Lai piedod citi augļi un ogas, tomēr ābolu pamatoti var uzskatīt par pašu vērtīgāko augli, vismaz mūsu ģeogrāfiskajos platuma grādos. Tas ir īpašs ar to, ka tieši ābolā ir visveiksmīgākā derīgo sastāvdaļu kombinācija. Āboli satur C vitamīnu, kas stiprina imūnsistēmu, un virkni citu vitamīnu. Tie ir bagāti ar flavonoīdiem, kas ir labi antioksidanti. 100 gramos ābolu ir 10,1 g ogļhidrātu, kas ir enerģijas avots, un 0,4 g proteīna, ko sauc arī par vislabāko olbaltumvielu.
Arheologi apgalvo, ka jau alu cilvēki uzturā ir lietojuši ābolus. Par ābeļu izcelsmes vietu tiek uzskatīta Centrālā Āzija. Ābeles zināmas arī kā senākais kultivētais koks pasaulē. Senajā Romā bijušas zināmas 23 ābolu šķirnes. Pateicoties romiešu karagājieniem, āboli pārceļoja uz Eiropas zemēm. Tagad tas ir viens no mūsu iecienītākajiem un pieejamākajiem augļiem.
Galu galā bez ābola nebūtu mums stāsta par Ādamu un Ievu, un neviens neko nezinātu par aizliegto augli! Ņūtons, iespējams, nebūtu atklājis teoriju par gravitācijas spēku, ja ābols īstajā brīdī viņam nebūtu uzkritis uz galvas.
Angļi mēdzot teikt apmēram tā: «Apēd ābolu ik dienu, ārstu nevajadzēs nevienu!» Taču ar viena svaiga ābola apēšanu dienā nekas nebūs līdzēts ābolu klājienam šoruden Latvijas dārzos. Ābols ir īpašs arī ar teju bezgalīgām iespējām pagatavot no tā dažādus ēdienus – gan desertus, kūkas un pīrāgus, gan pievienot salātiem un konservēt.
Pašlaik manā virtuvē valda vienkārši pagatavojamu ēdienu receptes, ko novērtējuši mani uzticamākie gardēži. Tas attiecas arī uz saldajiem našķiem, kurus mēdzu gatavot no āboliem.
Ātrā ābolu plātsmaize
Ar šo recepti saistās arī kāds stāsts par recepti un tās devēju Tiju. Viņa to man uzrakstīja uz mazas lapiņas ar sarkanu tinti pirms gadiem 20 vai vairāk. Lai gan zinu rakstīto no galvas, katru reizi pirms gatavošanas to nolieku uz galda, protams, tagad tā jau ir pieņēmusi vēsturisku izskatu. Kad pirms dažiem gadiem cienāju Tiju ar svaigi ceptu plātsmaizi, viņa sajūsminājās un tūliņ vēlējās šo recepti arī sev… Kad parādīju vēsturisko lapiņu, atpazinusi savu rokrakstu, viņa bija vareni pārsteigta: «To taču es pati esmu rakstījusi!» Lūk, gadās arī tā, ka, izlaižot recepti no mājas, tā var no saimnieces aiziet pavisam.
Sastāvdaļas: āboli, 3 olas, 1,5 glāzes cukura, 3 glāzes miltu, ¾ tējkarotes sodas, 1,5 glāzes kefīra, kanēlis, pūdercukurs pārkaisīšanai. Izejvielu daudzums paredzēts taisnstūra pannai ar izmēru 38×28cm.
Pagatavošana: ābolus nomizo, sagriez vidēji plānās šķēlītēs. Olas sajauc ar cukuru, pievieno izsijātus miltus, sodu, kefīru, ar mikseri sakul viendabīgā masā. Pannu iezied ar sviestu, lej mīklu pannā un nedaudz izlīdzini, lai vienādā biezumā pa visu pannu. Uz mīklas kārto ābolu šķēlītes citu pie citas rindiņās. Tad vienmērīgi pārkaisi ar kanēli. Liec pannu līdz 2000 C sakarsētā cepeškrāsnī un cep aptuveni 20 min. Lai būtu droši, ka izcepies, pārbaudi gatavību ar koka irbulīti un/vai pacel uz augšu vienu plātsmaizes stūrīti un paskaties, vai arī no apakšas izskatās pietiekami izcepies. Gatavu izņem no cepeškrāsns, ar koka lāpstiņu pārliecinies, vai kādā pannas malā plātsmaize nav pielipusi. Ja, pannu pakratot, tā brīvi kustas, tad to var izmest no pannas uz sagatavotas virsmas atdzesēšanai. Es parasti to atdzesēju uz pārtikas papīra, kuru pēc tam var izmantot arī plātsmaizes pārklāšanai. Kamēr vēl ābolmaize karsta, pārkaisi ar pūdercukuru, izmantojot sietiņu.
Maizīte būs ļoti garšīga tikai pirmās divas dienas, tāpēc cienā arī citus, lai var paspēt apēst! Visgaršīgākā – kad vēl silta. Ļoti garda plātsmaize sanāk arī no rabarberiem pavasarī. Ja panna ir būtiski lielāka vai mazāka par receptē norādīto, ņem produktus proporcionāli.
Taigas ābolkūka (arī rabarberu vai ogu kūka)
Patiesībā šī kūka manā virtuvē sākās ar rabarberiem kādā pavasarī, kad, Taigas cienāta, nekavējoties izprasīju recepti jau iepriekš pieminētā iemesla dēļ – vienkārši pagatavojama un ļoti garšīga. Esmu to izmēģinājusi cept arī ar ogām un āboliem, vienmēr sanāk izcila.
Sastāvdaļas: āboli (labāk skābāki), 4 olas, 1 glāze cukura, vaniļas cukurs, 1 glāze miltu, ½ tējkarote cepamā pulvera, skābais krējums (25% vai 30%) pārziešanai, cukurs un kakao pārkaisīšanai.
Izejvielu daudzums paredzēts apaļas formas pannai ar diametru 27 cm. Ja panna atšķiras par pāris centimetriem, derēs tā pati produktu proporcija.
Pagatavošana: ābolus nomizo, sagriez plānās šķēlītēs vai nedaudz biezākās pusšķēlītēs. Sajauc olas ar cukuru un vaniļas cukuru, puto ar mikseri, kamēr cukura graudi vairs nav manāmi. Pievieno izsijātus miltus, cepamo pulveri, ar mikseri sakul viendabīgā masā. Pannā ieklāj cepamo papīru, iezied ar sviestu. Ābolus ber pannā un vienmērīgi izlīdzini pa visu laukumu, lai vienādā biezumā noklāj pannas pamatu, taču ābolu kārtu nevajadzētu biezāku kā ¼ no pannas malu augstuma. Uz āboliem pannā lej mīklu un nedaudz izlīdzini, lai ir vienādā biezumā.
Liec pannu līdz 2000 C sakarsētā cepeškrāsnī un cep apmēram 15 min, pēc tam samazini t0 līdz 1900 C, cep vēl 15 min. Lai būtu droši, ka izcepies, pārbaudi gatavību ar koka irbulīti un pārliecinies, vai nepielīp šķidra mīkla.
Gatavu izņem no cepeškrāsns, izgāz otrādi uz sagatavotas virsmas atdzesēšanai. Tad uzmanīgi atbrīvo kūkas malas no cepamā papīra, pēc tam uzmanīgi noņem to no kūkas nost. Pārvērtības ir notikušas – gatavai kūkai āboli ir virspusē! Kamēr tā karsta, pārkaisi ar cukuru. Ja āboli nav skābi, cukuru vajag ļoti maz. Tad bagātīgi pārzied ar skābo krējumu un pārkaisi ar kakao pulveri, izmantojot sietiņu. Kakao kā uz burvju mājienu pārvēršas par šokolādi! Kūku var dekorēt karstu, izmantojot diegu, ar kuru iespiež kādu rūtojumu virsmā. Bet atdzisušai ar koka irbulīti var diezgan labi iegravēt kādu rotājumu vai uzrakstu.
Ir vērts paciesties un kūku baudīt atdzisušu, būs garšīgāk. Tā ļoti labi padodas sagriešanai tradicionālajās apaļo kūku daiviņās un ēšanai ar kūkas dakšiņu. Cienasts būs kūkas vērts, bet nejutīsit tipisko kūkas treknumu un smagumu. Labi glabājas ledusskapī, var ēst vairākas dienas, ja viesu pulks nav bijis gana liels.
Vienkāršā ābolu zaptīte
Tā patiešām ir ļoti vienkārši pagatavojama, ja salīdzinām ar klasiskajām ābolu ievārījuma vai džema gatavošanas receptēm. Un galvenais – nav pārsaldināta, līdz ar to šis džems būs atsvaidzinoši salds našķis, ko var ēst kopā ar brokastu putru vai pankūkām, derēs arī ar saldējumu.
Sastāvdaļas: 2 kg ābolu (nomizoti, bez serdēm), 250 ml ūdens, 0,7 – 1 kg ievārījuma cukura (cukura daudzumu variē atkarībā no tā, vai izmanto skābus vai mazāk skābus rudens ābolus).
Pagatavošana: ābolus nomizo, izņem serdes. Man ir palaimējies iegādāties speciālu rīku, kas ar vienu griezienu izņem serdi un sadala ābolu daiviņās. Kad ābolu daudz, nav žēl, ka kopā ar serdi iet zudumā vairāk ābola masas nekā to darot ar parasto nazi. To var paveikt ļoti ātri, tāpēc arī sagrieztie āboli nepaspēj īpaši sabrūnēt, un tie nav jāmērc skābenā ūdenī vai citādi jāsargā no sabrūnēšanas. Ābolus sagriez plānās daiviņās. Ielej katlā ūdeni, ieber ābolus. Kad sāk parādīties tvaiks, pamaisi, tad vēl dažas minūtes, un ber iekšā ievārījuma cukuru, izmaisi. Kad masa uzvārījusies, ik pa laikam pamaisot, vāri uz lēnas uguns apmēram 15 minūtes, noputo. Gatavu zaptīti pilda kā parasti tīrās, izkarsētās burkās un aizvāko. Vēlams uzglabāt vēsumā. Taču mana zaptīte labi glabājas arī daudzdzīvokļu mājas diezgan siltajā pagrabā.
Neiesaku šo džemu gatavot ļoti lielā daudzumā, dubultojot vai trīskāršojot norādīto ābolu daudzumu. Tad var iznākt cits rezultāts.
Lai labi garšo! Paldies Tijai un Taigai par receptēm!
