Skaistkalniete Inga Golovceva 2005. gada 1. septembrī devās uz Angliju, taču ne labākas dzīves vai laimes meklējumos. Ingai bija skaidrs mērķis – izcili iemācīties angļu valodu un karjeras gaitas pēc tam turpināt Latvijā. Zīmīgais prombraukšanas datums allaž kalpoja par atgādinājumu, kāpēc pamesta Latvija.
Auklītes darbs
Jaunietes sapnis bija stjuartes darbs aviokompānijā «AirBaltic». Dažādu testu lieliskie rezultāti liecināja, ka sapnis piepildīsies. Taču bija kāda nepārvarama barjera – angļu valodas zināšanas. «Negribēju valodu mācīties Latvijā, vēlējos to apgūt vidē, kur svešā mēlē runā augu dienu,» aizbraukšanas iemeslus atklāj Inga.
Internetā sameklēts auklītes darbs. Trīs mēnešus latviete pieskatījusi kādas turku izcelsmes sievietes bērnus. «Ar mammu dienā pārmijām tikai dažus teikumus, bērni bija mazi un runāt neprata. Strādāju no rītiem un vakaros, dienas bija brīvas. Sapratu, ka valodu šādi neiemācīšos,» pirmos dzīves mēnešus Anglijā apraksta Inga.
Ātri vien izdevies atrast pastāvīgu darbu, kur jārunā angļu valodā – Inga sākusi strādāt bārā par oficianti. Pēc draudzenes Guntas aicinājuma jauniete pārcēlusies no Braknelas uz Londonu, un pamazām sācies mērķa piepildījums.
Divi gadi Beļģijā
Skaistkalniete strādājusi arī par administratori kādā lepnā Londonas viesnīcā. Angļu valodas zināšanas apgūtas strauji, un drīz vien viņa paaugstināta amatā. «Strādāju viesnīcā un no oficiantes uzdienējos par menedžera asistenti. Darbs patika. Darīju to, kas man bija svarīgi – runāju angliski,» veiksmīgo dzīves posmu Anglijā raksturo Inga.
Drīz vien Ingai piedāvāts vadītāja asistentes darbs kāda Krievijas uzņēmēja firmā. Darba pienākumu dēļ Inga divus gadus pavadījusi komandējumā Beļģijā un apguvusi franču valodu. «Bija grūti pierast, Beļģijā cilvēki dzīvo citādāk nekā Anglijā. Vietējie nelabprāt runā angliski. Lai veidotos labas attiecības ar klientiem un sadarbības partneriem, nācās apgūt franču valodu. Teicami valodu nezināju, bet saprasties varēju,» stāsta skaistkalniete.
Nekoncentrējas uz sevi
I. Golovceva ir pārliecināta, ka cilvēki daudzviet Eiropā ir atvērtāki nekā Latvijā. «Pie mums pārāk daudz uztraucas par to, ko domā apkārtējie. Ļaudis nekoncentrējas uz sevi, bet gan uz apkārt notiekošo. Anglijā tā nav, tur cilvēki jūtas brīvi. Latviju pametu jauna, tolaik gribējās skriet un atpūsties. Svešumā mana domāšana mainījās. Dzīvojot Beļģijā, apjautu, ko no dzīves vēlos,» atklāj skaistkalniete.
Firma, kurā Inga strādāja, paplašinājās un atvēra filiāli Latvijā. Tajā brīdī skaistkalniete saprata, ka gana daudz strādāts ārzemēs: «Apzinājos, ka manas angļu valodas zināšanas ir pietiekami labas, lai atgrieztos Latvijā un savu karjeru veidotu dzimtenē. Es vairs negribēju dzīvot svešumā. Biju prom ilgu laiku, mērķi piepildīju. Pērn, Ziemassvētku vakarā, ierados Latvijā. Dzimtenē jūtos fantastiski,» vērtē Inga. Atgriezusies no ārzemēm, Inga Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā iegādājusies māju.
Piederīga Latvijai
Tagad Inga studē Latvijas Universitātē. Viņas mērķis ir iegūt augstāko izglītību. «Krievijas uzņēmēja veidotā Latvijas filiāle izputēja. Tomēr nevienu brīdi neiedomājos pamest Skaistkalni vai dzimteni. Ārzemēs savu misiju izpildīju. Neplānoju tur atgriezties,» pārliecināti teic Inga.
Skaistkalnietes darbdienas rit Rīgā – Inga ir viesnīcu administratore. Kad būs iegūta augstākā izglītība, varēšot kāpt pa karjeras kāpnēm un, iespējams, strādāt sapņu profesijā.
«Anglijā katram amata pienākumam bija savs izpildītājs, Latvijā tā nav. Te jātiek galā ar vairākiem pienākumiem, mēs esam patstāvīgāki, mācāmies risināt sarežģītas situācijas. Nav slikti, tikai žēl, ka alga tādēļ nekļūst lielāka. Dzimtenē saņemu krietni mazāk nekā Anglijā. Taču mani tas nebaida. Latvijā es jūtos kā mājās, esmu piederīga šai zemei un vietai. Kaut arī labi zināju angļu valodu un iepazinos ar kolēģiem, Anglijā jutos sveša,» piederību Latvijai apliecina skaistkalniete.
Lielbritānijā vai Beļģijā cilvēki var samaksāt rēķinus, nopirkt visu nepieciešamo, arī to, ko gribas. «Latvijā ne vienmēr iespējams iegādāties lietas, ko sirds kāro, bet tas nav neiespējami. Jādzīvo apdomīgi, jāizvērtē tēriņi un pirkumi, jākrāj nauda, tad arī kāroto varēs iegādāties,» optimistiski teic Inga.
