www.bauskasdzive.lv
Sestdien, 28. maijā, dievnamos visā valstī notika «Baznīcu nakts» un «Atvērtās baznīcu dienas» pasākumi. «Baznīcu nakts» šogad Latvijā bija jau devīto reizi, bet pirmo reizi tajā piedalījās Budbergas Sv. Pāvila luteriskā baznīca Brunavas pagastā.
Pie baznīcas sestdienas vakarā daudz vieglo mašīnu, sabraukuši gan brunavieši, gan cilvēki no Baldones, Birzgales – no draudzēm, kurās strādā mācītājs Juris Morics. «Bauskas Dzīve» satiek gan vietējos lauku uzņēmējus, gan ilggadējus draudzes locekļus, gan rīdziniekus, kuri Budbergā uzbūvējuši vasaras mājiņas. «Es vienmēr paskatos, kas tuvākajā apkaimē notiek nedēļas nogalē, kad esmu šeit atbraukusi. Uz šo baznīcu biju atnākusi, kad atklāja piemiņas akmeni represētajiem, atnācu tagad, lai paklausītos «Baznīcu nakts» programmu, atbalstu vietējos pasākumus,» teic rīdziniece Maija.
Daudzus saviļņoja Jāņa Lūsēna mūzikas un dziesmu izpildījums trio «JuMaLi» – soliste Jurgita Červinska, Māra Lagzdiņa (čells), Līga Eglīte (klavieres) – sniegumā. Savukārt dziesminieks Ēriks Loks pauda, ka patiess gandarījums dziedāt publikai, ja divus gadus viens pats dziedājis virtuvē. Vēl dziesminieks atzinās, ka par Budbergu iepriekš neko nav dzirdējis, nav pat zinājis, ka tik fantastiska vieta ir Latvijā. Budberga skanot kā Vācijas pilsētiņas nosaukums. Ē. Loks arī pauda, ka mācītāja Jura spēcīgā uzruna «Baznīcu nakts» dievkalpojumā viņu aicinājusi paklusēt, nevarējis pat uzreiz sākt dziedāt. Klausītāji gan atzina, ka arī Ērika dziesmu vārdi aicina uz pārdomām. Tā, piemēram, viena no tām izskanēja šādi: «Atbildiet, atbildiet uz jautājumu – kāpēc gan ne?» Te nu viela pārdomām katram – kāpēc gan nepalīdzēt, kāpēc gan nedarīt, kāpēc gan neatbalstīt? utt…
«Bauskas Dzīve» jau iepriekš rakstījusi, ka Budbergas Sv. Pāvila baznīcā pēdējos gados paveikts milzu darbs tās uzturēšanā, ērģeļu atjaunošanā, bet šī gada Lieldienās iesvētīts dievnama atjaunotais tornis. Draudzes vecākais Māris Kovals bilst, ka izdevies veiksmīgi piesaistīt ārējo finansējumu, bet viņš gan teic, ka darbu joprojām daudz. Iedzīvotāju šajā Lietuvas pierobežas ciemā kļūs aizvien mazāk, draudzes cilvēku skaits arī sarūk, «pēc papīriem kādi piecdesmit esam, bet aktīvi darbos un dievkalpojumos piedalās nebūt ne visi».
Māris sarunā ar laikrakstu noteikti piemin ilggadēju draudzes vecāko Rūdolfu Biezo, kas kādus piecdesmit gadus veicis šo darbu, turklāt visos trakajos padomju laikos spējis baznīcu noturēt. Arī mācītājs Juris Morics akcentē, ka Budbergas baznīcā nevienos laikos dievkalpojumi nav pārtraukti. Pat kara gados – ne. «Bet kaujas te bijušas, tām liecinieki – lodes caurums altārgleznā, šķembas izņemtas no ērģelēm, tās es maisiņā mājās glabāju. Tik maza draudze spēj saglabāt dievnamu un nest to cauri laikiem! Paldies mūsu draudzei!»
Mācītājs atklāja, ka cilvēku izzušana no laukiem arī Budbergas draudzē vienubrīd raisījusi pārdomas par tās pastāvēšanu, bet tad iesaistījušies jauni cilvēki, «nāk jauna elpa, un es ceru, ka šī vieta tukša nepaliks». Viens no jaunajiem ir Artis Červinskis, draudzes priekšnieka vietnieks. Viņš ieteicis ideju Jurim Moricam sarīkot «Baznīcu nakti» Budbergas dievnamā. Arta vectēvs Rūdolfs Červinskis te bijis zvaniķis, visi viņa senči ar baznīcu saistīti, tāpēc arī pats sācis piedalīties draudzes darbā, jo sapratis, ka paaudzēs paveiktais nedrīkst pārtrūkt un Červinsku vārdam te jāturpinās. Artis arī savu dēlu vectēva piemiņai nosaucis par Rūdolfu.
«Un dari to zināmu saviem bērniem un saviem bērnu bērniem.» (5 Moz. 4:9) Šie vārdi bija «Baznīcu nakts» moto. Ar tiem pasākuma rīkotāji aicināja pārdomāt ticības un ar to saistītā vērtību mantojuma uzticēšanu no paaudzes paaudzē, domāt par ģimenes saitēm un draudzes kopības nozīmi. Moto spilgti atklājās Budbergas draudzes sarīkojumā.
Reklāma