Bioenerģijas ražotne SIA «Lielmežotne» Bauskas novadā ir apliecinājums dabas resursu iespējami pilnvērtīgākai izmantošanai. Tas, kas no zemes tiek paņemts, pēc dažādiem pārstrādes procesiem nonāk atpakaļ augsnē, ielabojot to. Savukārt Mežotnes ciemata iedzīvotājiem un sabiedriskajām ēkām ir nodrošināta apkure, siltais ūdens augu gadu. Tas viss kopumā uzlabo dzīves kvalitāti laukos un labvēlīgi ietekmē apkārtējo vidi, īpaši Lielupes baseinu, kas tiek pasargāts no lauksaimniecības atliekvielu ieplūdes ūdeņos un to piesārņojuma.
Pietiekami resursi
SIA «Lielmežotne» valdes loceklis Edgars Cielavs pamato ražotnes izveidi, uzsverot, ka tai ir bijuši visi priekšnosacījumi. Proti, uzņēmumā izvērsta gan augkopība, gan lopkopība, tādējādi nodrošinot optimālos resursus biogāzes ražošanai. Šīs metodes izmantošana nolūkota Vācijā, iepazīstoties ar vairākām biogāzes stacijām. Arī projektu piedāvājumi ir bijuši no šīs valsts. Izvērtējot Mežotnei piemērotāko, iecere tapusi par īstenību. 2012. gadā summējusies Vācijā izstrādātā tehnoloģija un Latvijas celtnieku darbs. Kopējās izmaksas sasniegušas divarpus miljonus eiro, viens miljons eiro ir Eiropas Savienības fondu atbalsts. Simt tūkstoš eiro bijis vajadzīgs, lai izbūvētu jaunus siltumpiegādes tīklus līdz patērētājiem.
Ieguldījumi prāvi, taču ieguvumi arīdzan jūtami. Skatoties plašāk, jāuzsver, ka biogāzes koģenerācijas stacijas dod divējādu labumu: samazinās CO2 emisija no lauksaimnieciskās ražošanas, arī no piena un gaļas ieguves, tiek veicināta enerģētiskā neatkarība. SIA «Lielmežotne» bioenerģijas ražotnes jauda ir viens megavats jeb miljons vatu.
Kā zināms, piensaimnieki pašlaik ir sarežģītā finansiālā situācijā, taču mežotnieku bioenerģijas ražotne ļauj justies stabilāk, jo, iepirkuma cenai pazeminoties, zaudējumus daļēji kompensē ieņēmumi no biogāzes iegūtās elektroenerģijas pārdošanas.
Virszemē un pazemē
SIA «Lielmežotne» bioenerģijas ražotnes operatori neliedz ieskatu apjomīgajā un gana sarežģītajā objektā. Tas atrodas līdzās liellopu kompleksam, kurā vietas septiņiem simtiem dzīvnieku.
Bioenerģijas ražotnes viena daļa skatāma virs zemes, otra atrodas pazemē. Tehnoloģiskais process apgūts celtniecības gaitā un mācoties no Vācijas speciālistiem. Svarīga ir rūgšana, lai rastos gāze un tādējādi turpinātos viss cikls. Datorizētā vadība nodrošina procesu nepārtrauktību un uzskatāmību. Kūtsmēsli, kukurūza, graudi, citas piedevas, baktēriju rosinātas, rada gāzi, kas tiek pārveidota elektriskajā strāvā un nokļūst pārvades tīklā.
Milzu rezervuāri vajadzīgi, lai nodrošinātu bioenerģijas stacijas darbības procesus. Iekārtu klāstā ir īpašs fermenteris, kurā gāzes ieguves sastāvdaļas tiek pārvērstas kūdrai līdzīgā masā, kas lieliski noder augsnes mēslošanai, turklāt šis labums ir bez smakas, no kuras tradicionāli baidās. Lauku mēslošanai izmanto arī šķidro frakciju. «Lielmežotne» tādējādi var ekonomēt līdzekļus minerālmēslojuma iegādei. Tā vajag daudz, jo sabiedrība apkopj trīs tūkstošus hektāru. Piecsimt hektāros sēj kukurūzu. No kukurūzas zaļās masas vienas tonnas, piemēram, var iegūt astoņas līdz desmit reizes vairāk biogāzes nekā no vienas tonnas cūku mēslu.
Tehnoloģiskajā procesā pāri paliek siltums, ko saņem Mežotnes daudzdzīvokļu mājas, pamatskola, un pati pēdējā to sākusi izmantot arī Mežotnes pils. Bioenerģijas ražotne izvietojusies apdzīvotās vietas nomalē un nav tik uzbāzīga ar savu klātbūtni un reizumis ražošanas aromātu.
Jūtas komfortabli
Bioenerģijas ražotne darbojas piekto gadu, uz tik ilgu laiku ir noslēgts līgums ar daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem par apkures izmantošanu saskaņā ar pašreizējiem nosacījumiem. Mežotnes iedzīvotāja Nijole Koļesņika divējādi var vērtēt un salīdzināt siltumapgādi, jo viņa strādā pagasta pārvaldē un zina izmaksas. Vienlaikus viņa ir Ceriņu ielas piektās mājas vecākā. Šie pienākumi praktiski liek darboties un regulēt ēkas siltumrežīmu. Atzinums ir nepārprotams – nesalīdzināmi labāk, kā tas bija pirms tam. Viņa piebilst: «Mums ir tāda ekstra, ka vasarā silto ūdeni saņemam bez maksas.» N. Koļesņika mīt trīsistabu dzīvoklī un mēnesī par apkuri maksā 58 eiro visu gadu, jo tiek izmantots izlīdzinātais maksājums. Strādājot par lietvedi pagasta pārvaldē, N. Koļesņika zina, kādas izmaksas par siltumu ir Garozas ciemā, kur izmanto granulas. Ievērojami prāvākas.
Mežotnes daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāja Aija apkures nodrošinājumu vērtē īsi: «Jūtamies ļoti labi. Siltumu varam saņemt jebkurā laikā. Šopavasar nejutām drēgnumu, jo māja bija silta. Iedzīvotāji par apkures nepieciešamību vienojas ar mājas vecāko. Samaksa salīdzinājumā ar iepriekšējo ir zemāka.»
Mežotnes pagasta ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzinis Jānis Švecs ir ļoti apmierināts ar pašreizējo siltuma nodrošinājumu: «Pat neticējām, ka varētu būt tik labi. Mežotnes pamatskolā, kur man jāstrādā, pēdējās apkures sezonās jūtamies komfortabli. Bērniem vairs nav jādrebinās vēsās klašu telpās. Nav jāuztraucas, ka mitrs apģērbs neizžūs. Iekārtas apkalpe vienkārša – nospied dažas podziņas, noregulē vajadzīgo režīmu.» Mežotnes pamatskolai siltumapgādes izmaksas ievērojami samazinājušās, tās nosaka pēc patērētā, nolasot skaitītāja rādījumu. Samaksa ir 29 eiro par megavatstundu. Vēlāk par citiem siltuma patērētājiem biogāzes ražotnes pakalpojumus sāka izmantot Mežotnes pils. Var secināt, ka izdevīgums pārliecina arī tos, kuri ir nogaidošā pozīcijā.
UZZIŅAI
Biogāze ir atjaunojams energoresurss, un tās ražošanas attīstības veicināšana ir viens no soļiem, lai Latvija varētu izpildīt Eiropas Savienības direktīvas attiecībā uz īpatsvara palielināšanu atjaunojamo resursu izmantošanai enerģētikā.
Latvija kopējā bruto enerģijas galapatēriņā apņēmusies līdz 2030. gadam palielināt atjaunojamo resursu izmantošanu vismaz līdz 50 procentiem.
Lauksaimnieciskā ražošana ir viens no biogāzes ražošanas stūrakmeņiem. No viena hektāra vislielāko enerģijas daudzumu var iegūt caur biogāzi no zaļās masas. Salīdzinājumā ar mežsaimniecību tas ir četras reizes vairāk.
Atjaunojamo resursu koģenerācijas staciju ietekme uz obligātā iepirkuma komponenti (OIK) atstāj daudz mazāku iespaidu nekā dabasgāzes koģenerācijas stacijas. Salīdzinājumam: dabasgāzes koģenerācijas staciju OIK apjoms ir 0,01737 EUR/kWh, atjaunojamo resursu staciju – 0,00942 EUR/kWh.
Avots: Latvijas Biogāzes asociācija.
