Inflācijas Latvijā nav, un to ir gatava pierādīt jebkura statistikas iestāde. Ekonomisti pat runā par deflāciju. Tāpēc liekas savādi, ka iedzīvotāji tomēr inflāciju jūt.
Pētījumu centra «SKDS» nesen veiktā aptauja liecina, ka iedzīvotāju vērtējumā nepieciešamais atalgojums, lai varētu normāli dzīvot Latvijā, gada laikā pieaudzis par 8,3 procentiem – no 1123 līdz 1216 eiro. Ja jau inflācijas nav – kāpēc cilvēkiem liekas, ka jāsaņem ievērojami vairāk?
Galvenā problēma saistīta ar valdības mūžīgajiem solījumiem rūpēties, lai cilvēkiem ar mazu algu ienākumi pieaugtu, un piekopto politiku, kas šos ienākumus nepārtraukti samazina. Par to liecina divi valdības pieļautie pasākumi. Vispirms – pievienotās vērtības nodoklis namu apsaimniekošanas pakalpojumam. Tas ir kārtējais mēģinājums budžetam papildu finansējumu izspiest no tiem, kam mazāki ienākumi. Nākamais – fiksētās abonentu maksas ieviešana elektrības pieslēgumiem. Domāju, ka pēdējais solis bija nepieciešams, bet būtību tas nemaina – mazāk turīgajiem iedzīvotājiem, kuri maz tērē elektrību un cenšas to taupīt, izdevumi atkal pieauga par pieciem eiro.
Morāle stāstam vienkārša – divu mēnešu laikā iedzīvotājiem ar mazākiem ienākumiem izdevumi pieauga par apmēram desmit eiro, bet turīgākajiem tieši otrādi – saruka. Uz statistiku tas iespaidu neatstāja, jo kopējās izmaksas maz mainījās. Tas skaidri parāda, cik vērti ir valdības solījumi.
Kad nāks Saeimas vēlēšanas, valdošās partijas noteikti rādīs statistikas datus un stāstīs, kā viņi rūpējas par savas valsts iedzīvotājiem. Uz nopietno ciparu fona vēlētāji aizmirst, ka statistika patiesībā ir ļoti dažāda un vidējais rādītājs reti kad ataino reālo situāciju.
