Ducis vietējo Rundāles novada iedzīvotāju vēlā 6. oktobra pēcpusdienā novada domes administrācijas ēkā pulcējās uz publisko apspriešanu par autoceļa Pilsrundāle–Svitene–Klieņi būvprojektu.
Gandrīz septiņus kilometrus garais ceļa posms, uz papīra zīmēts, novada domes sēžu zālē stiepās vairāku metru garumā. Sanākušie teritoriju īpašnieki projekta melnrakstā atzīmēja piederošo nobrauktuvju skaitu, interesējās par grantsceļa pašreizējo stāvokli un pauda bažas, vai, izbūvējot asfaltu, tas nesabruks jau pēc dažiem gadiem.
Uzmeklēs katru personīgi
Tikšanās laikā būvprojekta izstrādātājas apvienības «SIA «MYZONE» un Mārtiņš Matvejs» pārstāvis Mārtiņš Matvejs un projekta autors Deniss Kiseļovs domes pārstāvjus un piegulošo teritoriju īpašniekus iepazīstināja ar autoceļa projekta skici.
Iespējamie projekta risinājumi lielākoties tika tendēti uz nobrauktuvju skaitu. Projekta izstrādātājiem skaidri jāzina, kuras nobrauktuves zemes īpašnieki izmanto, kuras var likvidēt un kur nepieciešama jauna nobrauktuve. Lielākā daļa sanākušo neko mainīt nevēlējās, pret ko neiebilda nedz pašvaldība, nedz projekta īstenotāji.
Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis uzteica sanākušos par izrādīto interesi un sacīja: «Paudiet viedokli, nāciet klajā ar ierosinājumiem un idejām! Apspriedīsim un skatīsimies, ko no tā visa varam realizēt. Ar citiem piegulošo īpašumu saimniekiem tiksimies personīgi. Pašvaldībai nepieciešami visu gar autoceļu skartās zemes īpašnieku paraksti. Brauksim individuāli un meklēsim saimniekus. Ceru, ka viss ritēs raiti un operatīvi, lai ātrāk varam projektu apstiprināt un izsludināt iepirkumu.»
Veiks ģeoloģiskos pētījumus
Mārtiņš Matvejs atklāja, ka grantsceļa posma Pilsrundāle–Svitene–Klieņi būvprojekta izstrāde nebija sarežģītāka kā vairums citu projektu: «Nekā citādāka kā citos mūsu realizētajos projektos te nav. Cilvēki var būt mierīgi. Daži sanākušie pauda bažas par grantsceļa seguma stabilitāti un kvalitāti. Veiksim ģeoloģiskos pētījumus, lai noskaidrotu ceļa stāvokli. Dažviet novēroti nelieli iebrukumi – «smilšu vannas». Šajās vietās jāveic pētījumi, jāstabilizē segums. Tiesa, nekādus sarežģījumus mums tas neradīs. Šādas problēmas ir teju katrā grantsceļā.» Pirmos ģeoloģisko pētījumu rezultātus plānots iegūt jau šī mēneša beigās.
«Pašvaldībai jāapseko visu piegulošo teritoriju saimnieki. Parasti iedzīvotāju neizdarības dēļ projekti nekavējas. Žēl, ka šādās apspriešanās neierodas lielākā daļa īpašnieku. Tagad pašvaldībai katrs saimnieks būs jāmeklē atsevišķi, jāiepazīstina ar projektu un jāiegūst paraksts par piekrišanu,» sacīja Mārtiņš Matvejs.
Sarežģītību vērtē ar seši
Būvprojekta autors Deniss Kiseļovs pauda pozitīvas atsauksmes par pašvaldības darbu un iedzīvotāju vēlmēm: «Rundālieši laikam nav kaprīzi ļaudis,» smaidot noteic speciālists. «Nevienam piegulošās zemes īpašniekam nebija ekstra vēlmes iegūt papildu nobrauktuvi. Gandrīz visi bija apmierināti ar pašreizējo situāciju. Tikai viens īpašnieks vēl apdomās, vai viņam nepieciešama vēl viena, jauna nobrauktuve vai būs vajadzība esošo paplašināt.»
D. Kiseļovs projekta sarežģītību desmit ballu sistēmā vērtēja ar seši: «Nekā neparasta. Viss kā vienmēr. Galvenais ir pareizi izveidot nobrauktuves – īstajā leņķī un augstumā, lai smagā tehnika, griežoties ar tonnām smagu kravu, neizdangā nobrauktuvju malas. Grūtākais ir izbūvēt komunikācijas – pieturas, notekas un nobrauktuves. Ceļa ģeometrijā problēmām nevajadzētu būt. Grantsceļš kā jau vairums grantsceļu. Darīsim visu, lai saglabātu brauktuves augstumu pašreizējā stāvoklī. Iespējams, vietām izmaiņas būs. Jāapseko elektrolīniju novietojums un zemzemes komunikāciju sistēma.»
Nobrauktuvju kvalitāte
Svitenes pagasta iedzīvotājs Dmitrijs Galvoss pauda cerību, ka beidzot ceļš tiks asfaltēts. «Kamēr asfalta nebūs, neticēšu. Šajā posmā normālu ceļu sola jau kopš laika, kad biju 12 gadus vecs, un, ticiet man, tas bija ļoti sen,» smaidot teic kungs. «Tiesa, izskatās, ka šoreiz lieta ir nopietna un viss liecina par to, ka asfalts tiešām būs, kas, protams, ir fantastiski.»
Svitenes pagasta zemnieks Rimis Seiniņš pastāstīja, ka paredzētajā posmā viņa īpašumu skar divas nobrauktuves. «Nobrauktuvju skaits mani pilnībā apmierina. Tikai ceru, ka tās būs stingras un stabilas, lai, griežoties ar smago tehniku uz ceļu, to apmales nesagrūst. Domāju, ka projekta autori zina, ko dara, un par visu ir padomājuši,» sacīja svitenieks Rimis.
Raitis Nākmanis piekrīt Rimim: «Svarīgākais, lai nobrauktuves ir īstajā leņķī un platumā. Tehnika ir milzīga, svars nopietns. Visam jābūt precīzi un kvalitatīvi.»
Zemnieku saimniecības «Kaži» saimnieks Aldis Auza interesējās par jaunā ceļa seguma augstumu, kā arī pauda bažas par vietām, kur ir «smilšu vannas»: «Jācer, ka grantsceļam veiks visas pārbaudes, lai noteiktu tā uzbūvi un sastāvu. Manuprāt, vietām šajā grantsceļa posmā zem brauktuves ir melnzeme, respektīvi, tukšums. Negribētos, lai, uzklājot jauno asfaltu, tas pēc dažiem gadiem iebrūk vai «aizpeld». Tāpat svarīgi, lai nobrauktuves ir stingras un kvalitatīvas. Protams, ikvienam sviteniekam un novada iedzīvotājam par šo ieceri ir milzīgs prieks.»
UZZIŅAI
Rundāles novada pašvaldība 1. augustā noslēdza līgumu par grantsceļa posma Pilsrundāle–Svitene–Klieņi būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. Ceļa posma no 1,42. līdz 9,17. kilometram pārbūves būvprojekta izstrāde un autoruzraudzība uzticēta piegādātāju apvienībai «SIA «MYZONE» un Mārtiņš Matvejs».
Būvprojekta izstrāde plānota līdz 2017. gada 6. februārim. Kopējās projektēšanas izmaksas veido 27 621,28 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) 21%, no kuriem 24 381,5 eiro ar PVN paredzēti projekta izstrādei, 3239,78 eiro ar PVN – autor-uzraudzībai, kas tiks apmaksāta pēc būvdarbu veikšanas.
Autoruzraudzības un būvprojekta izstrādes izmaksas paredzēts segt no Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam valsts un Eiropas Savienības investīciju pasākuma «Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos», kurā Rundāles novada grantsceļa labiekārtošana veido 1,17 miljonus eiro lielu summu.
Avots: Rundāles novada dome.
