Precīzās tehnoloģijas lauksaimniecības uzņēmumos kļūst par ikdienu, palīdzot precīzāk sēt un stādīt, kā arī lietot mēslojumu atbilstīgi augsnes sastāvam, lai mazāk neizmantoto atliekvielu nonāktu vidē. Savukārt filmēšana no augšas ar dronu palīdz noteikt sējumu kvalitāti, applūdušas vietas un bebru aizsprostotus grāvjus, kas jāiztīra.
Vēl neizmantots potenciāls
Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas nodaļā zemniekiem pieejams augsnes analizators – sensors slāpekļa sastāva noteikšanai, kura lietošanas sertifikāts ir augkopības speciālistei Ievai Litiņai.
«Šovasar sensoru pārbaudīju darbībā ģimenes saimniecībā «Zeltkalniņi» Codes pagastā, taču jāatzīst, ka tā potenciāls pagaidām pilnībā nav izmantots,» «Bauskas Dzīvei» stāsta I. Litiņa, «tas ir samērā īsu periodu izmantojams palīglīdzeklis, ar kuru vislabāk analizēt augsni ziemas kviešu sējumos, kamēr tie vēl nav sākuši vārpot. Tas palīdz plānot mēslošanu, taču no vienreiz iegūtiem datiem nevar vadīties burtiski, vajadzīgi ilgstoši mērījumi tajā pašā vietā. Reizumis, ja augsnē uzrāda slāpekļa deficītu, jāanalizē blakusapstākļi – kad mēslojums uzkaisīts, kā augi to uzņēma, vai bija sausums u. tml.»
Interese par sensora izmantošanu bijusi arī no citām Bauskas novada saimniecībām, kaut šovasar speciālistes aizņemtības dēļ regulārus mērījumus nav izdevies organizēt. I. Litiņa cer nākotnē palielināt sensora izmantošanas kapacitāti.
Par desmitdaļu mazāk
Dāviņu pagasta saimniecībā «Eriņi» izmanto precīzās braukšanas sistēmas, lai ar GPS kartēšanu plānotu tīrumu apstrādi un ekonomētu degvielu, stāsta saimnieks Andris Grantiņš.
«Mēslojuma analīzi vēl neesam sākuši, taču katru gadu Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti «Eriņos» ņem augsnes paraugus no 300 ha lauku. Izmantojam šos pakalpojumus kartēšanā un plānošanā, ko un kā vajag mēslot. Mēslu kliedētāji, sējmašīnas, miglotājs iet ar GPS sistēmu, un kopumā precīzās tehnoloģijas gadā saimniecībā ietaupa 10% ražošanas izmaksu,» lēš A. Grantiņš.
Gailīšu pagasta uzņēmuma «Uzvara-lauks» īpašnieks Arnis Vējš stāsta, ka patlaban rit precīzā sēja, kuras gaitā deviņus metrus plato «Challenger» kontrolē ar GPS raidītāju, tā iespējamā novirze – ne vairāk par divarpus centimetriem.
«Tas palīdz ietaupīt sēklas materiālu, lai neveidojas lieks pārklājums. Mēslošanas kartēšana labāk izmantojama nelielā platībā, pie mums lielā platībā ar 30 metrus platu tehnoloģisko sliedi tā nebūtu efektīva,» skaidro zemkopis.
Plūdi un bebri
Iecavas uzņēmumā «Zeltezeri» pāris gadu izmanto dronu, lai no augšas novērtētu sējumu kvalitāti un notekgrāvjus, stāsta vadītājs Arnis Bole.
«Tas dod ļoti lielu laika ietaupījumu, jo lauki nav jāpārstaigā kājām vai jāapbraukā ar auto, turklāt no malas ne vienmēr redzamas applūdušās vietas,» skaidro A. Bole, «šogad nopirkām dronu, ar kuru varam filmēt trīs kilometru rādiusā. Tā pieņemam lēmumu, vai pavasarī kāda platība jāpārsēj. Redzam peļķes, ieplakas, ūdensteces, varam noteikt, kur jāatjauno meliorācija.»
Ar dronu var novērot, kur labībā vai kukurūzā iemitinājušās mežacūkas, dodot ziņu medniekiem. Bebru dambjus «Zeltezeri» palīdz likvidēt arī kaimiņiem, saka A. Bole. Ar dronu filmētais izmantots uzņēmuma galvenās bāzes attīstības plānošanā.
Nākamgad dronu lietotājus gaida pārmaiņas – patlaban top jauns likumprojekts, kura mērķis ir ierobežot dronu izmantošanu stratēģisko objektu tuvumā. Arnis Bole bažījas, ka tas mainīs «Zeltezeru» iespēju izmantot filmēšanu no augšas, jo uzņēmuma lauki ir lidostas «Rīga» gaisa satiksmes zonā.
