Cik maksā atļaujas saņemšana mazajam ražotājam, lai gatavotu un pārdotu «Jāņu sieru» kā aizsargāto zīmolu pēc noteiktās receptūras? Cik ilgu laiku tas aizņem? Cik un kādas pārbaudes tam vajadzīgas?
– Atbild Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere:
«Uzņēmumiem vai mājražotājiem, kuri vēlas ražot produktus, kas iekļauti Eiropas garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, ir jāizpilda vairāki nosacījumi.
Pirmkārt, ir jāsakārto tehnoloģiskie procesi uzņēmumā tā, lai varētu ražot produktu, lai tas atbilstu garantētajai tradicionālajai īpatnībai (GTĪ), proti, noteikts tehnoloģiskais process, dokumentācija un recepte. Otrkārt, jāreģistrējas PVD kā uzņēmumam, kas ražo produktu ar garantētu tradicionālo īpatnību.
PVD pārliecināsies, vai uzņēmums patiešām var garantēt, ka produkta ražošana un pats produkts atbilst prasībām. Ja pārbaude būs veiksmīga, uzņēmums saņems sertifikātu, kas viņam ļauj ražot Eiropas GTĪ reģistrā iekļautu produktu, un uzņēmums turpmāk šo produktu varēs ražot ar atbilstīgo nosaukumu. Pēc sertifikāta saņemšanas uzņēmumam jāiesniedz iesniegums ražotāju grupai, kas produktu reģistrējusi GTĪ reģistrā, «Jāņu siera» gadījumā – biedrībai «Siera klubs», par pievienošanos uzņēmumiem, kas ražo «Jāņu sieru».
Desmit darbdienu laikā no brīža, kad saņemts ražotāja vai mājražotāja iesniegums, PVD vienojas ar potenciālo «Jāņu siera» ražotāju par pārbaudes laiku, un speciālisti ierodas pārbaudīt uzņēmumu. Ja pārbaudē konstatēts, ka uzņēmums patiešām var nodrošināt, lai saražotais produkts atbilst Eiropas garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā iekļautā «Jāņu siera» receptei, desmit darbdienu laikā PVD izsniedz sertifikātu.
Saskaņā ar cenrādi PVD inspektora darbs produktu sertificēšanai pārtikas kvalitātes shēmā ir 11,60 eiro stundā, šīm izmaksām jāpierēķina nobraukto kilometru skaits.
Jāatgādina, ka tāpat kā līdz šim var turpināt ražot un tirgot ķimeņu sieru, taču nosaukumu «Jāņu siers» gan drīkst izmantot tikai uzņēmumi, kas iekļauti GTĪ reģistrā.»
Vai iedzīvotājiem ir iespēja meklēt palīdzību kur citur, ja pašvaldība un tās dienesti ignorē avārijas situāciju, kāda jūlijā radās daudzdzīvokļu mājā Sporta ielā 1 Iecavā, kur pagrabā izplūda kanalizācija? Kurai valsts iestādei ir tiesības prasīt atbildību no apsaimniekotāja, pārbaudīt seku novēršanu un vides atbilstību veselības un higiēnas prasībām?
– Atbild Veselības inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Jeroščeva: «Ja atbildīgās institūcijas – apsaimniekotājs vai pašvaldība – neko nedara komunālās avārijas seku likvidācijai daudzdzīvokļu mājā, iedzīvotājiem ir tiesības meklēt palīdzību Veselības inspekcijā Rīgā vai iestādes reģionālajā kontroles nodaļā. Pēc informācijas saņemšanas Veselības inspekcija, atbilstīgi Epidemioloģiskās drošības likumam, uzdos atbildīgajiem īstenot vajadzīgos pasākumus avārijas seku likvidācijai, piemēram, pagraba iztīrīšanai.»
Veselības inspekcijas adrese: Klijānu iela 7, Rīga, LV-1012, e-pasts: [email protected]. Zemgales kontroles nodaļa atrodas Jelgavā, Zemgales prospektā 3. Reģionālās nodaļas birojs ir arī Bauskā, Uzvaras ielā 1, novada pašvaldības ēkas 4. stāvā. Te apmeklētājus pieņem katra mēneša otrajā pirmdienā no pulksten 13 līdz 17 un katra mēneša ceturtajā pirmdienā no pulksten 9 līdz 13, telefons 26324531.
