Amatieru līgas senioru grupas sporta dejotājiem baušķeniekiem Naldai un Harijam Zablockiem šis gads bija ļoti veiksmīgs. Viņi pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioniem.
Īpaši veiksmīga sezona
Pirmā nopietnā uzvara pārim bija janvārī, kad Latvijas Sporta deju čempionātā vecuma grupā «Seniori III» tas ieguva pirmo vietu. Zablocki maijā uzvarēja arī reitinga sacensībās, bet rudens čempionātā 9. oktobrī kļuva par sezonas absolūtajiem līderiem.
Nākamais starts būs «Baltic Grand Prix» sporta deju sacensības Ķīpsalas hallē decembrī, kad Rīgā ieradīsies pāri no visas pasaules. Zablocku tuvākais mērķis ir senioru grupā iegūt C kvalifikācijas klasi, līdz kurai vēl pietrūkst dažu punktu. Valsts čempionātos un reitinga sacensībās Bauskas dejotāji pārstāv Rīgas sporta deju klubu «Viktorija», kurā izcilā deju skolotāja Viktora Abramova vadībā pirms divarpus gadiem sāka intensīvus treniņus. Diemžēl septembrī Viktors aizgāja mūžībā. Tagad baušķenieku treneri ir Agita un Valērijs Mironovi.
Pirmā pieredze – Aizputē
Nalda ir Bauskā iecienīta masiere, bet Harijs strādā par elektroinženieri kūdras ražotnē «Florabalt» Vallē. Pirms desmit gadiem Zablocki kļuva par jaunatvērtās sporta deju studijas dalībniekiem Īslīces kultūras namā, ko joprojām vada pāra pirmā trenere Lidija Dāvide. Harijs atzīst, ka uz studiju devies, dzīvesbiedres pamudināts, bez jebkādām ilūzijām. Viņš līdz 46 gadu vecumam nekad nebija dejojis, toties kundzei gan bija pieredze.
Nalda stāsta: «Mācījos Aizputes vidusskolā. Sporta deju kustība Latvijā tikko bija sākusies. Aizputes vidusskola kļuva par vienu no pirmajām, kurā bērni varēja apgūt sporta deju pamatus. Mana pirmā skolotāja bija Indra Freimane. Reiz satikām viņu sacensībās. Skolotājai jau ir pāri 80, bet viņa joprojām strādā. Starp citu, Indra Freimane bija arī Latvijas titulētākā pāra Agitas un Valērija Mironovu pirmā trenere. Esmu piedalījusies daudzās skolēnu sporta deju sacensībās Liepājā un Rīgā. Rūpīgi glabāju diplomus un godarakstus, to vidū arī Latvijas PSR Izglītības ministrijas 1968. gada godarakstu par pirmo vietu pāru sacensībās 5. – 8. klašu grupā. Pēc pamatskolas beigšanas sāku mācīties Liepājā un ar sporta dejām vairs nenodarbojos. Manu un Harija ikdienu mainīja avīzē «Bauskas Dzīve» 2006. gada rudenī ieraudzītais sludinājums, kurā skolotāja Lidija Dāvide aicināja pieteikties iesācējus sporta dejās.»
Beidzot pamana seniorus
Senioru sporta deju kustība Latvijā sāka attīstīties samērā nesen, toties pasaulē tā jau sen ir populāra. Agrāk čempionātos varēja piedalīties tikai bērni, juniori, jaunieši un pieaugušie. Patlaban Latvijā trijās senioru vecuma grupās ir ap 20 pāru.
Skaidro Harijs: «Mēs startējam grupā «Seniori III». Tas nozīmē, ka vienam partnerim jābūt sasniegušam 55 gadus. Otrs drīkst būt mazliet jaunāks, bet, ja gadu starpība ir liela, sacensībās nedrīkst piedalīties – vienīgi dejot savam priekam. Tāpat kā baletā, arī sporta dejās senioru jaunākajā grupā nokļūst
35 gadus sasniegušie. Sacensībās izpildām standartdejas – lēno valsi, valsi, tango, Vīnes valsi, lēno fokstrotu un kvikstepu. Nalda uzskata, ka standartdejas mūsu vecumā izskatās smukāk nekā Latīņamerikas dejas, un es viņai piekrītu. Šo ievirzi mums sniedza Lidija Dāvide. Viņa arī ieteica treneri Viktoru Abramovu. Gan skolotāja, gan mēs abi jau bijām sapratuši, ka Īslīces studijā kļūst «par šauru». Mēs tiecāmies uz izaugsmi, gribējām sasniegt augstāku pakāpi ne jau godkāres dēļ, bet lai attīstītu ķermeni, stāju, kustību koordināciju. Tas mums šķiet vislabākais veids, kā rūpēties par veselību un garīgo līdzsvaru.»
Veltījums trenerim
Nalda piemetina, ka uzvarēt 2016. ga-da divos čempionātos un reitinga sacensībās bija svarīgi ne jau sevis, bet trenera Viktora Abramova dēļ. Visi zināja, ka viņš ir neglābjami slims. Zablocki ļoti vēlējās skolotājam dzīves pēdējos mēnešos sagādāt vismaz nelielu gandarījumu un atskārsmi, ka viņa darbs nav bijis veltīgs. Līdz pēdējam brīdim, kad deju figūras Viktors vairs nespēja parādīt, viņš Naldai un Harijam kustību secību un nianses izstāstīja tik perfekti, ka nekāda vizualizācija nebija vajadzīga.
Trenera zaudējums Zablockiem ļoti sāp. Nalda ieminas: «Mēs šķīrāmies ne tikai no izcila skolotāja, bet arī no apbrīnojama cilvēka, kurš mums ir neticami daudz devis. Viktors bija ļoti cēls un smalkjūtīgs pedagogs, labs psihologs, viņš patiesi mīlēja cilvēkus. Tādas personības dzīvē nenākas bieži satikt. Kad mēs uzvarējām šī pavasara čempionātā, treneris vairs nevarēja piecelties no gultas, tomēr uzaicināja mūs atbraukt, parādīt video. Bija ļoti, ļoti priecīgs par spīti nevarībai. Līdzko sākās sarunas par dejām, viņš ieguva otro elpu un milzīgu iekšējo spēku.»
Emociju un kustību varā
Pirms rudens čempionāta Zablocki vairākas stundas trenējās katru dienu. Parasti uz nodarbībām Rīgā pāris brauc reizi nedēļā un papildus vēl mēģina kādā vietējā zālē. Sporta dejās, kas skatītājus pārsteidz ar grāciju un vieglumu, fiziskā slodze ir milzīga. Pēc katras nodarbības sviedri līst aumaļām, mati vienmēr ir slapji. Treniņi dažreiz beidzas pirms pusnakts, taču Zablocki vienbalsīgi apgalvo: «Tas ir adrenalīns, emocionāls lādiņš, pozitīvu emociju jūra! Kas mūsu vecumā var būt labāks par intensīvu fizisko slodzi?»
Sporta deju azartā Nalda un Harijs ir ievilinājuši savus ģimenes draugus un kādreizējos Īslīces studijas dalībniekus Elīnu Baltgalvi un Dzintaru Burkovski. Laulātais pāris no Vecsaules tagad arī trenējas Rīgā un piedalās sporta deju hobiju klases sacensībās. «Abi ir jauni, viņiem panākumi vēl tikai priekšā,» spriež Harijs.
