Lai mudinātu pašvaldības sakārtot skolu tīklu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā ieviest vairākus koeficientus atbilstoši skolēnu skaitam izglītības iestādē.
Kā liecina sagatavotais pedagogu atalgojuma reformas modelis, Latvijā gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības iestādēs ir skolēnu skaita ziņā ļoti mazas klases, lai gan princips «nauda seko skolēnam» rosināja pašvaldības sakārtot izglītības iestāžu tīklu. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs.
Izglītošana – novadu centros un pilsētās
Novados, kuros ir liels skolu īpatsvars ar mazu skolēnu skaitu tajās, finansējums nav bijis pietiekams, lai nodrošinātu visus atbalsta pasākumus izglītojamiem. Savukārt skolās ar pietiekamu audzēkņu skaitu bija iespējams optimāli nodrošināt atbalsta pasākumus, kā arī paaugstināt atalgojumu pedagogam par vienu likmi.
Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam par vienu no mērķiem minēta institucionālā tīkla sakārtošana, norādot, ka vispārējā vidējā izglītība (10. – 12. klase) pamatā koncentrējama reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros.
Lai rosinātu pašvaldības sakārtot izglītības iestāžu tīklu, IZM piedāvā atšķirīgus koeficientus atbilstoši skolēnu skaitam.
Ja pašvaldību izglītības iestādēs audzēkņu skaits 7. – 9. klasē un 10. – 12. klasē atbildīs ministrijas noteiktajam posma piepildījumam, aprēķinot mērķdotāciju pašvaldībai skolēnu skaitam 7. – 9. klasē un 10. – 12. klasē, tiks piemērots augstāks koeficients nekā gadījumā, ja noteiktais piepildījums netiks ievērots.
IZM noteiktie kritēriji
Paredzēts, ka bērnu skaitam pirmsskolas grupās tiks piemērots koeficients 1. Lai veicinātu mazās sākumskolas (1. – 6. klase) nodrošināšanu tuvāk bērna mājām, IZM 2016./2017. mācību gadā aprēķinās papildu koeficientu 1,25 skolēnu skaitam 1. – 6. klasē, ja bērnu skaits izglītības iestādēs ir 70 skolēnu un mazāk (142 izglītības iestādes). Pārejas noteikumos šāda norma noteikta vienu mācību gadu, ļaujot pašvaldībām reorganizēt mazās pamatskolas par sākumskolām. Savukārt 2017./2018. un 2018./2019. mācību gadā plānots, ka paaugstinātu koeficientu aprēķinās gan sākumskolām līdz 70 skolēniem, gan reorganizētām izglītības iestādēm. Vidusskola var tikt reorganizēta par pamatskolu. Ja audzēkņu skaits ir līdz 70, tad, aprēķinot finansējumu pašvaldībai skolēnu skaitam 1. – 6. klasē, piemēros koeficientu 1,25.
7. – 9. klases skolēnu skaitam paredzēts piemērot koeficientu 1,3. Samazinātu koeficientu 1 pielietotu, ja izglītības iestāde neatbilstu IZM noteiktajiem kritērijiem. Novados, kā arī pilsētu novados, kuru administratīvajā teritorijā audzēkņu skaits (vispārizglītojošās dienas skolās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) ir 0,5 skolēni uz vienu kvadrātkilometru un mazāk, audzēkņu skaits nedrīkstētu būt mazāks par 27. Ikšķiles, Ķekavas, Inčukalna, Babītes, Ādažu, Carnikavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Stopiņu izglītības iestādēs izglītojamo nedrīkst būt mazāk par 48, reģionālās nozīmes pilsētās – zem 60, Rīgā un pārējās republikas pilsētās – mazāk kā 66.
10. – 12. klases skolēnu skaitam plānots piemērot koeficientu 1,4, bet koeficientu 1,25 piemērot, ja skolēnu skaits 10. – 12. klases posmā katrā izglītības programmā novados, kā arī pilsētu novados, kuru administratīvajā teritorijā audzēkņu skaits (vispārizglītojošās dienas skolās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) ir 0,5 skolēni uz vienu kvadrātkilometru un mazāk, ir mazāks par 32 skolēniem. Ikšķiles, Ķekavas, Inčukalna, Babītes, Ādažu, Carnikavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Stopiņu izglītības iestādēs izglītojamo skaits nedrīkst būt mazāks par 48, reģionālās nozīmes pilsētās – mazāks par 48 skolēniem, Rīgā un pārējās republikas pilsētās – zem 58.
Finansējuma efektīvāks izmantojums
Paaugstinot klašu piepildījumu, IZM ieskatā efektīvāk varēs izmantot piešķirto finansējumu, nodrošinot gan pedagogam augstāku minimālo algas likmi, gan paplašinot atbalsta pasākumus skolēnam.
Kā ziņots, koalīcija piekrita izskatīšanai valdībā virzīt pedagogu atalgojuma reformu. Ministru kabinetā to plānots izskatīt 5. jūlijā, dienu pirms tam apspriežot Ministru kabineta komitejā. Plānots, ka reforma stāsies spēkā šī gada 1. septembrī.
Pēc sarunām ar Finanšu ministriju, kā arī pašvaldībām par reformai nepieciešamajiem papildu līdzekļiem un finansiālo slogu, ko reforma varētu radīt pašvaldībām, izskatīta iespēja pirmsskolas pedagogiem atalgojumu līdz paredzētajiem 680 eiro par vienu likmi kāpināt divu gadu laikā.
Tas nozīmētu, ka pirmajā reizē pirmsskolas pedagogiem likme kāptu līdz 620 eiro – tas notiktu jau no šī gada 1. septembra. Savukārt noteikto likmes apmēru 680 eiro vērtībā plānots sasniegt pēc gada – 2017. gada 1. septembrī.
