Izmantojot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, gan Rundāles, gan Bauskas novadā katrā siltinātas sešas daudzdzīvokļu ēkas, Iecavas novadā – piecas. Savukārt Vecumnieku novadā – neviena.
Lai gūtu izpratni par to, kā iedzīvotājus veiksmīgāk noskaņot daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes pasākumiem, aplūkotu labos piemērus un apzinātu kļūdas projektu realizācijā, «Bauskas Dzīve» rīkoja diskusiju. Tajā piedalījās Zemgales reģiona enerģētikas aģentūras (ZREA) energoeksperts Ainārs Gulbinskis, Bauskas Vītolu ielas 8. nama vecākais Antons Kotāns, namu pārvaldniece Ingrīda Liepa, Iecavas novada SIA «Dzīvokļu komunālā saimniecība» («DzīKS») valdes loceklis Jānis Feldmanis, namu apsaimniekotāja Agnese Stepanova un Bauskas novada SIA «Vides serviss» valdes locekle Linda Tijone.
Zudušie projekti
Energoeksperts A. Gulbinskis informēja, ka ZREA sadarbojas ar piecām pašvaldībām Zemgales reģionā, arī ar Bauskas novadu. Eiropas Savienības (ES) aizvadītajā plānošanas periodā ar ZREA atbalstu sagatavoti un iesniegti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā aptuveni simts māju energoefektivitātes paaugstināšanas projekti, ne visi atbalstīti.
A. Gulbinskis uzsvēra, cik svarīga ir iedzīvotāju aktivitāte. Visvairāk siltināto māju – Ozolnieku novadā, Bauskas novadā rādītājs esot vidējs, bet Jēkabpilī ar namu siltināšanu klājoties visgrūtāk.
Bauskā sagatavots vairāk energoefektivitātes projektu nekā realizēts. Iemesli, kāpēc projektus neīstenoja, ir dažādi, lielākoties tie saistīti ar iedzīvotāju nevēlēšanos uzņemties finansiālas saistības. Bauskā ir siltināta tikai viena pašvaldības kapitālsabiedrības apsaimniekota ēka – Salātu ielā 20. Divu ēku siltināšanu vadīja pārvaldniece Ingrīda Liepa. Savulaik par divu māju siltināšanu gādāja Bauskas novada kapitālsabiedrība SIA «Bauskas namsaimnieks», ēkas apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku biedrības. Plūdoņa ielas 58. namu sāka siltināt dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs «Bauska» un turpināja SIA «Vides serviss». Tāpēc viens no diskusijas mērķiem bija saprast, ko darīt, lai renovācijas projekti nepaliktu tikai uz papīra.
Jārunā vienkārši
Gan J. Feldmanis, gan I. Liepa skaidroja, ka sarunas ar iedzīvotājiem nav jāsāk par energoefektivitātes jautājumiem, kas bieži ir sarežģīti un ne visiem ir saprotami. Jārunā par mājas ilgmūžību un sakoptu vidi. «Energoefektivitāte dos ieguvumu pašiem iedzīvotājiem. Man, apsaimniekotājam, galvenais ir sakārtota vide un ēka, kas maina iedzīvotāju domāšanu,» apliecināja J. Feldmanis.
I. Liepa, iegūstot namu pārvaldniecei nepieciešamo izglītību, sapratusi, ka ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projekti ir vienīgais risinājums, kā mājas glābt un pagarināt to mūžu. Vienlaikus tā ir iespēja piesaistīt ES fondu līdzekļus. «Jāmāk runāt ar cilvēkiem. Bieži esmu dzirdējusi par nespēju komunicēt ar pensionāriem, bet viņi man ir paši mīļākie, jo gatavi maksāt par to, lai bērniem vai mazbērniem atstātu sakārtotu īpašumu,» rezumēja I. Liepa.
Ja protot runāt un pārliecināt ļaudis, ka viņi būs ieguvēji, apkārtne, pilsēta un nākamās paaudzes iegūs, neesot grūti tikt līdz projektam un to īstenot. Gan I. Liepa, gan J. Feldmanis uzsver – jācenšas runāt vienkārši, cilvēkiem saprotami, nesākot ar tādu jēdzienu uzspiešanu kā «MK noteikumi», «būvnormatīvi» u. tml.
Nevar darboties diletanti
Viena no sarežģītākajām problēmām ikviena projekta gatavošanā ir finanses. Savulaik kooperatīvs «Bauska» sāka Plūdoņa ielas 58. mājas renovāciju, bet nespēja turpināt, jo neieguva bankas kredītu. Projektu nācās pārņemt SIA «Vides serviss».
Problēmas bijušas arī Iecavā. Divu namu renovācijai bankas atteicās dot kredītu, taču J. Feldmanim izdevies panākt, ka šos darbus veic kā apsaimniekošanas pakalpojumus. Viņš pieļauj, ka nākotnē varētu ēkas siltināt arī bez ES finansējuma. ES apmaksā pusi projekta izmaksu, bet reāli jāpieskaita arī bankas kredīta procenti, un beigās iznāk, ka finansējums sedz tikai 30 – 35 procentus no visām izmaksām. J. Feldmanis ir pārliecināts, ka, ietaupot uz birokrātijas procedūrām un citiem izdevumiem, siltināšanu izdotos veikt par 30 procentiem lētāk.
«Man nav bijis problēmu ar kredītu piesaisti,» uzsvēra I. Liepa. Viņa uzskata, ka jau pirms projektu īstenošanas jāveic nepieciešamās darbības, lai pārliecinātu banku, ka kredītu varēs atmaksāt. Ja visu pareizi izdara, bankas neatsaka. «Namu pārvaldīšanā nevar darboties diletanti,» strikti pauda I. Liepa.
SIA «Vides serviss» nav problēmu ar kredīta iegūšanu, teic L. Tijone. Galvenais – pārliecināt iedzīvotājus, ka finansiālie ieguldījumi ir nepieciešami. Piemēram, Biržu ielas 10. nama iedzīvotāji pēc tam, kad iepirkums liecinājis par lielākām izmaksām nekā sākotnēji plānots, tā arī nav piekrituši ēkas renovācijai. «Mums pēdējā projektā izmaksas «uzlēca» par 40 procentiem, bet vienalga pierādījām iedzīvotājiem, ka vajag rīkoties,» pauda J. Feldmanis. Viņš ievērojis, ka renovētajās mājās uzlabojas arī maksāšanas disciplīna par apsaimniekošanu un citiem pakalpojumiem. Pēdējos gados regulāri maksā 90 – 95 procenti iedzīvotāju, renovētajās ēkās – 99 procenti.
Būvdarbu kvalitāte
Vītolu ielas 8. nama vecākais Antons Kotāns uzsvēra – svarīgi pārliecināt iedzīvotājus, ka darbus veiks bez defektiem. «Kā sasniegt kvalitāti?» vaicāja A. Kotāns.
«Svarīgs ir būvuzrauga darbs. Un mums Iecavā ir izdevies piesaistīt labu speciālistu,» sacīja J. Feldmanis. Pašvaldību kapitālsabiedrību vadītāji atzina, ka privātajiem namu pārvaldniekiem ir vieglāk izvēlēties kvalitatīvu būvnieku. Iemesls ir iepirkuma procedūra, kas nav strikti noteikta – namu pārvaldnieki var paši rīkot cenu aptauju un izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst ES fondu līdzfinansējuma prasībām, bet kapitālsabiedrībām jārīko publiskais iepirkums un jāizvēlas piedāvājums ar zemāko cenu, kas ne vienmēr ir kvalitatīvākais. Iecavā viens no līgumiem bija jālauž, jo firma nespēja paveikt darbus.
Iedzīvotāji uztraucas par to, kā mainīsies norēķinu sistēma par siltumu pēc renovācijas. «Alokatori ir vajadzīgi, lai disciplinētu,» uzsvēra A. Stepanova, un viņai piekrita pārējie namu pārvaldnieki. Apskatot esošos maksāšanas modeļus, vairākums atzina, ka veiksmīgākais risinājums pagaidām ir Bauskā, Salātu ielā 20, kur vienai alokatora vienībai ir noteikta fiksēta cena, nevis izveidots dalījums – cik procentu no patēriņa maksā, sadalot uz kvadrātmetriem, un cik – sadalot uz alokatora vienību skaitu.
Kļūst atbildīgāki
Namu apsaimniekotāji uzsvēra, ka renovācijai ir pozitīvs blakusefekts – cilvēki vairāk rūpējas par vidi un ēku, kā arī paši saliedējas.
«Apsaimniekotājs projekta laikā ar cilvēkiem pastiprināti komunicē. Arī iedzīvotāji kļūst aktīvāki – pēdējās rekonstruētās ēkas iemītnieki piedalījās pašvaldības konkursā, ieguva finansējumu un izveidoja pagalmā rotaļu laukumu. Vēlāk paši atzina, ka šis process visus ļoti saliedējis. Viņi juta atbildību par māju, par īpašumu,» stāsta iecavniece A. Stepanova. Arī Bauskā, Pļavu ielā 8, īstenoti vairāki labiekārtošanas projekti, pastāstīja I. Liepa. Skaistums un sakārtotība vairo sakoptību.
Pašvaldību atbalsts
Tomēr gan apsaimniekotāji, gan iedzīvotāji vēlas lielāku pašvaldības atbalstu. «Apsaimniekošana jāsāk ar ēkas sakārtošanu, nevis bruģa likšanu vai puķu stādīšanu. Ejot vai braucot skatāmies nevis uz nopļauto zāli, bet celtnēm. Mums Bauskā šī tendence ir citādāka – «skuj zālienus, bet ēkas brūk,» sašutumu pauž I. Liepa. Diskusijas dalībnieki viņai piekrita, minot vizuālos kontrastus – renovēto Salātu ielas 20. namu un blakus esošo Salātu ielas 18. māju. Puķes vai trotuāri pirmo iespaidu par māju neveido.
L. Tijone minēja, ka Rīgas pašvaldība renovētos namus atbalsta ar nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm. «Normāli būtu, ja pašvaldība ap renovēto ēku sakārtotu infrastruktūru – trotuārus, kanalizāciju un pārējo,» pauda baušķeniece I. Liepa.
Namu renovācijas procesos aktīvi iesaistās un tos atbalsta Iecavas un Rundāles pašvaldības, to apliecina J. Feldmanis un Rundāles novada pašvaldības būvinženieris Aldis Iesalnieks. Tomēr Bauskā namu apsaimniekotāji gaida no pašvaldības lielāku atbalstu.
Būs sarežģītāk
Diskusijas dalībnieki piekrita, ka vajag izmantot jaunajā ES plānošanas periodā paredzēto finansējumu ēku energoefektivitātes projektiem, īpaši tāpēc, ka turpmāk šādus līdzekļus var nepiešķirt.
Apsaimniekotāji uzsvēra, ka laiks, kad var pieteikties projektiem, nemaz nav tik garš. ES plānošanas periods sākās 2014. gadā, noteikumus pieņēma tikai šogad, un periods beigsies jau 2020. gadā. No idejas līdz realizācijai parasti paiet vismaz divi gadi. Ēku energoefektivitātes paaugstināšanai piecos gados Latvijā plānotais ES un valsts atbalsts ir vairāk nekā 333 miljoni eiro, «Bauskas Dzīve» uzzināja Ekonomikas ministrijā.
«Pašlaik ir tā, ka «vilciens», kurā var iekāpt, lai iegūtu Eiropas Savienības līdzfinansējumu, jau uzņem gaitu. Daudzi tur ir iekšā, bet mēs skatāmies un domājam – kāpt vai ne?» pauda I. Liepa. Viņa minēja, ka māju mūžs ir 50 – 70 gadi, daudzām šis dzīves beigu termiņš tuvojas. «Jādarbojas ne tikai apsaimniekotājiem, bet arī pašvaldībām. Jādomā par iedzīvotājiem, nevis jāsaka, ka renovācija ir privāta lieta. Ja energoefektivitātes pasākumus neatbalstīs, būs jāsāk prātot, kur cilvēki dzīvos, ja nebrauks prom no pilsētas,» uzsvēra I. Liepa.
Jaunās būvniecības prasības būs sarežģītākas, un izmaksas iedzīvotājiem kļūs apjomīgākas, lai arī dos lielāku ietaupījumu, skaidroja energoeksperts A. Gulbinskis. Viņš uzsvēra, ka sienu siltinājumam jābūt vismaz 15 centimetrus biezam, striktākas prasības ir arī logu
siltumnoturībai. J. Feldmanis atzina, ka Iecavā ar to problēmu nebūtu – visiem projektiem sienām ir 15 centimetru siltinājums, vienam pat 20 centimetru. Bauskā tā ir tikai Salātu ielas 20. mājai.
I. Liepa aicināja rēķināties ar to, ka jaunie projekti būs dārgāki. «Agrāk īstenotais projekts Pļavu ielā 8 izmaksāja gandrīz divas reizes lētāk nekā Plūdoņa ielā 58,» skaidroja namu pārvaldniece. Izpildīt jaunos noteikumus būs sarežģītāk. Pārvaldnieki atzina, ka iesācējiem nepieciešams nolīgt pieredzējušus projektu vadītājus vai vismaz cieši sadarboties ar speciālistiem, kas tādus jau īstenojuši.
Rundāles novada pieredze
Aldis Iesalnieks, Rundāles novada domes būvinženieris:
– Rundāles novadā daudzdzīvokļu namus apsaimnieko pašvaldība, tāpēc mēs iesaistāmies māju siltumnoturības uzlabošanas projektos. Pašvaldības teritorijā realizēti seši daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes projekti: divas ēkas renovētas Saulainē, viena – Ziedoņos, trīs – Pilsrundālē. Saulainē ir centralizētā apkure ar kurināmo – salmi, salmu briketes, kokskaidu briketes, Pilsrundālē – dabasgāze, Ziedoņos 7 – individuālā malkas apkure dzīvokļos.
Četrās ēkās galvenā problēma bija dzīvokļu īpašnieku nevēlēšanās iesaistīties projekta realizācijā, uzņemties iniciatīvu, saklausīt un saprast projekta realizācijas priekšrocības. Divām ēkām bija grūtības ar finansējuma piesaisti. Pārliecinājām ar argumentiem, ka vairāk nemaksās, bet ēka būs sakārtota, atrisinās tehniskās problēmas, pieaugs dzīvokļu tirgus vērtība, uzlabosies dzīves apstākļi, tiks sakārtota apkārtējā vide.
Tiem, kas pilnībā atdevuši aizdevumu, ieguldījums atmaksāsies ar uzviju. Tiem, kuri veic ikmēneša maksājumus, prognoze atkarīga no ekonomiskās situācijas – apkures cenas, banku kopējiem procentu maksājumiem. Ēku apsaimniekošanas izdevumi nav jānovirza uz ēkas konstrukciju un renovēto inženierkomunikāciju remontu.
Trūkumi – nebija iespējams veikt visus nepieciešamos ēkas koplietošanas īpašuma renovācijas darbus, ieskaitot inženierkomunikāciju pilnīgu renovāciju, papildus ventilācijas sistēmas izbūvi, kas palielina siltuma patēriņu, uzlabojot komfortu, kuru naudas izteiksmē ir grūti novērtēt. Papildu darbiem nepieciešams ieguldījums – jāmeklē līdzsvars starp ieguvumiem un izmaksām. Liela nozīme ir iesaistīto spējai pieņemt pamatotus lēmumus un skaidrot tos pārējiem.
Siltuma maksas sadalītāji – alokatori – uzstādīti Saulaines 23. mājā un Sēļu namā. Pārējo ēku iedzīvotāji norēķinās, ņemot vērā kopējo siltumskaitītāju, dalot to atbilstīgi apkurināmajai platībai. Siltuma maksas sadalījuma kārtību nosaka dzīvokļu īpašnieku biedrības. Alokatoriem piemērojam 70 procentu nemainīgo daļu un 30 procentus no patērētā siltuma kā mainīgo daļu, ko sadalām pēc alokatoru rādījumiem.
