai gan Bauskā šiem skolēniem pa asfaltēto ceļu nokļūšana būtu ne tikai ātrāka, bet arī tuvāka. Varu tikai apbrīnot deputātu Novicka un Kursītes entuziasmu, ar kādu tie cenšas saglabāt skolēnu divas reizes dārgāku mācīšanu skolā, kur 2. klasē bija tikai pieci bērni, turklāt vienā ēkā ar pasta nodaļu. Būtu labi, ja abi cienījamie deputāti ar tādu pašu entuziasmu piedāvātu risinājumus ne tikai par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu, bet arī par ieņēmumu palielinājumu, kas šajā Vecsaules pagasta daļā ir īpaši zemi (vadošais uzņēmums pievienotās vērtības ziņā paradoksālā kārtā ir jau minētā Ozolaines pasta nodaļa).
Atklājām arī citus paradoksus. Izrādās, ka arī nekādiem kvantitatīvajiem kritērijiem neatbilstīgajai Īslīces vidusskolai 2015. gadā lielākā daļa audzēkņu vesta no Bauskas un tās pievārtē esošā Rītausmu ciema. Bet Bauskas skolu aizpildījums ir tikai nedaudz vairāk kā 60 procentu!
Telpiskā plānošana – attīstībai
Ņemot vērā minēto, man nav izprotama tā nomelnošanas kampaņa, ko izvērsuši atsevišķi pašvaldības deputāti pret pašvaldības darbiniekiem, kas cenšas celt izglītības pakalpojumu efektivitāti novadā. Apmelojumiem par informācijas slēpšanu arī nav nekāda pamata, jo biju klāt sarunā, kad cienījamais deputāts Novickis tika aicināts iepazīties ar interesējošajiem datiem. Tā kā daļa aprēķinos izmantotā apjomīgā materiāla satur sensitīvu informāciju, tā neizsniegšana ārpus pašvaldības telpām nav nekas neparasts.
Arī ekonomistes Zaigas Kārkliņas profesionalitāti, apstrādājot milzīgās datu kopas, apšaubīt man nav bijis pamata. Tāpat vislabākos vārdus varu teikt par izglītības nodaļas vadītājas Māras Bauvares un domes izpilddirektora vietnieces Inetas Ruhockas darbu, palīdzot sagādāt apjomīgo statistikas materiālu un atbildot uz «Jāņa sētas» jautājumiem, izstrādājot priekšlikumus un veidojot telpiskās plānošanas platformu.
Tā kā es noteikti iestājos par iespējami efektīvāku nodokļu maksātāju naudas izlietojumu, tad uzskatu, ka vēlētājiem ir jāzina – Bauskas novada pašvaldība no karšu izdevniecības «Jāņa sēta» par 8000 EUR + PVN iegādājusies pakalpojumu, kura rezultātā tā ieguvusi telpiskās plānošanas platformu (par 5000 EUR), kurā līdz pat adreses līmenim dažādos mērogos uz precīzākās Latvijas kartes pašvaldības autorizētiem lietotājiem iespējams redzēt anonimizētu 25 000 novadā deklarēto iedzīvotāju izvietojumu, dalījumu pa vecuma grupām, dalījumu pēc apmeklētās skolas vai bērnudārza, adreses dzīvojamajā apbūvē bez deklarētajiem iedzīvotājiem, kā arī uzņēmumus visā bijušā Bauskas rajona teritorijā pēc to faktiskās darbības vietas, nozares un radītās pievienotās vērtības. Šī platforma ir ērti izmantojams rīks, kas ir neatsverams palīgs pašvaldības darbiniekiem, organizējot ikdienas darbu un pieņemot izsvērtus lēmumus. Attīstītākajās valstīs šādas sistēmas pašvaldībās ir ierastas. Arī Latvijā inovatīvākās pašvaldības ar tādām strādā.
Par atlikušo summas daļu tapuši priekšlikumi novada izglītības iestāžu attīstības un optimizācijas plānam, kas iezīmē ceļu, kā ar esošo finansējumu, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu Bauskas novadā, celt skolotājiem algas līdz 1000 eiro «uz rokas», turklāt vēl iegūstot 1,4 miljonus eiro gadā novada skolu modernizācijai.
Ceru, ka novada deputāti būs pietiekami izlēmīgi, lai izstrādātos priekšlikumus realizētu dzīvē, pretējā gadījumā par pētījumu samaksātie 3000 eiro, par kuriem tik ļoti uztraucas abi deputāti, būs jāpieskaita izglītības jomā neracionāli izlietotajiem miljoniem.
