Daudzi «Bauskas Dzīves» lasītāji vairākkārt pauduši neizpratni par to, ka Latvijas augstākā virsotne Gaiziņkalns nav pietiekami sakopts, tur nav pieejami ne skatu laukumi, ne skatu tornis. Dīvaina esot ierīkotā dabas taka pa krūmiem, neesot skata uz Vidzemes augstieni, apkārtnes ainavām. Pat ar augstāko virsotni mēs atpaliekot no igauņiem, viņējo Munameģis tiešām piesaista tūristus ar sakoptību, skatu torni un infrastruktūru.
Gaiziņkalns visu laiku piederējis privātīpašniekiem, jau pirmās brīvvalsts laikā prezidents Alberts Kviesis to apmeklējis nolūkā sākt sarunas par iespēju Gaiziņu pārņemt valsts īpašumā. Joprojām tas nav noticis, tik vien kā piemiņas akmens no A. Kvieša vizītes tur saglabājies.
Vienošanās ar īpašnieci panākta
Tomēr nupat vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda padomnieks Oskars Vizbulis ziņo, ka vienošanās panākta, rasts juridisks risinājums, lai Gaiziņkalna virsotne pārietu valsts un tautas īpašumā. Pēc tikšanās ar Gaiziņkalna īpašnieci Inesi Apeli to pavēstījis ministrs K. Gerhards.
Inese Apele ir paudusi vēlmi dāvināt valstij zemi īpaši aizsargājamā dabasteritorijā, kur atrodas Gaiziņkalns, taču sākotnējais iemesls, kādēļ to nav varēts realizēt, – vietējā būvvalde neļauj nodalīt virsotni no pārējā ģimenes zemesgabala, kas ir 44 ha platībā, atrodas Gaiziņkalna dabas parka teritorijā un pieder četrām fiziskām personām, katrai viena ceturtā domājamā daļa.
Īpašumu sadalīšanas nosacījumus nosaka Ministru kabineta noteikumi par «Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi».
26. punktā noteikta minimālā atdalāmā zemesgabala platība dabas parkos, kas meža zemē ir 10 ha, bet lauksaimniecības zemē – 3 ha.
Iespējas nodalīt mazāku platību
Tomēr iepriekšminētais nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir informācija, ka minētā īpašuma robežās, ko I. Apele vēlas dāvināt valstij, ir noteikta «zemes vienības daļa» 0,7 ha platībā. No kadastra kartes var secināt, ka noteiktā zemes vienības daļa aizņem Gaiziņkalna virsotnes teritoriju, kur atradās bijušais skatu tornis un piebraucamais ceļš. Pašvaldības teritorijas plānojumā tā ir noteikta kā publiskās apbūves teritorija, kur minimālā atdalāmā zemesgabala platība ir 1200 m2.
«Ievērojot šos apstākļus, kā arī īpašnieces pausto vēlmi nodrošināt Gaiziņkalna pieejamību sabiedrībai, atjaunojot skatu torni, kā arī saglabājot Gaiziņkalna virsotnes dabas un vēsturiskās liecības, ir pietiekams pamats izvērtēt juridiskās iespējas dāvinājuma vajadzībām nodalīt mazāku platību par MK noteikumos minēto,» pēc tikšanās sacījis Kaspars Gerhards.
