Iecavas novadā ieguvums acīmredzams
Iecavā piecu gadu laikā renovēta ceturtā daļa daudzdzīvokļu namu, kas ir pašvaldības kapitālsabiedrības «Dzīvokļu komunālā saimniecība» (DzKS) pārziņā, sarunā ar «Bauskas Dzīvi» secina apsaimniekošanas speciāliste Agnese Stepanova.
Kopš «pirmās bezdelīgas» Edvarta Virzas ielā 23, kurai Eiropas fondu atbalstītās renovācijas apstiprināšana dzīvokļu īpašnieku vidū gāja visgrūtāk, līdz ar katru nākamo projektu process bija aizvien raitāks, vērtē DzKS valdes loceklis Jānis Feldmanis. «Tagad divu jau renovācijai sagatavoto namu dzīvokļu īpašnieki paši mudina, lai sākam projekta īstenošanu,» atklāj J. Feldmanis.
A. Stepanova uzsver: «Materiāls labums ir ne tikai no siltumenerģijas patēriņa un izmaksu samazinājuma, bet arī tāpēc, ka ceļas ēkas ilgtspējība – tiek nostiprinātas konstrukcijas, uzlabojas izskats, pieaug komforts un sakārtotība.»
Iecavā ir divas ērti salīdzināmas mājas – ēka Skolas ielā 2 vada trešo gadu pēc renovācijas, savukārt vizuāli, pēc konstrukcijas un materiāliem līdzīgais nams Edvarta Virzas ielā 28 sagatavots siltināšanai. A. Stepanova skaidro, ka pēc divu gadu datiem siltumenerģijas patēriņā ieguvums ir acīmredzams, savukārt apsaimniekošanā to varēs vērtēt vēl pēc pāris gadiem.
DzKS Iecavā pārvalda 20 daudzdzīvokļu namus, no tiem renovēti pieci, un diviem sagatavoti projektu pieteikumi. Tie gan vēl jāpielāgo jaunajiem atbalsta noteikumiem un jāapstiprina īpašnieku sapulcē, piebilst J. Feldmanis. Novērtējot renovācijas pozitīvo efektu, vēlmi pāriet DzKS apsaimniekošanā pauduši vēl vienas daudzdzīvokļu mājas iemītnieki, kas līdz šim namu pieskatījuši pašu spēkiem, atklāj A. Stepanova.

Bauskas novadā – energoefektīvākā ēka
Bauskā pētījām siltumenerģijas patēriņu divos namos – Salātu ielas 20. un 18. mājā. Abas ēkas ir vienādas konstrukcijas, atrodas blakus, siltumenerģijas patēriņš iepriekšējās apkures sezonās bijis līdzīgs. Salātu ielā 18 parasti tas bijis nedaudz mazāks kā kaimiņu mājā. Tomēr Salātu ielā 20 pērnvasar īstenoja energoefektivitātes pasākumus, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Aizvadītajā apkures sezonā tur tērēts vismaz divas reizes mazāk siltumenerģijas nekā Salātu ielas 18. mājā.
To var novērtēt arī finansiāli: Salātu ielas 18. mājas iedzīvotāji par siltumu mēnesī maksāja vidēji 1,13 eiro pa kvadrātmetru, Salātu ielā 20 mītošie – 0,53 eiro. Ieguvums uz kvadrātmetru – 60 centu mēnesī. 40 kvadrātmetru dzīvoklim tie ir 24 eiro, 60 kvadrātmetru – 36 eiro mēnesī. Vairākiem dzīvokļiem ieguvums ir vēl iespaidīgāks. Šo māju apsaimniekotājas SIA «Vides serviss» informācija liecina, ka
48,1 kvadrātmetru liela dzīvokļa iedzīvotāji par apkuri iepriekš maksāja vidēji 73,17 eiro, aizvadītajā apkures sezonā – 26,01 eiro. Savukārt 64,8 kvadrātmetru dzīvoklī mītošie ierasto 98,57 eiro vietā izdeva 31,8 eiro.
SIA «Vides serviss» valdes locekle Linda Tijone uzsvēra Salātu ielas 20. nama ieguvumus – mazāka apkures maksa, par 20 procentiem sarukuši apsaimniekošanas rēķini, pagarināts ēkas mūžs, celtne ir estētiski pievilcīga, samazināts trokšņu līmenis, siltāki un mājīgāki dzīvokļi. Apsaimniekotājs namu pieteica konkursam «Energoefektīvākā ēka». Uzņēmums «Vides serviss» no konkursa rīkotājiem saņēma pateicību par projekta vadību.
Salātu ielas nami nebūt nav lielākie siltuma patērētāji Bauskā. Kā piemērs minams Biržu ielas 10. mājas siltuma patēriņš – tā ir ēka, kuras iedzīvotāji atteicās no projekta realizācijas ar Eiropas Savienības līdzfinansējuma piesaisti – tur 2015. un 2016. gada apkures sezonā vidēji uz kvadrātmetru patērēja 186,56 kWh.
Rundālē siltuma patēriņu samazina par 56 procentiem
Rundāles novadā «Bauskas Dzīve» pētīja, kāds bijis siltumenerģijas patēriņš mājā «Ziedoņi 7» pirms siltumnoturības uzlabošanas projekta un pēc tā īstenošanas. Namā «Ziedoņi 7» ir 12 dzīvokļu, tas atrodas Ziedoņos līdzās sabrukušajai Bornsmindes muižas ēkai. Kad «Bauskas Dzīve» tur bija 2013. gada pavasarī, iedzīvotāji stāstīja par mājas nožēlojamo stāvokli – caur jumtu un bēniņiem nāca auk-stums un mitrums, griesti un sienas nomelnējuši, daudz citu ķibeļu.
«Ziedoņi 7» tika renovēta 2013.ga-da nogalē. Šovasar to pašu dzīvokļu iemītnieki apliecināja, ka nekas vairs nemelnējot, cits komforts pēc mājas siltināšanas. Otrā stāva ļaudis ļoti apmierināti ar renovācijas rezultātiem. Pirmā stāva dzīvokļos gan siltums būtu noturīgāks, ja namam būtu siltināti pamati, tas nav veikts, tādēļ gluži ideāla situācija nav sasniegta. Uzrunātā dzīvokļa saimniece gan piebilst, ka cilvēki paši vien vainīgi, jo līdzekļu taupīšanas nolūkā iebilduši pret pamatu siltināšanu.
Tomēr pēc energoefektivitātes projekta īstenošanas «Ziedoņos 7» siltumenerģijas patēriņš samazinājies par 56%, informē novada pašvaldības būvinženieris Aldis Iesalnieks.

