Notikumi dzīvē reizēm atgādina kinofilmās redzēto, stāsta codiete Dzintra Zeltiņa un viņas vīrs Aivars, atminoties kopdzīves sākumu.
Citā gultā
Tālajos septiņdesmitajos pirms Jaunā gada Dzintra absolvēja tehnikumu. Pēc izlaiduma kopā ar vīru un draugiem nolēmuši nedaudz pasvinēt. Pēc svinībām kompānija devās uz kopmītnēm pārnakšņot. Dzintra nakts vidū pamodās, bet Aivara blakus nebija. Nodomājusi, ka vīrs devies uz labierīcībām, ar mierīgu sirdi gulējusi tik tālāk.
No rīta cēlusies, Dzintra konstatēja, ka dzīvesbiedra joprojām nav. Neilgi pēc tam viņas istabiņā ienāca kāda meitene un krieviski sacīja, lai savāc savu vīru. Izrādījās, ka Aivars naktī devies uz labierīcībām. Atpakaļceļā tumsā kopmītnes gaiteņi viņam bija sveši, tāpēc vīrs, daudz nedomājot, tērpies tikai apakšbiksēs, raustīja visus rokturus, līdz pirmās durvis atvērās, viņš pa taisno iegāzās gultā blakus sievietei, kura arī gaidīja savu puisi un, nenoskaidrojot līdzgulētāja identitāti, turpināja atpūtu.
Kad Dzintru aicināja savākt savu vīru, viņai tas nenācis ne prātā, tomēr, kad uz situāciju visi paskatījās ar vēsu prātu, atskanēja nevaldāmi smiekli. Tiesa, mājās braucot, starp Dzintru un Aivaru valdījis mēms klusums.
Izglābj džemperis
Notikums neko ļaunu pāra attiecībām nenodarīja, par ko liecina gandrīz 50 laulībā nodzīvotie gadi. Ironiski, ka tieši tajā gadā sāka rādīt filmu «Vieglu garu», pēc kuras noskatīšanās Aivars savai aizstāvībai Dzintrai teica: «Tas čalis sajauca pilsētas, bet es tikai istabiņas!»
Dzintra atminas laiku, kad pirms maksāšanas veikalā pie kases bija jāuzrāda somiņa, vai nekas nav nozagts. Viņa pirms tam tirgū nopirkusi zeķes, bet čeku tolaik pretī nesaņēma. Veikala pārdevēja, ieraugot somā zeķītes, nodomājusi, ka Dzintra ir zagle, un izsaukusi policiju. Codiete bija ļoti tuvu tam, lai viņas foto būtu pie kauna dēļa zem uzraksta «Viņi zaga!».
Dzintra ilgi lūdzās, līdz viņai atļauts doties pie tirgus pārdevējas pierādīt savu nevainību. Par laimi, pārdevēja neseno klienti pazina pēc viņas pašas adītā džemperīša, uz kura mirdzēja pērlītes. Situācija atrisinājās mierīgi, un codietes foto netika uz nīstamo sienas.
Redz figūras, nevis ciparus
Visai kuriozi Dzintrai beidzās acu ārsta apmeklējums. Pirms pārbaudes viņai iepilināja acu pilienus. Dzintra bez problēmām sauca pārbaudāmās figūras virzienus – pa labi, pa kreisi, uz augšu vai leju, līdz ieniezējās acs. Lūgusi ārsta atļauju to pakasīt, lai var turpināt pārbaudi. Dakteris nedaudz pārsteigts sacīja: «Jā, droši, bet šodien mēs beigsim. Dzintra, tur attēloti cipari, nevis figūriņas!»
Abi nespēja valdīt smieklus. Izrādās, Dzintra mājās vingrinājusies ar figūriņu attēliem un pārbaudes laikā sākusi saukt figūras ciparu vietā tā, kā tās atradās parauga shēmā. Kad abi tikušies atkārtoti, ārsta sejā pavīdējis plats smaids, abi ar smiekliem atminējušies neseno atgadījumu.
