Lielbritānijas pilsoņu vairākuma balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības tiek vērtēts ļoti neviennozīmīgi. Lēmuma atbalstītāji šķiet paši nedaudz apjukuši no šāda referenduma rezultāta. Savukārt izstāšanās pretinieku nometnē aug neizpratne, kas notiks tālāk.
«Bauskas Dzīve» aptaujāja Lielbritānijā mītošos kādreizējos baušķeniekus, kā arī uzklausīja vietējo iedzīvotāju viedokli.
Pārsvaru guva mazizglītotie
Bijusī baušķeniece Eve Maria Osborne jau vairāk nekā desmit gadu dzīvo un strādā Lielbritānijā. Viņa audzina divus bērnus, kuriem ir Lielbritānijas pilsonība, savukārt Evei ir pastāvīgā iedzīvotāja statuss. Līdz ar to referendumā viņa nevarēja piedalīties.
«Uzskatu, ka par izstāšanos balsoja galvenokārt mazizglītotie iedzīvotāji, kuriem pat nebija īstas sajēgas, kāpēc viņi balso tieši tā. Šādi cilvēki bija viegla ēsma izstāšanās balsu vervētājiem. Tie, kuriem ir kaut cik veselā saprāta, tagad ir šokā. Cilvēki saprot, ka ekonomiku šī izstāšanās neveicinās, arī nevēlamo migrantu skaits diezin vai samazināsies. Par sevi varu justies diezgan droši. Bērni ir briti, ir mājas un studiju kredīts, ja mani izdzīs, kas maksās šos kredītus? Šis referendums nebūs tas, kas mani un daudzus Anglijā dzīvojošos latviešus atgriezīs mājās. Vienīgi grūtāk ar laiku varētu klāties tiem, kas te neko negrib sasniegt, mēģina dzīvot no pabalstiem un nelegāli strādāt,» vērtē Eve Maria Osborne.
Bijusī baušķeniece Dace Strautniece Lielbritānijā dzīvo 12 gadus. Viņa strādā par sociālo aprūpētāju. D. Strautniece ir ieguvusi pilsonību un referendumā balsoja par Lielbritānijas palikšanu ES. «Esmu šokā par referenduma rezultātu. Palasot avīzes, kļūst skaidrs, ka arī paši briti nesaprot, kas būs tālāk. Aktīvi sākusies parakstu vākšana par atkārtota referenduma organizēšanu. Es arī par to parakstījos. Mani referenduma rezultāts diezin vai ļoti ietekmēs. Varbūt būs grūtāk ceļot, var palielināties angļu negatīvā nostāja pret iebraucējiem,» tāds ir D. Strautnieces viedoklis.
Būtisku ietekmi nejutīs
Pārdevējs Ojārs Laugalis dzīvo un strādā Bauskā. Viņš «Bauskas Dzīvei» paskaidroja, ka ar referenduma rezultātiem ir iepazinies, taču viņa dzīvi tie diezin vai būtiski ietekmēs.
Arī apsardzes darbinieks no Bauskas Edgars Namiķis uzskata, ka britu vēlme aiziet no Eiropas Savienības viņu un viņa ģimeni diezin vai ietekmēs: «Zinu balsojuma rezultātu, taču īpaši neiedziļinos. Nedomāju, ka tuvākajā laikā šis balsojums varētu būtiski ietekmēt manu dzīvi. Ja arī būs kādas pārmaiņas, tās ritēs lēni un ilgi. Pašlaik baudu vasaru un sekoju notikumiem futbola laukumos.»
Bijušais policists, tagad izdienas pensijā esošais Edvīns Balodis no Pilsrundāles, atzīst, ka referenduma rezultāts viņu nepārsteidz: «Eiropas Savienība ir kā viena liela ģimene. Un ģimenēs, kā mēs saprotam, mēdz notikt arī strīdi un nesaprašanās. Tādēļ mani neizbrīna šāds referenduma rezultāts. Britiem bija tiesības izlemt, un viņi to izdarīja. Nedomāju, ka šis rezultāts jelkādi ietekmēs mani. Vēlme izstāties no ES, manuprāt, nebūs liela traģēdija tautiešiem, kuri pašlaik dzīvo un strādā Anglijā. Problēmas varētu rasties tiem, kas tur pārtiek no pabalstiem.»
Būs sarežģīts process
Pretēji ierindas cilvēkiem, politiķi šādu britu izvēli komentē piesardzīgāk, paredzot arī daudzas problēmas. Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš uzskata, ka Lielbritānijas referenduma rezultāts ieviesīs ilgstošu neskaidrības periodu: «Lielbritānijas iedzīvotāju balsojums referendumā par izstāšanos no Eiropas Savienības ieviesīs ilgstošu neskaidrības periodu. Izstāšanās būs sarežģīts process, līdzīgi kā laulības šķiršana, kad kopdzīvē pavadīti daudzi gadi.»
EP deputāts uzsver – neraugoties uz Lielbritānijas lēmumu un neskaidrības periodu par izstāšanās procesa gaitu, mums ir jāatceras, ka, tikai turoties kopā, mēs varam pārvarēt visas grūtības. «Lai gan dažkārt Eiropas Savienība tiek vainota visās nedienās, tomēr ir skaidrs, ka tas ir mehānisms, kas kopš Otrā pasaules kara ir nodrošinājis mieru un cēlis labklājību Eiropā,» teic K. Kariņš.
Problēmas – pēc gadiem
Iespējamās finanšu problēmas paredz arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks. Viņš aģentūrai LETA minēja, ka britu lēmums varētu samazināt Eiropas fondu līdzekļu plūsmu, tomēr dažus gadus finansējuma process netiks kavēts. «Lielbritānija ir turīga valsts, kas kopējā budžetā iemaksāja vairāk nekā saņēma pretī. Protams, izmaiņas būs, bet ne tik drīz. Mēs centīsimies visu apgūt, ja vien atbildīgās ministrijas neliks kaut kādus šķēršļus. Kopš 2009. gada novads apguvis ap 30 miljoniem ES struktūrfondu naudas, arī šajā periodā iespējas ir lielas – ap desmit miljoniem eiro,» atzina domes vadītājs.
