Vecumnieku novada amatierteātru skatē 8. un 9. oktobrī publiku un žūriju priecēja astoņi iestudējumi. Trīs no tiem tika virzīti dalībai reģiona atlases skatē Latvijas amatierteātru iestudējumu parādei «Gada izrāde 2016».
Pārcels uz pavasari
Līdz šim kolektīvi paveikto izrādīja pavasarī, taču nu jau otro reizi pēc kārtas skate tika organizēta oktobrī. «Izrādes rudenī tiek vērtētas tāpēc, lai amatierteātri spētu sagatavoties reģiona skatei, kas parasti notiek pavasarī,» skaidro Vecumnieku tautas nama vadītāja Agrita Laudurga. Tomēr novada režisoru apspriedē, kurā piedalījās arī domes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Kovals, nolemts skati pārcelt uz maiju, kā tas bijis iepriekš. «Spēcīgākais arguments par labu šādam lēmumam – vasaras pārtraukuma dēļ amatierteātri nespēj kvalitatīvi sagatavoties iestudējumu parādei rudenī. Visticamāk, nākamā skate notiks jau šosezon, 2017. gada maijā,» apliecina A. Laudurga.
Uz Vecumnieku tautas nama skatuves savu veikumu rādīja trupas no Bārbeles, Misas, Skaistkalnes, Stelpes, Valles un Vecumniekiem, kā arī viesi no Bauskas novada Jaunsaules un Iecavas.
Aktieru ansambļu sniegumu vērtēja dramaturģe Lelde Stumbre un teātra sporta trenere, 4. Vecumnieku novada dziesmu un deju svētku lielkoncerta «Mana zeme» režisore Ieva Niedre.
Mājiniekiem jauna režisore
Skati atklāja mājinieki – amatierteātris «Vecmuiža». Nepilnu pusgadu ar kolektīvu strādā Vēsma Petruševica, kura nu ir gan aktrise, gan režisore.
«Prieks, ka Vēsma spēj apvienot pavāres, deputātes, arodbiedrības priekšsēdētājas pienākumus ar aktīvu darbošanos kultūras dzīvē. Viņa gan dejo, gan spēlē teātri un režisē, raksta dzeju,» entuziasti slavē Vecumnieku iedzīvotāja Aloida Baķe. Noskatījusies «Vecmuižas» uzvesto M. Hornas lugu «Mazā Parīze», viņa neslēpa sajūsmu par trupas vadītājas prasmi izrādes tapšanā iesaistīt tuviniekus – uz skatuves darbojās Vēsmas dzīvesbiedrs Aivars, dēls Agris un viņa draudzene Austra, meita Aija, brāļadēls Jānis. «Tas ir kolosāli, ja šādi var papildināt kolektīva sastāvu! Katrs aktieris bija ļoti piemērots savai lomai,» viņa sacīja. Vienīgā iebilde – izrādes temps varēja būt mazliet dinamiskāks.
Tam piekrīt režisore V. Petruševica, bilstot, ka kolektīvs vēl tā īsti nav iespēlējies. Šī bija ceturtā reize, kad publikai izrādīta «Mazā Parīze». Aktieru ansamblis priecējis skatītājus pašu mājās, Vallē un Skaistkalnē. «Vallē mums gāja labāk. Šodien bijām uztraukušies, saspringumu radīja žūrijas klātbūtne,» atzina trupas vadītāja.
Amatierteātrī «Vecmuiža» darbojas 17 entuziastu, un katram šajā izrādē bija piemeklēta loma. Vairākiem trupas dalībniekiem tēla atveidojums šajā lugā bija debija aktiermākslā. Pirmo reizi teātri spēlēja Aija Vītola, Austra Brauna, Ērika Drabaka, Jānis Sprukulis u. c. Savukārt pieredzes bagātākais aktieris ir Juris Niedra.
Mākslinieciskā un sociālā funkcija
«Šī bija skaista iespēja redzēt astoņas dažādas izrādes. Garlaicīgi nebija, un priekšstats ir labs; mēs drošu roku trīs iestudējumus virzām tālāk – uz reģiona skati,» pēc redzētā izvērtēšanas sacīja dramaturģe Lelde Stumbre.
«Jau divpadsmit gadu darbojos studijteātrī «Aka», esmu redzējusi, kā strādā amatierteātri Latvijā un pasaulē. Tā ir brīnišķīga kustība! Iespēja vērtēt šīs izrādes Vecumniekos man deva iespēju pavērot, kā strādā režisori, aktieri, kā tiek atlasīti darbi,» teic Ieva Niedre, kurai ir pieredze improvizācijas un teātra sporta turnīru vērtēšanā un vadīšanā.
Lietpratējas atzina, ka divās dienās redzētais kārtējo reizi ļāvis gūt apliecinājumu tam, ka šī kustība pilda ne tikai māksliniecisko, bet arī sociālo funkciju novadā, tāpēc amatierteātri noteikti ir jāsaglabā. «Varu noliekt galvu šo cilvēku priekšā, kuri darbojas ar visa veida mākslinieciskā redzējuma un sociālo jautājumu risināšanu teātra kontekstā. Tam Latvijā ir vislielākā vērtība. Bija prieks skatīties, patika, ka plaši pārstāvētas visas paaudzes. Tas liecina par to, ka teātris ir brīnišķīga kopā būšanas iespēja un kopienas attīstību veicinošs faktors, kas veido arī komunikāciju starp paaudzēm,» uzsvēra I. Niedre.
Ieteikums mācīties
Vētījot uzvedumu kvalitāti, žūrija atklāja kādu iezīmi, proti, režisori mazliet baidās no «lielajiem» autoriem, taču tas nav pareizi, jo viņi sevi ir pierādījuši, visu lieliski pateikuši un pasaules lielās tēmas atrisinājuši. «Mēs iesakām ņemt šos darbus un ar tiem strādāt, būs pašiem interesanti, un arī aktieriski tas daudz dos,» rosina I. Niedre, iedrošinot, ka nevajag bīties no profesionāli uzrakstītiem darbiem, no lielas dramaturģijas. Vērtētājas atskārta, ka trupu vadītāji ir paslinki lugu meklēšanā. Viņas nepavisam negrib piekrist apgalvojumam, ka «nav jau lugu, ko uzvest». «Paradoksālākais ir tas, ka vieni saka – nevarot neko atrast mazam sastāvam, citi atkal – ka lielam grūti ko piemeklēt,» piebilst I. Niedre. Autoru ir daudz, resursi – lieli, atliek vien izvēlēties.
Šajā skatē žūrijai bija trīs favorīti – izrādes «Līnis murdā», «Šauj viņu nost!» un «Zigmunda terapija», kas tika virzītas dalībai reģiona skatē. Trupas prasmīgi iznesa komēdijas žanru, demonstrēja labu aktierspēli.
«Priecēja tie kolektīvi, kuri lieliski vai mazāk veiksmīgi bija veidojuši uzvedumus, izmantojot profesionālu dramaturģiju – Ā. Alunāna, R. Blaumaņa un E. Vulfa darbus,» par labo izvēli «Lauci», «Bārbelīšus» un «Arti» slavēja žūrija.
Žūrija uzsvēra, ka ieteikums numur viens visām pašvaldībām ir sūtīt savus režisorus kursos. «Pašlaik Latvijas Nacionālais kultūras centrs, zinot latviešu lielo mīlestību pret teātri, izveidojis vairākas programmas, un režisoriem ir iespēja profesionāļu vadībā mācīties gan režiju un aktiermeistarību, gan menedžmentu,» sacīja I. Niedre.
Komēdija – visgrūtākais žanrs
Gan L. Stumbre, gan I. Niedre uzsvēra, ka komēdijas žanrs ir visgrūtākais, taču visi to iestudē, jo publikai patīk un pašiem ir jautri. «Komēdija prasa nepārtrauktu enerģiju uz skatuves, un ne vienmēr to izdodas panākt. Iesakām režisoriem padomāt par žanrisko daudzveidību. Skatē bija vērojamas tikai sadzīves komēdijas, taču labprāt vēlējāmies redzēt arī ko citu. Starp citu, arī komēdijām ir vairāki virzieni – farss, traģikomēdija. Slikta žanra nav, ir jāprot veiksmīgi iestudēt,» šādu pārliecību pauda žūrija.
Iespēja izvērsties
Skates dalībnieki netika kritizēti, bet saņēma padomus, ko nākamreiz vajadzētu ņemt vērā, no kā izvairīties, ko izcelt. «Šādās skatēs kritikai nav pamata, jo lugu uzvešana – tas ir darbs – no sirds darīts, svarīgs, tā ir mūsu kultūras sastāvdaļa,» sacīja I. Niedre.
Kad punkti bija saskaitīti, žūrija ļāvās apcerīgumam, uzsverot, ka režisoriem reģionos ir burvīga iespēja radoši strādāt, izveidot citu pasauli, neskatoties uz to, ka ikdienā katrs dara ko citu.
«To vajag turpināt un veicināt. Teātris – tā nav tikai izklaide. Teātris ļauj domāt, sapņot, darīt ko labu. Ir izrādes, kas pilda gan māksliniecisko, gan sociālo funkciju,» teic L. Stumbre. Savukārt I. Niedre viņu papildināja ar iedrošinājumu režisoriem «ļauties sapnim un brīvajam lidojumam». «Amatiertrupas netiek ierobežotas; valsts teātros direktors stingri diktē repertuāru, ir mārketinga dati un faktori, kas režisoram neļauj sapņot, bet šeit nav robežu – aktieru ansamblis brīvi var izraudzīties gan autorus, gan žanrus; izrāde notiks, ja zālē būs kaut vai tikai desmit skatītāju. Ir jāizmanto šī lieliskā iespēja izvērsties!» pārliecināta I. Niedre.
Amatierteātru iestudējumi tika vērtēti pēc nolikuma 50 punktu sistēmā, liekot atzīmes par literārā materiāla izvēles atbilstību, režisora darbu, aktieru veikumu, scenogrāfiju un izrādes koptēlu. Augstāko pakāpi neieguva neviena trupa, taču, kā uzsvēra žūrijas pārstāves, vērtējums – tā ir iespēja trupām reģionos sajusties līdzvērtīgām profesionāliem teātriem, tā ir motivācija augt.
Iestudējumi tika filmēti, un ikviens varēs iegādāties fotogrāfa Artūra Zuikas veidoto videoierakstu ar kādu no skatē izrādītajām lugām.
Skatītāju pamaz
Izrādēs izspēlētās komiskās situācijas un pārpratumi, mīlestības peripetijas, mūžīgās problēmas, dzīves patiesības meklējumi un atklāsmes sagādāja jautrus mirkļus mainīgajai publikai un arī žūrijai. «Bija interesanti vērot, kā strādā aktieri, sajust režisoru darbu,» pauda V. Petruševica, kura noskatījās visus uzvedumus.
Izrāžu parādi vēroja arī Vecumnieku iedzīvotāja Jana Avota. Viņa pauda gandarījumu par divām labi pavadītām dienām. «Vienmēr apmeklēju teātru skati. Pērn gan pārdzīvoju, ka netiku, jo lugas tika izrādītas Misas tautas namā,» viņa teic.
«Man patika «Vecmuižas» un Valles aktieru sniegums, arī «Bārbelīšiem» bija laba izrāde. Lieliski savās lomās bija Skaistkalnes amatierteātra dalībnieki. Jaunsaules aktieri, šķiet, labi nezināja tekstu, līdz ar to veidojās neveiklas situācijas,» vērtē J. Avota. Savulaik viņa pati ļoti aktīvi iesaistījusies pašdarbībā – spēlējusi teātri, dziedājusi. «Žēl gan, ka tik maz skatītāju. Ko gan cilvēki dara, ka nenāk uz teātri? Televizoru var skatīties katru dienu, arī grāmatas lasīt var citā laikā,» spriež aktīvā pensionāre.
Arī Vizma Janišone redzēja visas izrādes. Vislabāk paticis Vecumnieku un Valles aktieru sniegums. «Vienīgi pārtraukumos skatītājiem bija garlaicīgi, bet saprotams, ka vajadzīgs laiks, kamēr žūrija izrunājas ar kolektīvu un režisoru, kamēr nākamie sakārto skatuvi.»
UZZIŅAI
Vecumnieku novada amatierteātru skates rezultāti
Pirmā pakāpe – Iecavas kultūras nama amatierteātris «Artis», režisore Valda Karnīte, E. Vulfs «Līnis murdā», 40 punktu.
Otrā pakāpe – Valles saieta nama amatierteātris, režisore Aija Skosa, R. Missūne «Šauj viņu nost!», 39 punkti.
Trešā pakāpe – Skaistkalnes tautas nama amatierteātris «Gadījums», režisore Aija Skosa, A. Birbele «Zigmunda terapija», 33,5 punkti; Misas tautas nama amatierteātris «MIStērijA», režisore Sandra Vēvere, A. Grīniece «Ziņu dienests strādā», 30 punktu.
m Diploms par piedalīšanos – Bauskas novada Jaunsaules amatierteātris «Laucis», režisore Inga Cepure, Ā. Alunāns «Pašu audzināts»; Vecumnieku tautas nama amatierteātris «Vecmuiža», režisore Vēsma Petruševica, M. Horna «Mazā Parīze»; Bārbeles tautas nama amatierteātris «Bārbelīši», režisors Ingus Pavinkšnis, R. Blaumanis «Kā vecais Zemītis pašu nelabo redzējis»; Stelpes pagasta amatierteātris «Urguči», režisore Lilita Berliņa, A. Liepa «Koka tupelītes».
Žūrijas atzinību ieguva
Irīna Brazauska – par spilgtu Guntas lomas atveidojumu izrādē «Šauj viņu nost!»,
Skaistkalnes tautas nama amatierteātris «Gadījums» – par labu scenogrāfiju izrādē «Zigmunda terapija»,
Iecavas kultūras nama amatierteātris «Artis» – par labu aktieru ansambli izrādē «Līnis murdā»,
Daiga Alekšūne – par izcilu lomas bez teksta atveidojumu izrādē «Ziņu dienests strādā»,
Vilis Šlēgers – par izcilu lomas bez teksta atveidojumu izrādē «Pašu audzināts»,
Brigita Piebalga – par izcilu Mades lomas atveidojumu izrādē «Kā vecais Zemītis pašu nelabo redzējis»,
Roberts Strautnieks – par izcilu darbu krīzes situācijā izrādē «Koka tupelītes»,
Vecumnieku tautas nama amatierteātris «Vecmuiža» – par veiksmīgu stilistiku izrādē «Mazā Parīze».
Avots: Vecumnieku novada amatierteātru skates protokols
